ASV vēlēšanu pārsteigums; Krievijas sagrāve Hersonā; klimata pārmaiņu milzīgās izmaksas
Sveiciens!
Skatāmies aizkustinošus video, kā no barbariskas okupācijas atbrīvotie Hersonas iedzīvotāji sveic Ukrainas armijas karavīrus. Amerikā Kongresa vēlēšanās nepiepildījās pesimistiskākie scenāriji.
Noticis kaut kas negaidīts – šonedēļ ārpolitikā labas ziņas.
Jaunāko Ārskatu klausies:
Ir.lv un populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple podcasts
Aivara Ozoliņa nedēļas TOP notikumi
1) Krievijas aizsardzības ministrs Šoigu trešdien pavēlēja armijai atstāt Hersonu, kuru pirms tikai piecām nedēļām Kremlis bija pasludināja par Krievijas teritoriju “uz mūžīgiem laikiem”. Tā ir trešā lielā Ukrainas armijas uzvara pēc Kijivas un Harkivas operācijām un nostiprina priekšnoteikumus nākamajai un galīgajai – okupētās teritorijas pilnīgai atbrīvošanai.
2) Krievijas ārlietu resors ceturtdien paziņoja, ka Putins neapmeklēs G20 valstu sanāksmi nākamnedēļ Bali. Paziņojums pieliek punktu minējumiem, vai Bali varētu notikt Putina un ASV prezidenta Baidena tikšanās. Diktators nolēmis aiztaupīt sev pazemojumu, kad citu valstu vadītāji vai nu atteiktos ar viņu sarokoties, vai vispār ierasties, ja viņš tur būtu.
3) Ceturtdien Irānas armija paziņoja, ka tai tagad esot virsskaņas raķetes. Nekādus faktus šāda apgalvojuma pamatošanai gan nepieminēja. Valstī turpinās plaši protesti, bet Saūda Arābija ir nobažījusies par Irānas it kā gatavoto militāro uzbrukumu. Iespējams, ka paziņojums par superieročiem bija brīdinājums ASV, Izraēlai un citām valstīm stāvēt malā, ja režīms sāktu masveida represijas valsts iekšienē vai militāru avantūru pret kaimiņiem.
Paula Raudsepa nedēļas TOP notikumi:
1) Svētdiena Ēģiptē sākās ikgadējā ANO klimata konference COP27. Uzmanības centrā ir bagāto valstu, kuras lielā mērā atbildīgas par globālo sasilšanu, kompensācijas nabadzīgām valstīm, kuras no pārmaiņām vissmagāk cietīs. Rietumvalstis bija apņēmušās attīstības valstīm piešķirt 100 miljardus dolāru gadā. Mērķis nav sasniegts, bet attīstības valstu zaudējumi no klimata pārmaiņām 2030.gadā varētu sasniegt pat 580 miljardu dolāru gadā.
2) Facebook īpašniece Meta paziņoja, ka atlaidīs 11 000 darbinieku. Savulaik ārkārtīgi vērtīgākajiem un ietekmīgākiem uzņēmumiem Meta, Amazon, Microsoft un Google īpašniecei Alphabet pienākuši grūti laiki – to akciju cenas pēdējā gadā kritušas starp 40 un 75%. IT milžu nedienas mazina arī sajūsmu par līdz šim tik perspektīvo jaunuzņēmumu nozari.
3) Kenijas jaunā valdība publiskojusi daļu no līguma ar Ķīnu par projektu, kura rezultātā Āfrikas valsts iedzīvojusies 4,7 miljardu dolāru parādā un par to saņēmusi dzelzceļu uz nekurieni. Aizdevums ir daļa no Ķīnas vairāk nekā triljonu dolāru vērtās “Jostas un ceļa” programmas, kura arī citas valstis noslogojusi ar milzīgiem parādiem par nevajadzīgu infrastruktūru. Ķīna noliedz, ka speciāli radījusi “parādu slazdu” nabadzīgām valstīm, tomēr aizdevumu skarbie noteikumi labvēlību pret Pekinu nevairo.
Ieniršana notikumu dzīlēs
Sarkanais plunkšķis
Kas noticis? Otrdien ASV notikušajās “vidustermiņa vēlēšanas” republikāņi guva pieticīgus panākumus. Ja kongresa apakšpalātā tiem būs vairākums, tad mazāks par gaidīto, un Senāts varētu palikt demokrātu rokās.
Nu un tad? Amerikā daudzi bija noraizējušies par iespējamo republikāņu “sarkano vilni”, kas varētu apdraudēt ne tikai Vašingtonas atbalstu Ukrainai, bet arī demokrātiju pašā ASV. Liels skaits republikāņu kandidātu gan uz Kongresu, gan uz amatiem štatos bija iepriekšējā prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji, kuri noliedza 2020. gada prezidenta vēlēšanu rezultātu
Priekšspēle. Par vidustermiņa vēlēšanām dēvē tās, kuras notiek ASV prezidenta pilnvaru četru gadu termiņa vidū. Tradicionāli tajās uzvaru svin partija, kuras pārstāvis tobrīd nav Baltajā namā. Prezidenta partijas zaudējumi mēdz būt sevišķi smagi gados, kad tautsaimniecība buksē un pats prezidents nav populārs.
Šogad izpildījās visi trīs priekšnoteikumi, lai Republikāņu partija gūtu lielus panākumus. Baltajā namā ir demokrāts Džo Baidens ar ļoti zemiem reitingiem, savukārt vēlētāji ir inflācijas nomocīti. Taču republikāņu guvums ir negaidīti mazs.
Lai gan vēlēšanas notika otrdien, izšķirīgi svarīgajos štatos un vēlēšanu apgabalos rezultāti vēl nav zināmi, tāpēc nevaram vēl pateikt, tieši cik senatoru un kongresmeņu būs katrai partijai nākamajā Kongresā, kura partija kontrolēs Pārstāvju palātu un kura Senātu. Iespējams, ka tas noskaidrosies tikai decembra sākumā, kad Džordžijas štatā notiks senatora vēlēšanu otrā kārta. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka republikāņu gaidāmais vairākums Pārstāvju palātā, kur līdz šim demokrātiem bija divu mandātu pārsvars, būs neliels, un demokrātiem ir tīri labas izredzes saglabāt kontroli pār Senātu.
Turklāt vēlētāji ir nepārprotami noraidījuši trampismu. Daudzi Trampa viskaismīgākie atbalstītāji ir zaudējuši, savukārt panākumus guvuši mērenāki republikāņi.
Demokrātu partijas labos rezultātus noteica satraukums gan par trampistu radījatjiem draudiem demokrātijai, gan par Augstākās tiesas vasarā pieņemto, daudzu republikāņu atbalstīto spriedumu, ka sievietēm nav konstitūcijā garantētas tiesības uz abortu.
Kas tālāk? Vislielākos draudus demokrātijai radīja Trampa jau divus gadus uzstājīgi izplatītie meli, ka 2020. gada prezidenta vēlēšanu rezultāti ir viltoti. Taču šo melu atbalstītāji pārsvarā nav ievēlēti amatos, kur viņi varētu ietekmēt vēlēšanas nākotnē, un nav arī līdz šim manīta vēlme apšaubīt šo vēlēšanu rezultātus. Tas ļauj cerēt, ka lielākie draudi ASV demokrātijai ir nozīmīgi mazinājuši.
Republikāņus jau sāk plosīt savstarpēji pārmetumi par partijas necilo sniegumu, un daudzi republikāņu līderi vairs nebaidās teikt, ka Tramps būtu jāatstāj pagātnē. Ieguvējs no šīm pārmaiņām visdrīzāk būs Floridas gubernators Rons Desantiss. Štatā, kurā demokrāti un republikāņi tradicionāli bijuši gandrīz līdzsvarā, viņš apsteidza savu sāncensi par 19%. Desantisam un Trampam ir līdzīgas politiskās nostājas – abi ir nikni “liberāļu” kritiķi un imigrantu šaustītāji, tomēr Desantiss ir disciplinētāks un ārēji solīdāks par Trampu un varētu piesaistīt vēlētājus, kuriem apnicis Donalda vulgārais vājprāts.
ASV un pasaule izvairījās no sliktākā scenārija. Tomēr, ja Republikāņi iegūst vairākumu Pārstāvju palātā, Baidenam praktiski pazudīs iespējas realizēt savu programmu. Varam arī gaidīt, ka republikāņi izmantos jebkuru ieganstu, lai uzsāktu pret Baidenu impīčmenta procedūru. Rezultātu tam nebūs, bet saceltā jezga turpinās tricināt ASV iekšpolitiku.
