Latvijas karogs
- 1 no 2 miljoniem
- 13.11.2025.
- Ilze Šķietniece
Znotiņu ģimene dzimtas mājās atrod noslēptu Latvijas karogu
- Vēsture
- 30.10.2025.
Latvija ienāk pilī
- Dzīve
- 10.08.2022.
- Agnese Meiere
Zem diviem karogiem
- Dzīve
- 02.03.2022.
- Agnese Meiere
Nolasīt ledu
- Vēsture
- 29.04.2020.
Brīvība, latvietība… un arī sēnes
- 1 no 2 miljoniem
- 11.12.2019.
Gatis un Jānis, minas uz Singapūru
- 1 no 2 miljoniem
- 13.11.2025.
- Ilze Šķietniece
Znotiņu ģimene dzimtas mājās atrod noslēptu Latvijas karogu
Labojot mājas jumtu, ko 12. oktobra rītā bija sabojājis vēja nolauzts zars, saldenieks Jānis Znotiņš (69) pažobeles kabatā ieraudzīja brūna papīra vīstokli. Tā vienu galu bija sabojājis mitrums un kodes, tāpēc skatam atklājās tā saturs — sarkanbaltsarkans audums. Saimnieks uzreiz saprata — tas ir Latvijas karogs. Paslēptuvē, visticamāk, glabājies vairāk nekā 70 gadu. Jānis domā, ka to varētu būt noglabājis viņa tēvs, arī Jānis Znotiņš, kad 50. gadu sākumā būvēja ģimenes māju.Izstāstot Znot
- Vēsture
- 30.10.2025.
Latvija ienāk pilī
1922. gadā Rīgas pilī pieņēma Latvijas Republikas Satversmi, un tā paša gada nogalē pils kļuva par Latvijas Valsts prezidenta rezidenci, kādēļ arī mūsdienās to uztveram kā vienu no Latvijas valstiskuma simboliem. Tomēr stāsts par pils latviskošanu, tālejošām iecerēm un plāniem, ēkā iemitinot jaundibinātās Latvijas Republikas svarīgākās institūcijas un amatpersonas, sākās agrāk. Pirmie soļi šajā virzienā tika sperti jau 1917.—1920. gadā
- Dzīve
- 10.08.2022.
- Agnese Meiere
Zem diviem karogiem
Ilze Stīpniece-Izotova pēc 16 Īrijā nodzīvotiem gadiem kopā ar vīru Māri un dēlu Markusu atgriezusies Latvijā. Galvenokārt tāpēc, ka vairs nav varējusi izturēt dzīvi ar vienu kāju Latvijā, ar otru svešajā zemē un ārkārtīgi ilgojusies pēc latviešu valodas, tradīcijām un tuvajiem cilvēkiem
- Dzīve
- 02.03.2022.
- Agnese Meiere
Nolasīt ledu
Ziemas paralimpiskajās spēlēs Pekinā Latvijas karogu nesīs ratiņkērlingiste, komandas kapteine jeb skips Poļina Rožkova. Pārvarējusi daudz sāpju un grūtību, Poļina saka — sports viņai esot galvenais. Tas palīdz justies dzīvai
- Vēsture
- 29.04.2020.
Brīvība, latvietība… un arī sēnes
4. maijā svinēsim 30 gadus kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1990. gadā tauta pulcējās pie parlamenta un Daugavmalā, bet 2020. gadā mums ārkārtas situācijas dēļ ir jāpaliek mājās. Taču varam būt kopā domās, tāpēc Ir jautāja saviem lasītājiem, kas visvairāk priecē neatkarīgajā valstī
- 1 no 2 miljoniem
- 11.12.2019.
Gatis un Jānis, minas uz Singapūru
Pirms četriem gadiem Gatis ar čomiem pēc basketbola treniņa garderobē apsprieda pasaules hokeja čempionātu, kas notiks Prāgā. Tuvu. Gatis ieminējās, ka varētu turp aizmīties ar riteni. Vienīgais, kam šī ideja patika, bija Jānis. Lai arī viens otru labi nepazina, abi devās ceļā. Prāga nāca smagi: tulznainiem pirkstiem un sāpošiem dibeniem, taču pēc tam gribējās vēl, tāpēc puiši nolēma apceļot pasauli, reizi gadā dodoties izbraucienā. Bangkoka—Singapūra (2000 km) ir portāla TVNET sporta žurnālista Gata Krecera un uzņēmēja Jāņa Sipkova piektais brauciens.
- Veiksme
- 17.04.2019.
Lai plīvo!
- Intervija
- 16.01.2019.
- Marija Leskavniece
Pelnīts, kas izcīnīts
- Recenzija
- 02.01.2019.
- Pauls Raudseps
Valsts izveides mozaīka
- Veiksme
- 17.04.2019.
Lai plīvo!
Amberlat karogu masti tika pie «lomas» simtgades Dziesmusvētkos, un šovasar plānots vienu uznest Monblānā, kā arī iespiesties eksportā tālāk par Baltijas tirgu
- Intervija
- 16.01.2019.
- Marija Leskavniece
Pelnīts, kas izcīnīts
Divus gadus Latvijas Kara muzeja vēsturniece Barba Ekmane strādājusi, lai radītu ekspozīciju Latvijas valsts izveidošana un Neatkarības karš 1918—1920 par vienu no sarežģītākajiem posmiem Latvijas vēsturē
- Recenzija
- 02.01.2019.
- Pauls Raudseps
Valsts izveides mozaīka
Izdots bagātīgs darbs par gadiem, kad lika Latvijas Republikas pamatus
- Leģenda
- 06.12.2018.
Ideālists
Par vienu no Latvijas dizaina pionieriem nereti dēvētais Ansis Cīrulis pirms vairāk nekā 100 gadiem nenogurstoši darbojās visdažādākajās mākslas jomās, lai izstrādātu mūsdienīgi latvisku radošo rokrakstu, kuru novērtējam vēl šodien
- 1 no 2 miljoniem
- 07.11.2018.
- Ieva Jakone
Igors Tkačenko, karoga aprūpētājs
Kad uz milzīgo Latvijas karogu AB dambja mastā skatās no apakšas, tas šķiet biedējoši liels. Lai 20 metrus garais un desmit metrus platais karogs turētos pie 60 metrus augstā, Turcijā ražotā masta, tajā ievērta kārtīga biezuma ķēde. Karogu pilsētai uzdāvināja biedrība Latvijas karogs, bet pašvaldība tā uzturēšanu nodevusi kompānijas Reck pārziņā. «Šis projekts ir kā bērns,» pastāsta kompānijas būvniecības projektu vadītājs Igors Tkačenko, kurš ikdienā rūpējas par plīvojošo valsts simbolu. Katru dienu viņš vai kāds no kolēģiem atbrauc uz dambi pārliecināties, vai ar karogu viss kārtībā. Un katrās brīvdienās kāds no kolēģiem neattaisot aliņu — jo jābūt gatavam reaģēt. Ja iegriežas pārāk stiprs vējš, karogs jālaiž lejā. Laika prognozēm Igors un kolēģi seko līdzi portālos Windguru un Meteo.lv un reizēm, ja vajadzīgs, sazinās arī ar lidostas speciālistiem. «Vējš ir lielākais karoga ienaidnieks,» saka Igors. Ja laika prognozes sola brāzmas 12 m/s, karoga komanda kļūst piesardzīga. Pie 15 m/s laiž zemē. Pēc pašreizējām prognozēm izskatās, ka karogs varētu netikt pacelts Lāčplēša dienā, Igors skumji noplāta rokas, bet cer, ka prognozes tomēr mainīsies. Citreiz arī mazāks vējš nodara skādi. Ik pa laikam karogam ieplīst stūris. Vējš ar to spēlējas, lī
- Aktuāli
- 03.10.2017.
VIDEO animācija: Latvijas valsts karoga vēsture
Videoanimācija vēsta par sarkanbaltsarkano karogu kopš tā pirmsākumiem līdz mūsdienām, tā nozīmi latviešu tautas nacionālās apziņas veidošanā un juridiskā statusa nostiprināšanu.
