Brisele, korupcija un Katara; Patrioti Ukrainai; spiegs tavā kabatā
Sveiciens!
Demokrātiju var apdraudēt gan korupcija varas virsotnēs, gan viedtālrunis mūsu kabatā. Tomēr brīvas valstis un sabiedrības prot arī aizsargāt sevi un savus sabiedrotos, un šonedēļ tika pieņemti vairāki svarīgi lēmumi par nozīmīgas palīdzības sniegšanu Ukrainai.
Tomasa Pildegoviča nedēļas TOP notikumi:
1) Pēc astoņu gadu pārtraukuma ASV Prezidents Baidens ielūdza Āfrikas valstu līderus uz trīs dienu ASV-Āfrikas samitu. Šī iniciatīva ir daļa no lielā ģeopolitiskā šaha, kurā ASV cenšas konkurēt ar Ķīnas un Krievijas augošo ietekmi un investīcijām Āfrikas kontinentā.
2) Šonedēļ Katara piesaistīja pasaules uzmanību ne tikai Pasaules kausa kontekstā, bet arī saistībā ar korupcijas skandālu Eiropas Parlamentā. Notikušas vairākas kratīšanas, kuru laikā konfiscēti simtiem tūkstošu eiro un aizturēti vairāki parlamentārieši, tostarp viena no parlamenta viceprezidentēm.
3) Peru ir bīstami tuvu konstitucionālai krīzei. Kopš prezidenta impīčmenta valstī ir izcēlušās asiņainas sadursmes, kurās miruši astoņi civiliedzīvotāji. Parlaments ir ieviesis komandantstundu un ierobežojis cilvēku pārvietošanos Ziemassvētku priekšvakarā.
Paula Raudsepa nedēļas TOP notikumi:
1) Telekanāls CNN ziņo, ka Vašingtona gatavojas Kijivai piegādāt Patriot, spēcīgākās pretgaisa aizsardzības sistēmas ASV arsenālā, kuras palīdzēs pasargāt Ukrainas infrastruktūru no Krievijas balistiskajām un spārnotajām raķetēm. Baidena administrācijas līdz šim atturīgo nostāju mainīja Putina nežēlīgā Ukrainas pilsētu bumbošana. Diemžēl sarēžģīto aizsardzības sistēmu nevarēs tūlīt likt lietā, jo pārdesmit cilvēku lielās apkalpes apmācība var prasīt pāris mēnešus.
2) Ķīnas represīvais režīms negaidīti piekāpies protestētāju priekšā un strauji sācis atcelt līdzšinējos drakoniskos pret kovida izplatību vērstos ierobežojumus. Mešanās no viena grāvjā otrā gan sola ķīniešiem jaunas ciešanas, jo Ķīnas vakcīnas ir mazāk efektīvas par Rietumu ražojumiem un miljoniem valsts senioru nav vispār potējušies. Eksperti prognozes ir drūmas – no kovida varētu mirt simtiem tūkstoši.
3) Ceturtdien ES līderi beidzot vienojas par 18 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainai. Palīdzības programma kļuva par ķīlnieci vispirms Ungārijas vēlmei tikt pie ES fondiem, kurus Eiropas Komisija grasās iesaldēt sakarā ar Budapeštas nevērību pret korupciju un tiesiskumu, pēc tam Polijas domstarpībām ar EK par minimālās nodokļu likmes noteikšanu starptautiskām korporācijām. Kā jau Eiropā ierasts, diņģēšanās beidzās ar kompromisu. Ungārijai atsaldēja 1,2 miljardus eiro, EK apņēmās ieklausīties Polijas viedoklī.
Ieniršana notikumu dzīlēs
“Pegasa” uzlidojums
Kas noticis? Pasaulē arvien plašāk attīstās spiegprogrammatūru industrija, kuras ikgadējais apgrozījums varētu būt ap 12 miljardiem eiro. Tās ir tehnoloģijas, kas attālināti ļauj pārņemt kontroli pār tālruni un var, piemēram, ieslēgt audio vai video ierakstīšanu, lejupielādēt failus, dokumentus vai attēlus, vai izsekot GPS koordinātas, lai nodrošinātu izsekošanu reālajā laikā. Spiegprogrammatūras ir paredzēts izmantot, lai cīnītos pret terorismu, korupciju, organizēto noziedzību un vardarbību pret bērniem.
Nu un tad? 2021. gadā pasauli pāršalca skandāls saistībā ar Izraēlas kiberdrošības kompānijas NSO grupas attīstīto Pegasus spiegpogrammatūru. Šī programma izceļas ne tikai ar savu funkcionalitāti, bet arī ar instalēšanas vienkāršību; The Washington Post raksta, ka, iespējams, nav pat nepieciešams lejupielādēt aplikāciju vai klikšķināt uz kādas saites, pietiek saņemt WhatsApp zvanu, lai telefons jau tiktu kompromitēts. Pēdējā gada laikā ir atklājies, ka Izraēla ir pārdevusi šīs tehnoloģijas virknei autoritāru režīmu visā pasaulē, kas to ir izmantojuši, lai apslāpētu protestus, ierobežotu žurnālistus un kontrolētu opozīciju.
Priekšspēle. Autoritāru režīmu paņēmieni mūs īpaši nešokē, tad krietni drūmākas pārdomas raisa šo spiegprogrammatūras izmantošana tepat, Eiropas Savienībā. Reaģējot uz virkni skandālu, šī gada martā arī Eiropas Parlamentā tika izveidota īpaša PEGA komiteja, lai izmeklētu iespējamo ļaunprātīgo Pegasus izmantošanu ES. Kopš tā laika apgriezienus uzņem Votergeitas līmeņa skandāli Grieķijā un Spānijā, kā arī Polijā un Ungārijā, jo pastāv lielas aizdomas, ka Pegasus tika pielietota prominentu opozīcijas locekļu izspiegošanai.
Kas tālāk? Ir acīmredzams, ka šādu spiegprogrammu neregulēts eksports vēl vairāk saduļķo robežu starp publiskajiem un privātajiem spēlētājiem militārajā sfērā. Līdzīgi kā Krievija izmanto privāto militāro kompāniju “Vāgnera grupa” savu mērķu īstenošanai Ukrainā un vairākās Āfrikas valstīs, arī spiegprogrammas var izmantot ne tikai valdības. Ir pavisam viegli iztēloties kā oligarhi, organizētās noziedzības grupējumi vai pat teroristu organizācijas vēlētos tirgū piekļūt tik jaudīgiem ieročiem.
Taču, atgriežoties pie apdraudējuma Eiropas demokrātijai, ir skaidrs, ka šāda dalībvalstu spiegprogrammu izmantošana potenciāli apdraud cilvēktiesības visā kontinentā. Situāciju vēl sarežģī tas, ka pilnīgi visas valdības, kas sastopas ar kritiku no žurnālistu vai aktīvistu puses, izmanto nacionālo drošību kā aizsegu, lai pasargātu sevi no publiskas izmeklēšanas vai sodāmības. Visa politiskā spektra politiķi nekautrējas izvilkt nacionālās drošības kārti, lai izvairītos no netīkamiem jautājumiem.
Rezumējot, pasaulē kritiski trūkst starptautisku vienošanos vai konvenciju, kas regulētu kārtību, kādā šīs tehnoloģijas drīkst nodot vai pārdot. Taču realitāte ir skaudra – katram no mums ir viedtālrunis, kas mūs padara itin viegli izsekojamus un potenciāli kontrolējamus.
