Tieši pirms 80 gadiem, 1944. gada septembrī, Latvijas ceļus un ostas piepildīja cilvēki ar steigā līdzpaņemtām mantām, dažkārt arī govīm un zirgiem. Bēgot no Sarkanās armijas, dzimteni pameta aptuveni 150 tūkstoši latviešu. Liela daļa cerēja drīz atgriezties
Kāpēc igauņiem nozīmīgais stāsts nav kļuvis par mūsējo?
Ikviena lasītāja dzīvē pienāk brīdis, kad rodas vēlme izlasīto tekstu naivi un maigi salīdzināt ar ceļu. Šo banalitāti nevajadzētu atmest, jo katram ir savs ceļojums. Piemēram, ja lasītājam nepaveicas ar robežkontroli un nākas stāvēt garā rindā, kur viņa vecās, iestaigātās lasītāja sporta kurpes aplūko citi ceļotāji, kam šķietami modernāks ekipējums, tas atstāj pēdas — gan uz pašu lasītāju, gan uz viņa atmiņām par noieto ceļu. Pēkšņi veids, kādā viņš ieradis interpretēt izlasītos tekstus, var radīt šaubas par izvēlētā algoritma efektivitāti.
Starpkaru periodā Kultūras fonds sniedza atbalstu gan darbam, gan iedvesmas gūšanai
Vācu rakstnieka Tomasa Manna romānā Burvju kalns, kas nāca klajā 1924. gadā, bieži lasāmas pārdomas par laiku un tā izjūtu cilvēka dzīvē: «laiks, apnicīgā vienmuļībā plūstot, draud pilnīgi izzust», un vienīgi ceļojums nezināmajā, ierasto apstākļu maiņa spēj mūsu dzīves izpratni atdzīvināt. Ceļojumam seko atgriešanās, «un jau pēc vienas dienas liekas, ka it kā cilvēks nemaz nebūtu bijis prom un ceļojums ir tikai kādas nakts sapnis». Šādu nakts sapni ieskicē Jāņa Jaunsudrabiņa (1877—1962) tēlojums par ceļojumu uz Valensiju, bet varbūt tikai sapņa sākumu, kas tomēr ir tik blīvs un piesātināts, ka kļūst gandrīz sataustāms. Būdami piederīgi pie vienas paaudzes, abi rakstnieki pieredzēja visas katastrofas, kuras piemeklēja Eiropu viņu dzīves laikā, piedzīvodami arī politisko trimdinieku likteni. Jaunsudrabiņa stilu literatūras kritiķis Pāvils Vasariņš (1928—2019) dēvēja par šķietami vienkāršu, tas attēloja cilvēkus un viņu raksturus, arī universālas patiesības skaidri un tieši, bez liekvārdības un uzbāzīgas didaktikas. Aiz šķietamās vienkāršības Jaunsudrabiņa gleznotāja talants atklāja vārdos cilvēka dzīves ainavu tādu, kāda tā ir — starp pelēkajiem toņiem ļaujot iemirdzēties mirkļa krāsām, ko radījusi pēkšņa vēlēšanās nokļūt pilsētā uz klints.
Ieskats latviešu romāna vēsturē pirms simt gadiem
Jāņa Jaunsudrabiņa vilināšana uz dzīvi Padomju Latvijā
Latvieša Ziemassvētku ceļojums: no bluķa vakara cauri baznīcai uz lielveikalu. Un uz mājām
Šī ir simtā Latvijas Bankas izdotā kolekcijas monēta un otrā kolekcijas monēta ar eiro nominālu
Kinorežisore Laila Pakalniņa pabeigusi jaunu spēlfilmu Picas un valsts svētku priekšvakarā stāsta, kāpēc uz dzīvi veselīgi paskatīties citādi
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
