Orbāna ķīlnieki; sprāgst mērķi dziļi Krievijā; Vācijā novērsts apvērsums
Sveiciens!
Agresoriem un autokrātiem slikta nedēļa. Ukraiņu droni trāpa Krievijas aviobāzēm, Vācijā novērsts labējo ekstrēmistu apvērsuma mēģinājums. Pretuzbrukumā gan mēģina doties Orbāns, taču EK atradīs veidu, kā pārvarēt Ungārijas veto ES 18 miljardu eiro palīdzībai Ukrainai.
Jaunāko Ārskatu klausies:
Ir.lv un populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple podcasts
Tomasa Pildegoviča nedēļas TOP notikumi:
1) Vācijā apturēts apvērsuma mēģinājums, ko organizēja labējo ekstrēmistu grupējums “Reiha pilsoņi”. Grupējumam bija izstrādāts detalizēts plāns, kā sagrābt kontroli pār varas iestādēm, gāzt esošo iekārtu un ieviest autoritāru režīmu. Šis gadījums iezīmē arvien augošos labējā ekstrēmisma draudus Eiropā.
2) ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās Džordžijas štatā otrajā kārtā Baidena atbalstītais mācītājs Rafaels Vornoks uzvarēja bijušo amerikāņu futbola leģendu, Trampa protežē Heršelu Vokeru. Šāds iznākums nostiprina demokrātu partijas kontroli pār Senātu, kā arī ir vēl viens sāpīgs Trampam lojālā republikāņu partijas spārna zaudējums.
3) Indonēzijas parlaments ir pieņēmis jaunu kriminālkodeksu, kas aizliedz valstī nodarboties ar seksu ārpus laulības un ierobežo politiskās brīvības. Sods par šādiem pārkāpumiem ir gana bargs – cietums līdz vienam gadam. Jaunie likumi attieksies gan uz vietējiem iedzīvotājiem, gan arī uz tūristiem, kuri dodas uz iecienītiem galamērķiem kā Bali.
Aivara Ozoliņa nedēļas TOP notikumi
1) 5. decembrī Krievijas aviobāzēs Saratovas un Rjazaņas apgabalos (500 un 700 km aiz frontes līnijas) notika sprādzieni, par kuriem Krievija vaino ukraiņu dronus. Bojāti vairāki stratēģiskie bumbvedēji, kuri piedalījās uzbrukumos Ukrainas civilajai infrastruktūrai. Ja ukraiņi var sasniegt mērķus tik dziļi Krievijā, krievi vairs nevar justies droši pat Maskavā.
2) Francijas prezidents Makrons izraisīja starptautisku sašutuma vētru ar intervijā pavēstīto, ka jebkādās sarunās par mieru Ukrainā “būtiskam punktam” esot jābūt “drošības garantijām” Krievijai. Acīmredzot nav viegli pieņemt īstenību, ka nekad vairs nebūs kā “vecajos, labajos laikos”, kad darījumi ar Maskavu plauka un zēla.
3) Mongolijā notika plaši protesti ar prasībām sodīt “akmeņogļu mafijā” iesaistītos, kuri esot nozaguši 13 miljardus dolāru no ieņēmumiem no akmeņogļu eksporta. Protestētāji panāca, ka premjerministrs apsolīja “atrisināt ogļu zādzības problēmu”, parlaments izveidoja īpašu komiteju korupcijas izmeklēšanai, iekšlietu ministrs paziņoja, ka vairāki aizdomās turētie aizturēti.
Ieniršana notikumu dzīlēs
| Kas noticis? Ungārijas valdība otrdien bloķēja ES vienošanos par 18 miljardu eiro palīdzības paketi Ukrainai, ko Eiropas Parlaments 24. novembrī atbalstīja, taču tā bija jāapstiprina arī visu 27 dalībvalstu valdībām.
Nu un tad? Ukrainas valstij nākamgad vajadzēs no 50 līdz 60 miljardiem papildu finansējumu, lai tā varētu turpināt funkcionēt, un šī ziema būs burtiski izdzīvošanas pārbaudījums. ES solītā finanšu palīdzība, kurai jāsāk ienākt jau janvārī, ir centrāla šādas starptautiskās palīdzības daļa. Priekšspēle. Putina drauga Viktora Orbāna vadītā “neliberālā demokrātija” Ungārija jau gadiem ilgi konfliktē ar pārējo ES un veido arvien ciešākas saites ar Krieviju. Augustā Ungārija parakstīja ar Krieviju vienošanos par divu jaunu kodolreaktoru būvēšanu, iebilst pret sankcijām Krievijas enerģētikas nozarei, pavasarī piekrita maksāt par Krievijas gāzi rubļos, vasarā vienojās ar Gazprom par gāzes papildus piegādēm, un ārlietu ministrs Pēters Sījārto regulāri brauc uz Maskavu, kur no Sergeja Lavrova pagājušogad saņēma Draudzības ordeni. Taču Orbānam un viņa oligarhiem pašlaik ļoti vajag arī ES kopumā 13,3 miljardus, kuri ir vai nu iesaldēti, vai vēl jāapstiprina. Bet ES beidzot iedarbina savu ietekmīgāko sviru, lai liktu Ungārijai atgriezties pie likuma varas principiem. Eiropas Parlaments 24. novembrī atbalstīja rezolūciju, kas prasa iesaldēt ES fondu līdzekļus Ungārijai par tiesiskuma pārkāpumiem. Eiropas Komisija 30. novembrī ierosināja saglabāt iesaldētus Ungārijai paredzētos 7,5 miljardus eiro no kohēzijas fondu līdzekļiem līdz brīdim, kad Ungārija būs īstenojusi nozīmīgas reformas likuma varas uzlabošanai un korupcijas apkarošanai. ES valstu valdībām sava nostāja par to jāpauž līdz 19. decembrim. Un, ja ES līdz gada beigām neapstiprinās vēl 5,8 miljardus no ekonomikas atveseļošanas fonda, Ungārijas zaudēs 70% no tiem. Orbāns atbild ar konflikta eskalēšanu un ir sagrābis Ukrainu par ķīlnieci. Kas tālāk? Kaut gan tas būs tehniski sarežģītāk un prasīs vairāk laika un resursu, EK atradīs citu veidu, kā sniegt Ukrainai solīto palīdzību, turklāt jau decembrī, lai Ukraina var janvārī sākt saņemt finanses. Orbānam kļūst arvien sarežģītāk sēdēt uz diviem krēsliem, un ir skaidrs, ka viņš nevar uzvarēt ES, tāpat kā Putins nevar uzvarēt Ukrainu. |
