Latvijas Hidroekoloģijas institūts
- Tēma
- 25.09.2024.
- Ieva Jakone
Foreļu armāda
- Tēma
- 17.04.2024.
- Ieva Jakone
Vējš vai vētra?
- Pusdienās
- 24.01.2024.
- Laura Dumbere
Jūra beidzot ieelpo
- Vide
- 19.12.2022.
Jaunākā un visvairāk piesārņotā
- Vide
- 19.12.2022.
Audzēt vides apziņu
- Viedoklis
- 09.02.2022.
Vēzīši palīdz noteikt vides piesārņojumu
- Tēma
- 25.09.2024.
- Ieva Jakone
Foreļu armāda
Vides organizācijas ceļ trauksmi par Rīgas līcī iecerēto foreļu fermas izbūvi. Tūristu iecienītākajās pludmalēs varētu skaloties zivju kakas, un jau tā smokošajā jūrā vēl vairāk trūkt skābekļa. Kāpēc šī iecere nav apturēta, par spīti jūras plānojumā noteiktajam?
- Tēma
- 17.04.2024.
- Ieva Jakone
Vējš vai vētra?
Valstij piederošā uzņēmuma Latvijas Vēja parki vizualizācija, kā lielākie vēja ģeneratori varētu izskatīties Latvijas ainavā Foto - V
- Pusdienās
- 24.01.2024.
- Laura Dumbere
Jūra beidzot ieelpo
Nesen Latviju pāršalca ziņa, ka Baltijas jūrā no Ziemeļjūras ieplūdis liels sālsūdens daudzums. Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieks Māris Skudra skaidro, kāpēc tas ir tik nozīmīgs un gandrīz svinams notikums
- Vide
- 19.12.2022.
Jaunākā un visvairāk piesārņotā
Ģeogrāfiski līdzīga lielam ezeram, viena no seklākajām un pati jaunākā pasaulē — Baltijas jūra ir ārkārtīgi vērtīga 85 miljoniem cilvēku, kas dzīvo tās sateces baseinā. Pēdējā pusgadsimta laikā tā ir kļuvusi arī par visvairāk piesārņoto jūru uz Zemes, bioloģiskā daudzveidība samazinājusies par nepilnām divām trešdaļām
- Vide
- 19.12.2022.
Audzēt vides apziņu
Biologs un zivju ekologs Matīss Žagars pēta cilvēka darbības neskartas ekosistēmas un rosina ikvienam būt atbildīgam par to, kā lietojam planētas resursus
- Viedoklis
- 09.02.2022.
Vēzīši palīdz noteikt vides piesārņojumu
Bieži izskan apgalvojums – lai gan Baltijas jūra ir jaunākā uz mūsu planētas, tā ir viena no piesārņotākajām pasaulē. Lēnā ūdens apmaiņa ir viens no iemesliem, kādēļ seklā iekšzemes jūra ir sevišķi jutīga pret piesārņojumu.
- Dzīve
- 06.03.2019.
- Ieva Jakone
Ēdam, dzeram, elpojam plastmasu
- Dzīve
- 06.03.2019.
- Ieva Jakone
Ēdam, dzeram, elpojam plastmasu
Pēc 10 gadus ilgas pētnieces karjeras Norvēģijā Inta Dimante-Deimantoviča atgriezusies uz dzīvi Latvijā, lai kopā ar kolēģi Ievu Putnu-Nīmani pētītu mikroplastmasas piesārņojumu. Acij neredzamas plastmasas daļiņas mēs katru dienu apēdam, ieelpojam un izdzeram, bet, kādu ietekmi uz cilvēku tas īsti atstāj, pasaule vēl nezina. Pētnieces metušās atbilžu meklēšanā
