Zelenskis Vašingtonā; Pasaules kauss un politika; 2023. gada prognozes par Ukrainu, Ķīnu un ASV

Kas bija aizgājušās nedēļas svarīgākais starptautiskais notikums? Vairākums Zemeslodes iedzīvotāju noteikti atbildētu – Pasaules kausa fināls, kas piesaistīja neskaitāmu cilvēku uzmanību visos kontinentos. Tomēr Mesi meistarība mūs nav tiktāl apžilbinājusi, ka aizmirstām par šajā nedēļā, aizgājušajā un nākamajā gadā nozīmīgāko.

Jaunāko Ārskatu klausies:

Ir.lv un populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple un Google Podcasts

1) Ukrainas prezidents Zelenskis šonedēļ apmeklēja ASV. Viņš tikās ar ASV prezidentu Baidenu Baltajā namā un uzrunāja ASV Kongresu, kuram uzsvēra, ka nauda Ukrainai ir nevis labdarība, bet gan investīcija ASV un globālajā drošībā. Baidens paziņoja par kārtējo militārās palīdzības kārtu, tai skaitā Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmām Ukrainai. Bet ASV Senāts šonedēļ nolēma, ka iesaldētos krievu oligahu aktīvus varēs izmantot Ukrainas atjaunošanai.

2) ASV Kongresa komiteja, kura izmeklēja Trampa atbalstītāju iebrukumu Kapitolija ēkā 2021. gada 6. janvārī, pirmdien gala ziņojumā ieteica Tieslietu ministrijai izvirzīt bijušajam prezidentam kriminālapsūdzības par sacelšanos, oficiālu procesu kavēšanu, sazvērestību, lai apkrāptu ASV valdību, un par nepatiesu paziņojumu sniegšanu.

3) Twitter jaunais īpašnieks Īlons Masks sarīkoja tā lietotāju aptauju, vai viņam būtu jāatkāpjas no sociālā tīkla platformas vadītāja amata. 57% no aptaujas 17,5 miljoniem dalībnieku uzskata, ka ir jāatkāpjas. Masks ir paziņojis, ka atkāpsies, līdzko atradīs kādu “pietiekami lielu muļķi, kurš uzņemsies šo darbu”. Taču viņš ir un paliks Twitter īpašnieks, un diezin vai divi “muļķi” vadībā būs labāk nekā viens.

1) Pasaules kausa fināls, kurā skaistā spēlē Argentīna uzvarēja Franciju, bija viens no retajiem notikumiem, kas tiešām piesaista visos kontinentos dzīvojošo aizrautīgu uzmanību. Tomēr sports ir politika, un Pasaules kausa rīkotājvalsts Katara ar “skaisto spēli” pērk ietekmi un labvēlību. Tas ir dārgāks un rafinētāks pasākums nekā naudas koferīšu došana Eiropas Parlamenta viceprezidentei, tomēr mērķis ir tas pats. Vienlaikus sporta fanu kaislības aizsedz gan viesstrādnieku nāves stadionu celtniecības laikā, gan LGBT cilvēku tiesību ierobežošanu Katarā.

2) Benjamins Netanjahu izveidojis vislabējāko valdību Izraēlas vēsturē. Tajā nacionālās drošības ministrs būs ultralabējais Itamars Bengvirs, kurš savulaik notiesāts par teroristiskas organizācijas atbalstīšanu. Radikāļi var iedragāt tiesiskumu Izraēlā, jo ir ne tikai gatavi palīdzēt Netanjahu izsprukt no apsūdzības korupcijā, bet arī grib dot parlamentam tiesības pārbalsot konstitucionālās tiesas lēmumus. Pieaugs arī spiediens uz palestīniešiem okupētajās teritorijās, kas vairos vardarbību un var kaitēt Izraēlas attiecībām gan ar ASV, gan ar arābu valstīm.

3) Talibu režīms Afganistānā aizliedzis sievietēm apmeklēt universitātes. Jau martā meitenēm atņēma iespēju apmeklēt vidusskolu, un novembrī sievietēm Kabulā aizliedza iet uz parkiem, vingrošanās zālēm un publiskām pirtīm. Rietumi nosoda režīma aizvien drakoniskākos tiesību ierobežojumus, tomēr pārāk maz darījuši, lai palīdzētu tiem afgāņiem, kuri sadarbojās ar ASV un sabiedroto spēkiem no 2001. līdz 2021. gadam. Viņiem Afganistānā draud nāves briesmas, bet ceļš uz patvērumu citās valstīs ir smags un bīstams. Šonedēļ Rēzeknes slimnīcā mira afgāņu bēglis, kurš bija smagi apsaldējies mežā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.

Kā 2022. gada svarīgāki notikumi ietekmēs pasauli 2023. gadā?

Vai atbalsts Ukrainai mazināsies? Kara ietekme uz starptautiskajām attiecībām nākamgad ir atkarīga no tā gaitas – kara ieilgšana var sarežģīt atbalstu Ukrainai un viest kārdinājumu izmantot to pavisam citu politisku mērķu sasniegšanai. (Nupat Ungārija bija bloķējusi ES finansiālo palīdzību Ukrainai, lai piespiestu ES atbloķēt Ungārijai paredzētos fondu līdzekļus, bet Polija šo palīdzības naudu bija saistījusi ar iebildumiem pret ES vienošanos par uzņēmuma ienākuma nodokļa minimālo likmi.) Taču, lai karu ātri pabeigtu, Ukrainai vajag vairāk ieroču, kuru Eiropas valstīm var sākt pietrūkt, bet amerikāņus attur piešķirt nevēlēšanās riskēt ar tiešu iesaistīšanos karadarbībā. Kara ieilgšana var palielināt risku, ka Rietumos pieaugtu vēlme to izbeigt ar diplomātiskiem līdzekļiem, taču tikai Vašingtona var reālistiski mēģināt piespiest Kijivu runāt ar Maskavu, un pašlaik to nemēģina darīt, kaut gan Baidens nav pateicis, ka uzvara nozīmētu visas okupētās teritorijas atbrīvošanu. Toties Krievijas sakāve, kam sekotu Putina krišana un, iespējams, valsts iziršana, izraisītu plašu un grūti prognozējamu domino efektu Āfrikā, Latīņamerikā, Āzijā, kā notika arī pēc PSRS sabrukšanas pirms 30 gadiem.

Vai Ķīnas ārpolitika kļūs agresīvāka? Oktobra beigās Sji Dzjiņpins nodrošināja sev trešo termiņu Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra amatā. Neviens kopš Mao nāves to nebija izdarījis, un Sji kļuvis par spēcīgāko Ķīnas valdnieku kopš asiņainā Tautas republikas dibinātāja. Savas valdīšanas laikā Sji ieviesis aizvien represīvāku kontroli pār valsts iedzīvotājiem un piekopis aizvien agresīvāku retoriku ārpolitikā, tāpēc daudzi pēc partijas kongresa oktobrī sāka bažīties par iespēju, ka viņš būtu gatavs censties ar militāru spēku iekarot Taivānu. Taču šķiet maz ticams, ka tuvākajos gados Ķīna Taivānai uzbruktu. Ķīnas militārie spēki nebūšot gatavi tādai operācijai līdz 2027. gadam. Taivāna jau gadu desmitiem gatavojas sevi aizstāvēt, un Rietumvalstu solidaritāte ar Ukrainu ir brīdinājums Pekinai, ka arī Taivānu netiktu atstāta viena. Sji negaidītais lēmums pēc novembra protestiem strauji atcelt ar kovidu saistītos ierobežojumus liecina, ka partijā trūkst pašpārliecības par pareizo veidu, kā tikt galā ar pandēmiju, un gaidāmais kovida uzliesmojums būs smags trieciens gan iedzīvotājiem, gan tautsaimniecībai. Tomēr nav pamata domāt, ka Sji režīms ir apdraudēts, jo nav nekādu pazīmju, ka partijas virsotnēs varētu notikt šķelšanās.

Kā republikāņi reaģēs uz Trampa neveiksmēm vēlēšanās?

Pēc republikāņu neveiksmēm vidustermiņa vēlēšanās novembra sākumā Trampa izredzes vēlreiz kandidēt uz prezidenta amatu turpina sarukt. Nebija ne miņas no republikāņu cerētā “sarkanā viļņa”. Demokrāti gan zaudēja Pārstāvju palātu, taču saglabāja kontroli pār Senātu, turklāt Trampa atbalstītie kandidāti (arī gubernatoru amatiem) sasniedza palaikam vājākus rezultātus, nekā tiem būtu bijuši bez viņa atbalsta. Pārsvars Kongresā gan dod republikāņiem iespēju ierosināt prezidenta impīčmenta procedūru, taču tā būtu jāpabeidz Senātam, kurā nav nepieciešamā divu trešdaļu vairākuma Baidena atstādināšanai no amata. Kongress var sākt īpašas izmeklēšanas (piemēram, par prezidenta dēla Hantera Baidena darījumiem) vai, piemēram, bloķēt valdības darbu, liedzot tai aizņemties naudu. Taču Trampam tikmēr krājas kriminālu izmeklēšanu un potenciālo apsūdzību kaudzīte, kura diezin vai palīdzētu viņam uzvarēt vēlēšanās. Viņa atbalstītāju loks gan paliek plašs, tomēr partija, kā sāk arvien ticamāk izskatīties, izlems par citu kandidātu.

• Ko Zelenskis Vašingtonā pateica un ko lika saprast ASV politiķiem. 
• Kādas apsūdzības Trampam iesaka izvirzīt ASV Kongresa komiteja.
• Kāpēc Izraēlu nākotnē gaida nestabilitāte.
• Eiropai būs grūti piegādāt Ukrainai nepieciešamo munīciju

Labākais veids, kā atbalstīt mūsu redakciju — abonēt Ir.

Esam pateicīgi arī visiem, kas gatavi atbalstīt Ārskatu — to var darīt šeit

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022