Raķete Polijā, Putins paliek Maskavā, uz Zemes – 8 miljardi
Sveiciens!
Šonedēļ mijās spriedze un atslābums. ASV prezidents Baidens pasaules otrā galā Indonēzijā tikās ar Ķīnas līderi, lai mazinātu saspīlējumu abu valstu attiecībās, bet tika pamodināts nakts vidū, jo NATO valstī Polijā bija nokritusi raķete. Par laimi, sākotnējais satraukums izrādījās pārspīlēts.
Jaunāko Ārskatu klausies:
Ir.lv un populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple podcasts
Tomasa Pildegoviča nedēļas TOP notikumi
| 1) 15.novembrī Polijas Pševodovas ciematā tikai sešus kilometrus no Ukrainas robežas nokrita raķete un nogalināja divus cilvēkus. Sākotnējās ziņas lika domāt, ka ieroci varētu būt izšāvusi Krievija, taču jau nākamajā dienā Polijas un NATO amatpersonas paziņoja, ka tā visdrīzāk bija neveiksmīgi tēmēta Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķete. Kijiva gan to noliedz. Rietumi uzsver, ka vainīga jebkurā gadījumā ir Krievija, kas turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas.
2) Šonedēļ pasaules iedzīvotāju skaits sasniedza astoņus miljardus, nieka 11 gadus pēc tam, kad pasaulē nāca septiņmiljardais cilvēks. 70% no šīs izaugsmes nodrošināja attīstības valstis, galvenokārt no Subsahāras Āfrikas. Savukārt bagātajās Rietumu valstīs un Ķīnā iedzīvotāju pieaugums piebremzējas vai ir pat negatīvs. 3) Donalds Tramps ir paziņojis, ka atkārtoti kandidēs ASV prezidenta vēlēšanās. Paziņojums nav milzīgs pārsteigums, taču pēc divām impīčmenta procedūrām, 6. janvāra uzbrukuma Kapitolijam un Republikāņu neveiksmīgā starta 8. novembra Kongresa vēlēšanās, kurā tiek vainots Trampa atbalstīto kandidātu vājais sniegums, Trampa ceļš uz Republikāņu partijas nomināciju nebūs viegls. |
Paula Raudsepa nedēļas TOP notikumi:
1) Bali salā Indonēzījā notika pasaules divdesmit lielāko tautsaimniecību jeb G20 valstu vadītāju tikšanās, kurā tika pasvītrota Krievijas aizvien dziļākā starptautiskā izolācija. Putins uz tikšanos neaizbrauca, zinādams, ka daudzi pasaules līderi nevēlas ar viņu pat sarokoties, un samita noslēdzošais dokuments stingri nosodīja Krievijas agresiju un pieprasīja pilnīgu tās spēku izvešanu no Ukrainas.
2) Pirms G20 samita notika ASV prezidenta Baidena un Ķīnas valdnieka Sji rūpīgi horeogrāfēta divpusēja tikšanās, kas liecināja par nelielu spriedzes mazināšanos starp pasaules divām spēcīgākajām valstīm. Pēc sarunām abas puses apliecināja, ka nevēlās savstarpējo attiecību saasināšanos, taču saglabājās nesaskaņas par Taivānas nākotni un ASV noteiktiem ierobežojumiem Ķīnai augsto tehnoloģiju jomā.
3) 16. novembrī no Kenedija kosmosa centra Floridā tika palaista Artemis projekta raķete, kas ir pirmais posms ASV plānā pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma 2025.gadā atkal nosūtīt cilvēkus uz Mēnesi. ASV cer orbītā ap Zemes pavadoni izveidot kosmosa staciju, kas palīdzētu gatavoties misijai uz Marsu. Mērķis grandiozs, bet kritiķi norāda uz Artemis nesamērīgi lielajām izmaksām un kavējumiem mērķu izpildē.
Ieniršana notikumu dzīlēs
Kā atšķiras 4. no 5. panta?
Kas notiek? Polijas teritorijā nokritusī raķete atgādina, ka saspīlējuma un kara apstākļos jebkurā brīdī esam bīstami tuvu incidentam vai pārpratumam, kas var novest pie tālākas nekontrolētas eskalācijas.
Nu un tad? Kad pasauli sasniedza ziņas par traģisko notikumu Polijā, sāka virmot karstas diskusijas – vai Polija to uztvers kā uzbrukumu? Vai Polija plāno iedarbināt NATO 4. pantu vai pat plaši pazīstamo 5. pantu? Lai arī tālākā izmeklēšana atviegloja spiedzi un “atvēsināja” 3. Pasaules kara sludinātājus, ir vērts saprast, ko ietver NATO līguma garantijas un uz kādiem principiem balstās kolektīvas aizsardzības solījumi.
Priekšspēle. NATO alianse tika izveidota 1949. gada 4 aprīlī, balstoties uz Ziemeļatlantijas jeb Vašingtonas līgumu. Tas izveidoja kolektīvās aizsardzības saistības starp alianses dalībvalstīm, galvenokārt, lai pretotos Padomju Savienības potenciāliem mēģinājumiem sev pakļaut Rietumeiropu.
Atšķirībā no citiem starptautiskiem līgumiem, hartām vai protokoliem, Vašingtonas līgums ir ļoti īss – tam ir tikai 14 panti. Nekad nav bijis nepieciešams mainīt šo kodolīgo, elastīgo tekstu, lai pielāgotos izmaiņām starptautiskajā drošības vidē.
Interesanta, bet nesaistīta atkāpe – viens no galvenajiem strīdiem līguma veidošanas procesā skāra koloniju statusu. Francija un Beļģija uzstāja, ka līguma kolektīvās aizsardzības garantijām būtu jāsedz arī viņu koloniālo teritoriju drošību. Beigās dalībvalstis noraidīja Beļģijas, taču apmierināja Francijas prasību un, lai arī šodien tas ir neiedomājami, krietnu laiku Alžīrija kā Francijas teritorija bija daļa no NATO.
Kas tālāk?
Divi Vašingtonas līguma panti – ceturtais un piektais – ir īpaši būtiski.
Līguma 4. pants ļauj jebkurai NATO dalībvalstij, kura jūtas apdraudēta, aicināt Alianses dalībvalstis un NATO vadību uz konsultācijām. Šis apdraudējums var tikt plaši interpretēts, tas var skart “jebkuras puses teritoriālo integritāti, politisko neatkarību vai drošību”.
4. panta iedarbināšana pati par sevi nenozīmē, ka sekos konkrēta politiska vai militāra rīcība, taču tas ir būtisks solis, jo liecina, ka kāda dalībvalsts jūtas apdraudēta un ka šim apdraudējumam ir jākļūst par prioritāti Alianses dienaskārtībā.
Kopš NATO dibināšanas 1949. gadā, 4. pants ir ticis izmantots septiņas reizes. Pēdējā reize bija šī gada februārī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad tiesības pieprasīt konsultācijas izmantoja veselas astoņas austrumu flanga dalībvalstis, tai skaitā arī Latvija. Pirms tam Turcija to bija izmantojusi piecas reizes starp 2003. un 2020. gadu saistībā ar konfliktiem Irākā un Sīrijā, un Polija vienu reizi pēc 2014.gadā Krievijas īstenotās Krimas aneksijas.
NATO 4. panta konsultāciju uzsākšana ir priekšnosacījums, lai tiktu iedarbināts 5. pants – Alianses stūrakmens.
Tagad jau šķietami katrā mājsaimniecībā un bārā piesauktais 5. pants ietver NATO pastāvēšana jēgu – alianses valstu pienākumu aizstāvēt citas dalībvalstis. NATO darbojas pēc “musketieru” principa — “viens par visiem, visi par vienu”. Atšķirībā no 4. panta, kas neuzliek dalībvalstīm nekādu pienākumu ārpus konsultācijām, 5. pants ietver sevī automātisku solījumu aizstāvēt pārējās dalībvalstis.
