Daugavas stadions
- Sports
- 02.10.2024.
- Ilze Šķietniece
Izbaudām šo brīdi!
- Radars
- 05.04.2023.
Radars Latvijā
- Tēma
- 17.02.2021.
- Ieva Jakone
Burbuļa čempionāts
- Vēsture
- 22.04.2020.
- Pauls Raudseps
Līdz ar nagiem
- Sports
- 02.10.2024.
- Ilze Šķietniece
Izbaudām šo brīdi!
Kādreizējā Latvijas izlases uzbrucēja Māra Verpakovska (44) vadītais klubs RFS sāk spēļu sēriju UEFA Eiropas līgā. Ko tas nozīmē Latvijas futbolam?
- Viedoklis
- 17.04.2024.
Par nacionālā futbola stadiona būvniecību Lucavsalā
Par Lucavsalu Lucavsalā mazdārziņus pilsētas iedzīvotājiem izveidoja 1907.gadā slavenais Rīgas mērs Džordžs Armitsteds. Viņš bija pārliecināts, ka dārzkopība palīdzēs pret sliktu uzvedību, žūpošanu, kā arī jaunajai paaudzei būs iespēja palīdzēt vecākiem un uzturēties dabā, nevis putekļainajās pilsētas ielās. Tas bija Dž.Armitsteds, kurš izveidoja Rīgas centra ielu tīklu tādu, kādu šodien to redzam. Viņš izveidoja bulvāru loku un parkus apkārt Vecrīgai, kas šodien ir Rīgas neatsverama vērtība Eiropas galvaspilsētu kontekstā. Dž.Armitsteda vadības laikā, cita starpā, uzbūvēja Rīgas zoodārzu, trīs slimnīcas, Mākslas muzeju, Latvijas Nacionālo teātri, 16 skolas, Vidzemes un Āgenskalna tirgu, pirmo elektrisko tramvaja satiksmi, ūdensvada un kanalizācijas tīklu un daudzas citas Rīgai tik vērtīgas lietas. Par zaļo vidi pilsētas centrā rūpējās arī mecenātu Vērmaņu dzimta, kas ieguldīja ļoti lielus personīgos līdzekļus, lai izveidotu Vērmanes parku, paplašinātu tā teritoriju starp K.Barona, Elizabetes, Tērbatas un Merķeļa ielām un ziedotu to pilsētai. Jau gadsimtu atpakaļ Rīgas ietekmīgākie iedzīvotāji saredzēja neatsveramu vērtību tajā, ka pilsētas apbūve attīstās līdzsvarā ar zaļo vidi, un zaļa ir ne tikai pilsētas nomale, bet arī centrs. Mūsdienās Rīgas pilsētas vadības plāni par Lucavsalas attīstību pastāvīgi mainās – brīžiem uzņēmīgākie pilsēta
- Radars
- 05.04.2023.
Radars Latvijā
Saeima pagājušajā nedēļā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā, kuri paredz pagarināt līdz novembra beigām uzturēšanās atļauju pieteikumu izskatīšanas termiņu Krievijas pilsoņiem, kuriem jākārto valsts valodas prasmju pārbaudījums. Rudenī pieņemtie grozījumi paredzēja, ka uzturēšanās atļauju pagarināšanai vairāk nekā 20 000 cilvēku līdz šā gada 1. septembrim būs jākārto latviešu valodas pārbaudījums. Tam nav pieteikusies gandrīz puse Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu. Iekšlietu ministrija ierosināja ļaut atkārtoti kārtot valodas pārbaudījumu un pagarināt uzturēšanās atļauju izskatīšanas termiņu.
- Viedoklis
- 19.02.2021.
Vai esam gatavi būt “otrā ešelona” valsts bobslejā?
Latvijas izlases bobslejisti ir pieradinājuši mūs pie izciliem rezultātiem. Mums ir olimpiskie čempioni, pasaules čempioni, Latvijas sportisti regulāri kāpj uz pjedestāla pasaules kausa posmos. Ilgus gadus esam neapstrīdami līderi starta ieskrējienā gan divniekos, gan četriniekos – Latvijas sportistiem joprojām pieder ieskrējiena rekordi septiņās pasaules trasēs. Publikai, protams, ir redzama tikai “gaišā puse” – sasniegumi, medaļas, fanu mīlestība. Tam visam “aiz muguras” ir milzu darbs, ko ik dienu iegulda sportisti, treneri, komandas personāls. Kamēr komanda cīnās un nes Latvijas vārdu pasaulē, treniņu apstākļi pašu mājās pasliktinās, jo uz sportu, sportistiem un tiem nepieciešamo infrastruktūru atbildīgie par nozari skatās kā uz Excel tabulu, kur galvenā aile ir “Cik tas maksā tagad?”, nevis “Kādu atdevi tas dos nākotnē?”.
- Tēma
- 17.02.2021.
- Ieva Jakone
Burbuļa čempionāts
Pasaules hokeja čempionāts pavasarī Rīgai piesaistīs vērtīgas investīcijas, bet vienlaikus nozīmē nopietnus izaicinājumus — mazāk nekā simt dienās jāpārbūvē Olimpiskais sporta centrs čempionātam piemērotā arēnā un jānodrošina, lai sacensības nekļūst par vīrusa perēkli
- Vēsture
- 22.04.2020.
- Pauls Raudseps
Līdz ar nagiem
Pirms 30 gadiem Daugavas stadionā sanāca tūkstošiem deputātu, lai atbalstītu brīvību. Ir turpina rakstu sēriju par izšķirošajām nedēļām, kas noveda līdz neatkarības deklarācijai
- Analīze
- 22.01.2020.
Stāvēju, dziedāju...
- Radars
- 21.06.2018.
Radars Latvijā
- Radars
- 30.05.2018.
Radars Latvijā
- Analīze
- 09.05.2018.
- Ieva Jakone
Ceturtā daļa — bez rindas
- Analīze
- 22.01.2020.
Stāvēju, dziedāju...
Lai skolēnu Dziesmusvētkos neatkārtotos ģībšanas krīze, pārbūvēta ne tikai pasākumu infrastruktūra, bet arī mēģinājumu un koncertu plāns
- Aktuāli
- 09.07.2018.
FOTO: Izskanējuši simtgades Dziesmu un deju svētki
d hello selectionShareable">Ar grandiozu koncertu "Zvaigžņu ceļā" Mežaparka Lielajā estrādē svētdien izskanēja XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki. Noslēguma koncerta ieceres pamatā ir iziešana pa Zvaigžņu ceļu caur vairākiem likteņa, vēstures, paaudžu un dabas lokiem un krustcelēm, lai beigās pa Piena ceļu atgrieztos mājās. Koncertā piedalījās 16 500 jaukto, sieviešu, vīru un senioru koru dziedātāji, 1200 dejotāji un 1500 pūtēju orķestru mūziķi, solisti. Savukārt Deju svētku centrālais koncerts - deju lieluzvedums "Māras zeme" - Daugavas stadionā tika izdejots sestdienas vakarā. Deju lieluzvedums "Māras zeme" bija veidots četrās daļās, kam sekoja izskaņa. Katrā no daļām tika izdejots kāds no mūsu tautas vēstures nozīmīgākajiem brīžiem.
- Radars
- 21.06.2018.
Radars Latvijā
KNAB pabeidza izmeklēšanu Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietā un prokuratūrai lūdza viņam celt apsūdzību. KNAB Rimšēviču apsūdz kukuļņemšanā, bet uzņēmēju Māri Martinsonu — par kukuļņemšanas atbalstīšanu. KNAB arī oficiāli apstiprināja, ka lieta ir saistīta ar pašlaik likvidējamo Trasta komercbanku. Prokuratūra nosūtī
- Radars
- 30.05.2018.
Radars Latvijā
Gada laikā Latvijā samazinājās iedzīvotāju skaits — 2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,934 miljoni iedzīvotāju. Tas ir par 15 700 mazāk nekā 2017. gadā. Pērn mirušo skaits par 7900 pārsniedza dzimušo skaitu, un tas ir lielākais pēdējo četru gadu laikā. Statistika rāda, ka pērn samazinājās iedzīvotāju emigrācijas temps. Sestdienas vaka
- Analīze
- 09.05.2018.
- Ieva Jakone
Ceturtā daļa — bez rindas
Kam tiks iepriekš rezervētās Dziesmusvētku biļetes, un kas uz galvenajiem koncertiem dosies ar ielūgumiem?
