Samierinās ar sasilšanu? Krievijas terorisms. Drosme un gļēvums Katarā.
Sveiciens!
Nedēļa ar pelēcīgu vilšanās piekrāsu. Klimata konferencē Cop27 solījumi vēl makā nekrīt, rietumvalstu futbolisti Katarā neiestājas par principiem. Taču garastāvokli uzlabo bijušo PSRS republiku vadītāju distancēšanās no Putina. It kā sīkums, bet simboliski un cerīgi.
Jaunāko Ārskatu klausies:
Ir.lv un populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple podcasts
Tomasa Pildegoviča nedēļas TOP notikumi
| 1) Ēģiptē noslēdzās ANO Klimata pārmaiņu konference Cop27. Valstu apņēmību panākt klimatneitralitāti šogad īpaši pārbauda Krievijas agresijas radītās svārstības enerģētikas tirgos, un netika panākts nozīmīgs progress attiecībā uz solījumiem par emisiju samazināšanu. Tomēr konferencē vienojās par jauna reparāciju fonda izveidi, kas palīdzētu jaunattīstības valstīm adaptēties un novērst klimata krīzes radītos draudus, tostarp sausumu, plūdus, jūras līmeņa celšanos.
2) Reaģējot uz Putina režīma masveida triecieniem pa Ukrainas kritisko infrastruktūru un civilajiem objektiem, Eiropas Parlaments ar pārliecinošu vairākumu atbalstīja rezolūciju, kas nosauc Krieviju par terorismu atbalstošu valsti. Tas ir spēcīgs politisks signāls un pēc kara palīdzēs Ukrainai saukt pie atbildības tos, kas ir pastrādājuši kara noziegumus un īstenojuši valsts terorismu. 3) Skotijas neatkarības centieniem tika aplauzti spārni – Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa atzina, ka Skotijas parlaments Edinburgā nav tiesīgs uzsākt vēl vienu referendumu par neatkarību bez Vestminsteras (Londonas) piekrišanas. Skotijas Nacionālās partijas līderi atzīst, ka šis lēmums ir būtisks šķērslis, taču sola turpināt cīņu. |
Paula Raudsepa nedēļas TOP notikumi:
|
Ieniršana notikumu dzīlēs
Plaisas pseidoPSRS fasādē
Kas noticis? Trešdien, 23. novembrī, Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) samitā Erevānā līderi atstāja uzkrītoši lielu distanci starp sevi un Putinu kopējā “ģimenes bildē”, un namatēvs, Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans atteicās parakstīt noslēguma paziņojumu.
Nu un tad? Krievijas acīmredzamais militārais vājums Ukrainā, kā arī nespēja efektīvi noregulēt starpvalstu konfliktus bijušajā PSRS teritorijā grauj tās ietekmi pašpasludinātajās “tuvajās ārzemēs”.
Priekšspēle. Pēc PSRS sabrukuma 1991. gada beigās Krievija centās radīt jaunas struktūras, lai saglabātu vadošo lomu zemēs, kuras agrāk veidoja varenplašo impēriju. Pirmā un pazīstamākā organizācija bija Neatkarīgo valstu savienība jeb sadraudzība (Содружество Независимых Государств). Tajā sākotnēji iesaistījās visas bijušās PSRS republikas, izņemot Baltijas valstis, kopš tam saites ar NVS pārrāvušas Gruzija un Ukraina. 1997. gadā Krievija parakstīja līgumu par “Savienotas valsts” izveidošanu ar Baltkrieviju, taču līdz šim Minskas diktators Lukašenko nav bijis gatavs atteikties no atsevišķas valsts vadītāja statusa. 2014. gadā Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna izveidoja Eirāzijas ekonomisko savienību, kurai vēlāk pievienojās Armēnija un Kirgizstāna. Starp šīm valstīm tirdzniecībā notiek bez muitas un importiem no trešām valstīm ir noteikti vienādi tarifi.
Savukārt drošības jomā Krievija centās saglabāt ietekmi ar 1992. gada Kolektīvās drošības līgumu, kas 2002. gadā pēc ASV intervences Afganistānā pārtapa par Kolektīvās drošības līguma organizāciju. Tajā šobrīd piedalās sešas valstis – Krievija, Armēnija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, un Baltkrievija.
KDLO ir šķietams NATO pakaļdarinājums, un tā līguma 4. pants nosaka to pašu, ko NATO 5. pants – ka agresija pret vienu valsti ir uzskatāma par agresiju pret visām.
Taču patiesībā KDLO varētu drizāk aprakstīt kā Varšavas paktu “lite”. Tas ir instruments NATO ietekmes mazināšanai, ka redzams no līgumā noteiktā, ka dalībvalstīm aizliegts pievienoties citām militārām aliansēm. Tāpat kā Varšavas pakts, tas izrādījīes efektīvs tikai dalībvalstu režīmu pasargāšanai pret iekšējiem nemieriem. Varšavas pakta “zvaigžņu stunda” bija Prāgas pavasara apspiešana Čehoslovākijā 1968.gadā. Vienīgā reize, kad ticis iedarbināts Kolektīvās drošības līguma 4. pants, bija šī gada janvārī, kad Kazahstāna lūdza partneru palīdzību iekšējo nemieru apspiešanai. Savukārt KDLO neko nav darījusi, lai palīdzētu dalībvalstij Armēnijai karā ar Azerbaidžānu, un nav pat spējusi atrisināt konfliktu, kas dažkārt pāraug bruņotās sadursmēs starp divām organizācijas dalībniecēm Kirgīziju un Tadžikistānu.
Kas tālāk? Krievijas teikšana Centrālāzijā un Aizkaukāzā acīmredzami mazinās, un šo reģionu valstis būs gatavas aizvien atklātāk Maskavu kritizēt un no tās norobežoties. Tas paver iespējas citām valstīm – Ķīnai, Turcijai, ASV un Irānai – palielināt savu ietekmi.
