Sji sprukās; varavīksne pār ASV Senātu; Emanuels vakariņo pie Džo
Sveiciens!
Demokrātijas apliecināšanas nedēļa. Pat Ķīnā cilvēki vairs nebaidās protestēt, ASV Senāts garantē viendzimuma pāru tiesības, EK iesaka iesaldēt Ungārijai paredzēto fondu naudu. Brīvības ienaidnieki atbild ar vēstuļbumbām Spānijā.
Jaunāko Ārskatu klausies:
Ir.lv un populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple podcasts
Aivara Ozoliņa nedēļas TOP notikumi
1) ASV Senāts pieņēmis Likumu par cieņu pret laulību, kas liek atzīt viendzimuma laulības visā valstī. Amerikā viendzimuma laulības jau garantē Augstākās tiesas 2015. gada spriedums. Tomēr tagad tiesā pārsvarā ir konservatīvie, un daudzi bažījās, ka viendzimuma laulības var būt apdraudētas. Otrdien pieņemtais likums pieprasa atzīt citos štatos noslēgtas viendzimuma laulības.
2) Eiropas Komisija ierosina saglabāt iesaldētus Ungārijai paredzētos 7,5 miljardus eiro no ES fondu līdzekļiem līdz brīdim, kad tā būs īstenojusi būtiskas reformas likuma varas uzlabošanai un korupcijas apkarošanai. Arī EK apstiprinātos 5,8 miljardus eiro atveseļošanas plānam pēc Covid-19 Ungārija saņems tikai tad, kad ieviesīs 27 reformas, to skaitā jaunus noteikumus par ES līdzekļu revīziju un ziņošanu par naudas izlietošanu.
3) Trešdien vēstulē ievietots spridzeklis ievainoja Ukrainas vēstniecības darbinieku. Ceturtdien izrādījās, ka vēstuļbumbas nosūtītas vismaz sešiem adresātiem – arī kādam uzņēmumam, kas ražo ieročus Ukrainai, gaisa spēku bāzei, ko kuras sūta militārās palīdzības kravas Ukrainai, ASV vēstniecībai un premjerministra Sančesa birojam. Ir aizdomas, ka šie sūtījumi “saistīti ar Krieviju”.
Paula Raudsepa nedēļas TOP notikumi:
1) Francijas prezidents Makrons ieradās valsts vizītē Vašingtonā, kur ASV prezidents Baidens ne tikai sarīkoja svinīgas vakariņas viņam par godu, bet arī deva mājienu, ka būtu gatavs ieklausīties eiropiešu iebildumos pret ASV subsīdijām vietējiem zaļās enerģijas, pusvadītāju un elektroautomobīļiu ražotājiem. Abi prezidenti uzsvēra vienoto atbalstu Ukrainai. Makrons, šķiet, pietuvojies amerikāņu stingrākajai pozīcijai.
2) Vācija noslēgusi līgumu ar Kataru uz 15 gadiem par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādēm. Apjoms nav ļoti liels, tikai 3% no Vācijas gada patēriņa, un piegādes sāksies tikai 2026.gadā, tomēr darījums liecina par Eiropas lielākās tautsaimniecības centieniem atraisīties no Krievijas gāzes žņaugiem. Novembrī Vācija arī atklāja valsts pirmo LNG termināli, kas tika uzcelts rekordtempā – 194 dienās.
3) Atēnās šonedēļ notika pasaules pilsētu mēru konference par cīņu pret antisemītismu. Pasākums ir nozīmīgs signāls par satraukumu, kuru rada antisemītisma aizvien biežākie uzplaiksnījumi. Bijušais prezidents Tramps novembrī tikās ar bagāto un plaši populāro reperi Kanje Vestu jeb Ye, kurš nesen intervijā atzinās, ka “ir daudzas ar Hitleru saistītas lietas, kuras es mīlu”.
Ieniršana notikumu dzīlēs
“Nulles kovida” lamatās
Kas noticis? Pagājušajā nedēļas nogalē Ķīnā notika plaši protesti pret valstī ieviestajiem stingrajiem kovida ierobežojumiem. Dažviet protestētāji pat uzdrīkstējās pieprasīt valsts vadoņa Sji Dzjiņpina atkāpšanos.
Nu un tad? Šie ir lielākie protesti kopš Sji kļuva par prezidentu pirms desmit gadiem un nostāda viņu gandrīz neiespējamas izvēles priekšā. Ja viņš turpinās represīvos kovida ierobežojumus, tas vairos politisko nestabilitāti. Ja atlaidīs grožus, viņš riskē ar vīrusa izraisītu humāno katastrofu.
Priekšspēle. 2020. gadā pēc kovida parādīšanās Sji pasludināja “nulles kovida” politika, kuras mērķis ir Ķīnā pilnībā iznīdēt vīrusu. Pielietotās metodes ir totalitāram režīmam tipiski represīvas. Ēkās, kvartālos, pat veselās pilsētās var tikt ieviesta stingra mājsēde, kura var ilgt nedēļas vai pat mēnešus. Šopavasar Ķīnas lielākajā pilsētā Šanhajā, kurā dzīvo 25 miljoni cilvēku, tika uz diviem mēnešiem noteikta strikta karantīna. Tās laikā iedzīvotājiem dažbrīd bija grūti pat tikt pie pārtikas.
Ieejot jebkurā publiskā vietā, iedzīvotājiem jāreģistrējas ar lietotni, kas ļauj izsekot ar kovidu inficēto kontaktpersonas. Tām var noteikt piespiedu izolāciju valsts izveidotos karantīnas centros vai ieslēgt viņus savās mājās.
Drakoniskajiem noteikumiem bijušas smagas ekonomiskas sekas, jo cilvēki baidās iet uz restorāniem un veikaliem, nekustamā īpašuma tirgus aktivitāte noplakusi, un ražošanas apjomus samazinājusi rūpnīcu slēgšana karantīnas laikā.
Pēdējās nedēļās saslimšana ar kovidu Ķīnā sasniegusi augstāko līdz šim reģistrēto līmeni. Rezultātā aizvien plašāk izmantotas arī mājsēdes un izolācija, kas vairojis iedzīvotāju sašutumu. Pēdējais piliens ķīniešu pacietības kausā bija ziņa no ziemeļrietumu pilsētas Urumči, kur desmit cilvēku gāja bojā ugunsgrēkā. Viņu daudzdzīvokļu namam noteiktā izolācija kavēja gan dzēšanas pasākumus, gan viņu pašu iespējas izbēgt no liesmām.
Visā Ķīnā pa nedēļas nogali notika protesti. Drošības spēkiem pēc dažām dienām izdevās tos savaldīt, tomēr neapmierinātība turpina rūgt.
Kas tālāk? Sji nevar vienkārši atteikties no “nulles kovida” politikas, ar kuru pats ir cieši saistīts. Viņš nevar atļauties atzīt, ka pēdējo gadu lēmumi ir bijuši kļūdaini. Turklāt ierobežojumu pilnīga atcelšana izraisītu simtiem miljonu cilvēku saslimšanu un pēc dažādiem aprēķiniem starp 600 tukstošu un 1,5 miljonu cilvēku nāvi. Ķīnā izstrādātās vakcīnas ir mazāk efektīvas nekā Rietumos plaši pielietotās mRNA potes, bet Pekina tās nepērk, jo nedrīkst pieļaut domu, ka Rietumu produkcija ir pārāka. Turklāt vakcinācijas aptvere sevišķi apdraudētajās senjoru grupās ir zema. Gandrīz 20% Ķīnas iedzīvotāju ir 60 vai vairāk gadu, un no šiem 250 miljoniem labi ja puse ir saņēmusi trīs vakcīnas devas. Stāvoklis ir krietni sliktāks starp pašiem vecākajiem. No 30 miljoniem, kuriem ir 80 vai vairāk gadu, vairāk nekā 40% nav saņēmuši nevienu vakcīnas devu. Arī veselības aprūpes sistēma ir pārāk vāja, lai tiktu galā ar lielu saslimušo pieplūdumu.
Savukārt ierobežojumu stingra ievērošana draud ar vēl lielākiem nemieriem.
Šobrīd šķiet, ka režīms centīsies laipot. Šur tur nedaudz atvieglos ierobežojumus, bet skarbi vērsīsies pret jebkādiem protestiem. Taču augošā saslimšanas līkne nedos Sji atspaidu, un var sanākt, ka piepildās viņam vissliktākais scenārijs, kurā kovida izplatība iet roku rokā ar aizvien spēcīgākiem protestiem.
