korporatīvā pārvaldība
- Naudas idejas
- 10.02.2025.
- Marija Leskavniece
Caurspīdīgi
- Portrets
- 04.02.2024.
Zelta brunču te nav!
- TOP1.01
- 07.12.2020.
Sabiedrība kļūst prasīgāka
- Naudas idejas
- 10.02.2025.
- Marija Leskavniece
Caurspīdīgi
Lai izceltu biržas emitentus, kam vislabāk izdevusies attiecību veidošana ar saviem ieguldītājiem, februārī notika Nasdaq Baltic Awards
- Viedoklis
- 12.04.2024.
Vadītāja reputācija “tvitertiesas” un “atcelšanas kultūras” laikmetā
Uzņēmums nav tikai logo, sauklis un tā pārdotie pakalpojumi un produkti. Uzņēmums ir arī cilvēki un šo cilvēku radītais uzņēmuma tēls, kā arī paša vadītāja tēls jeb reputācija. Tā ir daļa no nemateriāla, bet ļoti vērtīga aktīva. Mūsdienu komplicētājos sabiedriskajos procesos reputācijas vērtības nozīme arvien pieaug, bet vienlaikus tā kļūst arī trauslāka un tāpēc jo īpaši sargājama.
- Portrets
- 04.02.2024.
Zelta brunču te nav!
Jaunā Nasdaq Rīgas biržas vadītāja Liene Dubava ir apņēmības pilna Latvijā uzjundīt akciju tirgu un iesaistīt tajā arī lielos valsts uzņēmumus. Tas viņas skatījumā veicinātu caurskatāmību un dotu labumu visai sabiedrībai
- Eksperta viedoklis
- 02.10.2023.
Sadales tīkla pārvaldība ir jāmaina
Latvijā lielākais enerģijas tīklu operators ir Sadales tīkls, un tas ietekmē gandrīz katru uzņēmumu un mājsaimniecību, kam tiek piegādāta elektrība. Elektroenerģijas sadales sistēma līdz šim ir konkurējusi ar dabasgāzes tīkliem un centralizēto siltumenerģijas sistēmu, taču sistēmu mijiedarbība nākotnē varētu strauji mainīties par labu elektroenerģijai, jo šķiet, ka šis resurss tuvākajā laikā skries uzvaras apli un notiks salīdzinoši strauja atteikšanās no dabasgāzes un pat no lielām centralizētās siltumapgādes sistēmām.
- Viedoklis
- 18.01.2021.
Ilgtspējīga korporatīvā pārvaldība un valdes un padomes locekļu pienākumi
Vides degradācija, resursu trūkums un sociālie jautājumi ir pārveidojuši daudzu organizāciju stratēģiskās programmas un pārvaldības mehānismus. No tradicionālā viedokļa valdes un padomes locekļu pienākumi vienmēr ir bijuši pret uzņēmuma īpašniekiem. Tomēr līdz ar 21. gadsimta sākumu ir izveidojusies sociālā paradigma, atspoguļot plašākus valdes un padomes locekļu pienākumus ne tikai pret uzņēmuma akcionāriem, bet arī pret ieinteresēto pušu vajadzībām. Gan pētniecībā, gan praksē tiek uzsvērta valdes un padomes locekļu pienākumu pārveidošana, kas neaprobežotos tikai ar akcionāru vērtības palielināšanu, bet ietvertu arī aktuālo problēmu risināšanu saistībā ar sociālajiem un ekoloģiskajiem jautājumiem.[1] Tieši valdes un padomes locekļu unikālais stāvoklis uzņēmumā rada iespējamību, lai ilgtspējīgums tiktu savienots ar korporatīvajiem mērķiem un to stratēģiju.
- TOP1.01
- 07.12.2020.
Sabiedrība kļūst prasīgāka
Kā Latvijas vērtīgākajiem uzņēmumiem veicas ar labas pārvaldības izpratni un īstenošanu?
- Komentārs
- 20.05.2020.
- Aivars Ozoliņš
Entropijas vīruss
- Viedoklis
- 11.05.2020.
Nacionālās biznesa īpatnības: kā atšķiras Latvijas un Igaunijas vērtīgākie uzņēmumi?
- Eksperta viedoklis
- 03.06.2019.
Bez «savējiem»
- Pieredze
- 04.02.2019.
Par «čmošnijiem»* kantoriem
- Komentārs
- 20.05.2020.
- Aivars Ozoliņš
Entropijas vīruss
Valdība izmanto ieganstu noslēpt amatpersonu ienākumus
- Viedoklis
- 11.05.2020.
Nacionālās biznesa īpatnības: kā atšķiras Latvijas un Igaunijas vērtīgākie uzņēmumi?
Lai gan Baltijas valstu ekonomikas globālā mērogā ir ļoti līdzīgas — pēc teritorijas lieluma, iedzīvotāju skaita un ekonomikas struktūras — , tomēr ir vairākas būtiskas atšķirības, kuras uzskatāmi parāda Latvijas un Igaunijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 salīdzinājums. Igaunijas biznesa līderi atšķiras gan ar augstāku peļņas līmeni, gan korporatīvās pārvaldības standartiem.
- Viedoklis
- 13.02.2020.
Vai tiešām novēlēsim pašvaldībām labu apetīti biznesā?
Godīga konkurence ir viens no veselīgas uzņēmējdarbības galvenajiem balstiem. No šā gada 1. janvāra valstij un pašvaldībām, kā arī tām piederošajām kapitālsabiedrībām ir aizliegts pārkāpt vienlīdzīgas konkurences principus. Tomēr kontrolējošs mehānisms, kas pateiktu “stop” pašvaldību biznesa ambīcijām, vēl nedarbojas praksē, par ko ik pa laikam liecina skaļi notikumi ap pašvaldību uzņēmumiem. Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka, ka valsts un pašvaldības drīkst iesaistīties komercdarbībā, ja konstatēta tirgus nepilnība. Taču, pēc būtības nevērtējot tirgus nepilnības faktu, tas var nozīmēt privātuzņēmēju izstumšanu no tirgus, kas rada virkni risku.
- Analīze
- 04.12.2019.
- Pauls Raudseps
Vai Rail Baltica nobrauks no sliedēm?
Bijušais RB Rail izpilddirektors: pašreizējā formā projekts var neizdzīvot
- Eksperta viedoklis
- 03.06.2019.
Bez «savējiem»
Labi pārvaldīti valsts uzņēmumi, kurus nestūrē politiski ielikteņi, ir arī privātā biznesa interesēs, jo nozīmē godīgu konkurenci
- Pieredze
- 04.02.2019.
Par «čmošnijiem»* kantoriem
Uzņēmējs Jānis Bergs raksta par savu pieredzi, turpinot iekarot ASV lielo tirgu
