Vismaz trešā daļa izmaksātās naudas bija dāvana tiem, kuriem jau tā ir labi
Pēdējais gads mums visiem ir bijis izaicinājumu pilns. Esam jau pieraduši pie nepārtrauktas piemērošanās jauniem apstākļiem un nemitīgām pārmaiņām sabiedriski ekonomiskās dzīves organizācijā. Apskatot virsrakstus masu medijos, varētu šķist, ka tā rezultātā sabiedrības finanšu veselība ir slikta. Tomēr vai tā tiešām ir?
Pandēmija rada paaugstinātu stresu, apgriezusi kājām gaisā līdz šim ierasto ikdienas dzīves ritmu un nekas nav tā, kā ierasts. Jāiemācās sadzīvot ar satraukumu par inficēšanās risku, bažām par ekonomisko situāciju un ienākumiem, brīvas pārvietošanās un sociālās dzīves ierobežojumiem. Daļa Latvijas sabiedrības saskārusies ar ienākumu samazinājumu, turklāt ģimenēm ar skolas vecuma bērniem ir jātiek galā ar mācībām mājas apstākļos. Sākumskolas bērnu vecākiem tas nozīmē ikdienas palīdzību mājasdarbu izpildē trīs un vairāk dažādās interneta platformās. Bērnudārznieku vecākiem stresu radīja neziņa, kurā brīdī bērnudārza grupiņā var iestāties karantīna. Pētījumi atklāj, ka daudzi vecāki bija spiesti atstāt savus mazos bērnus nepieskatītus uz visu garo darba dienu, savukārt citi pameta darbu, jo ne visiem ir iespējas savienot darbu ar atbalstu, kas nepieciešams atvašu izglītībai.
Latvijas Bankas Monetārās pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste skaidro, kāpēc krīzē nepieciešams plašāks valsts atbalsts tautsaimniecībai
Pagājušajā nedēļā Covid-19 gadījumu skaits pieaudzis par 12,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu. Latvijā saslimstība ar Covid-19 aptver arvien lielāku valsts teritoriju un tuvojas Eiropas vidējam rādītājam, pirmdien paziņoja SPKC. No sestdienas veikalos ierobežota preču iegāde — brīvdienās pircēji var iegādāties tikai pārtiku, higiēnas preces, dzīvnieku barību, preses izdevumus un sabiedriskā transporta biļetes. Līdz otrdienai kopējais inficēto skaits bija 22 104, miruši 288. Slimnīcās ārstējās 709 personas.
Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) svētdien uzrunāja tautu un aicināja ievērot pandēmijas laika ierobežojumus. Kariņš rosinās vēl stingrākus ierobežojumus un pagarināt ārkārtējo situāciju. To atbalsta Valsts prezidents Egils Levits un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Pagājušajā nedēļā Covid-19 inficēto skaits pieaudzis par 50%.
Obligāto minimālo sociālo iemaksu ieviešana ir traģēdija ar farsa elementiem
Latvijā pagājušajā nedēļā Covid-19 pozitīvo testu īpatsvars paaugstinājies līdz 6,6%, pirms nedēļas tas bija vidēji 5,8%. Taču saslimstības pieauguma intensitāte pēdējo septiņu dienu laikā ir samazinājusies, informē SPKC. Veselības ministrija rosina noteikt stingrākus ierobežojumus izglītības un sporta jomā. Sestdien Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais inficēto skaits diennaktī — 642. Nacionālais veselības dienests noslēdzis vienošanos par vakcīnu piegādi ar trim vakcīnu ražotājiem — AstraZeneca, Johnson&Johnson un Pfizer.
Valdība Covid-19 dēļ nolēma līdz 6. decembrim izsludināt ārkārtējo situāciju. Nenotiks publiski pasākumi, slēgtas spēļu zāles un atrakciju centri. Privātos pasākumos drīkst pulcēties ne vairāk par 10 cilvēkiem no divām mājsaimniecībām. Ierobežots darba laiks kultūras iestādēm, bet kafejnīcas varēs izsniegt ēdienu tikai līdznešanai. Mācības klātienē turpinās tikai 1.—6. klašu skolēni. Pašizolācija jāievēro, atgriežoties no visām Eiropas valstīm, bet lidojumi aizliegti uz Andoru, Čehiju, Beļģiju, Luksemburgu, Šveici. SPKC atzina, ka pusei inficēto vairs nevar noteikt inficēšanās avotu. Tas nozīmē, ka vīruss cirkulē sabiedrībā un inficēšanās riski ir visur. Līdz otrdienai inficēto skaits Latvijā bija 8395, miruši 103 cilvēki, slimnīcās ārstējās 309.
Lauku tūrisma vietas šovasar pārpilda Latvijas apceļotāji, taču uzņēmumiem, kas orientējas uz ārzemju braucieniem vai citvalstu viesu uzņemšanu pie mums, ir ļoti grūti atgūties no pandēmijas posta. Cik tumši ir mākoņi virs tūrisma nozares, un kā uzņēmēji cer sagaidīt saulainas dienas?
Kopš Covid-19 krīzes sākuma vairāk nekā 40 tūkstoši strādājošo ir zaudējuši darbu, tomēr 16 tūkstoši vakanču joprojām nav aizpildītas. Kā krīze ietekmējusi darba tirgu?
Valsts ieņēmumu dienests jūnijā sākumā skaidroja, ka dīkstāves pabalstos plāno izmaksāt visus tam atvēlētos 50 miljonus eiro, vienlaikus norādot, ka maijā pieprasījums pēc pabalstiem bijis mazāks nekā martā un aprīlī. Tas vēl nenozīmē, ka ekonomika ir atguvusies un iedzīvotāji sāk atgriezties aktīvās darba gaitās. Iespējams, ka liela daļa dīkstāves vietā labāk izvēlas bezdarbnieku pabalstu, kas daudziem ir izdevīgāk.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
