Seriāls Padomju džinsi — azartisks vēstījums par apātisku laikmetu
Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 6
Tikko iznācis dzejnieka Jāņa Rokpeļņa rakstu pirmais sējums Dzeja. Dzejnieka ikdiena šobrīd ir saspringta, jo līdz augusta beigām jāsakārto otrais sējums
Latvijas Kultūras akadēmija nesen klusi nosvinēja trīsdesmito dzimšanas dienu. Literatūras zinātnieks profesors Gunārs Bībers ir viens no šīs augstskolas garīgajiem pamatkapitāliem. Kolēģu cienīts, studentu dievināts. Profesijā nostrādājis vairāk nekā 50 gadus. Gandrīz 90 gadu vecumā viņš joprojām šķiļ domu un viedokļu zibeņus
Paskatos pa logu — spīd saule, izeju laukā — spīd saule, dziedu, eju laimīgs gar Narvesen, nekādu pazīmju, ka manis varētu nebūt; un piepeši pamostos.
VDK slepeno aģentu loks bija plašs — no vienkāršiem strādniekiem līdz zinātniekiem. Īpaši čeku interesēja pretpadomju noskaņojums, tāpēc tā atrada veidus, kā pakļaut cilvēkus, izmantojot viņu vājības, karjeras alkas vai noslēpumus. Kā čeka vervēja slepenos aģentus, atklāj arī astoņi Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu, bet viņu vārdi atrodami «čekas maisos»
VDK aģentu kartotēkas Latvijas valsts iestādes pirmo reizi inventarizēja tikai 1993. gada vidū — divus gadus pēc tam, kad parlaments bija pasludinājis VDK par noziedzīgu organizāciju, kuras darbība jāizbeidz. Slepeno dokumentu «pārņemšana» notika pat divas reizes, otrajā izraisot pamatīgu skandālu. Kādas īsti bija «čekas maisu» gaitas pēc neatkarības atjaunošanas?
«Čekas maisu» atvēršana ir labs iemesls sākt runāt par sadarbību ar VDK
Nacionālais arhīvs pēc VDK kartotēku pārbaudes apstiprina — žurnāls Ir pamatoti norādījis uz 700 kartīšu trūkumu. SAB atzīst «matemātisku kļūdu»
Daudzsēriju filma Sarkanais mežs atklājusi priekškaru melu spēlei, ko okupētajā Baltijā vairāku gadu garumā attiecībās ar zviedru, britu un amerikāņu izlūkdienestiem izspēlēja padomju drošībnieki. Tikai dzīvē tā bija vēl sarežģītāka un baisāka nekā filmā
Publiskoto VDK dokumentu pētnieki secinājuši, ka laikposmā no 1941. līdz 1953. gadam čekas aģentūrā sastāvējuši no 8 līdz 12 tūkstošiem ziņotāju. Tieši uz šo kontingentu visvairāk attiektos aizdomas par sadarbošanos ar VDK leģionāru un mežabrāļu nodošanā, izsūtāmo personu noteikšanā un pēc to atgriešanās Latvijā izsekošanā. Kopš 1953. gada līdz pat 1991. gadam savervēti vēl 24 tūkstoši ziņotāju. Ar ko gan čekas rezidenti varēja nodarbināt tik iespaidīgu aģentūras tīklu laikposmā, kad notika mierīga, darba uzvarām piepildīta, sociālisma celtniecība?
Dzīvoklī jau ielauzās rīta gaisma, kad vietnē Kgb.arhivi.lv publicētos dokumentus pārtrauca lasīt vēsturniece, Latvijas Universitātes profesore Vita Zelče. Viņas pētījumu lauks ir sabiedrības sociālā atmiņa un pieredze, arī padomju laiks. Tas bija aizraujošs materiāls, kuru 20. decembra pievakarē beidzot publicēja, — Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu trīs kartotēkas, VDK telefongrāmata un Latvijas kompartijas centrālkomitejas viena fonda saturs ar LKP CK dokumentiem par laiku no 1940. līdz 1991. gadam.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
