Papildinātie un precizētie 3. ceturkšņa IKP dati vēsta, ka ekonomikas pamatskaitļi – IKP, kopējā pievienotā vērtība, kopējais patēriņš ir ļoti maz mainījušies gan ceturkšņa, gan gada laikā. Šis “miera stāvoklis” nekādi nevar mūs virzīt uz priekšu konverģences ceļā, taču ekonomiskā situācija kļūst tīkamāka sabiedrības vairākumam, kas ir algota darba veicēji – reālo algu kāpums ir atsācies, tiesa gan, līmenis vēl atpaliek no vēsturiski augstākā punkta.
Publicētie 3. ceturkšņa IKP dati ir nedaudz vājāki nekā CSP sākotnējā novērtējumā pirms mēneša, kas nepārsteidz, jo starplaikā publicētajos nozaru rezultātos vīdēja mīnusu zīmes. Tagad uzzinājām, ka IKP gada griezumā samazinājās par 0,7%. Daļēji laba ziņa – nav pilnīgi pazudis pieaugums pret iepriekšējo ceturksni, tikai ir sarucis līdz 0,2%. Cits mierinājums – sezonāli izlīdzinātajos datos arī pieaugums gada griezumā nebija negatīvs, tas bija tieši nulle. IKP dati ir vērtējumi, kas ir balstīti uz citiem vērtējumiem, tie vēl tiks pārrēķināti, tāpēc varam mierināt sevi ar domu, ka nezinām, vai notiek ekonomikas lejupslīde vai stagnācija. Nav tā jaukākā izvēle, protams, bet ņemot vērā nelabvēlīgos ārējos apstākļus, varēja būt ļaunāk.
Sliktākā ziņa varētu būt tas, ka samazinājusies pievienotā vērtība komercpakalpojumos (-2,4%), informācijas un sakaru nozarē (-1%). Bija cerība, ka šīs nozares turpinās attīstīties, kompensējot vājo preču eksporta nozaru sniegumu.
Tām ir laba vēsturiskā tendence, tās ir bijušas diezgan noturīgas pret ekonomiskajiem cikliem partnervalstīs. Par šādu risku gan jau brīdināja pakalpojumu eksporta dati. Cerēsim uz šo nozaru izaugsmes atjaunošanos, tam ir priekšnoteikumi – kvalitatīvas papildus biroju telpas un aktīvāks Rīgas pašvaldības darbs investoru piesaistē. Kāda laba ziņa šīs sliktās ziņas iekšienē – eksporta attīstību virzošā programmēšana ir augusi par 7,5%, informācijas un sakaru kopējo kritumu nosaka sakari (-15,2%). Nav manīts, ka cilvēki mazāk laika pavadītu, uz ielas skatoties telefonos, šīs apakšnozares pievienotās vērtības svārstības Latvijā jau vairākus gadus ir grūti izprotamas.
Neiepriecinoši ir kopējie rezultāti arī citās galvenajās eksporta nozarēs. Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība gada griezumā samazinājās par 6,3%, tas ir vairāk par ražošanas apjomu kritumu. Tas nav liels pārsteigums, jo vairākās apakšnozarēs ir nelabvēlīgas izmaksu un pārdošanas cenu attiecības izmaiņas. Dabas resursu nozarēs šogad ir absolūtā vētra (-10,7%). Ir zemas pārdošanas cenas svarīgākajiem produktiem (apaļkoki, graudi, svaigpiens), bet atsevišķos izmaksu posteņos vēl atbalsojas pērnā gada globālo krīžu ietekme, turklāt šogad piedzīvojām arī vētras burtiskā nozīmē. Arī transporta un sakaru nozarē kritums līdzīgs (-9,3%), aviācijai nekompensējot “klasiskā” tranzīta apsīkumu.
Ekonomika pašlaik ir stipri atkarīga no valsts tēriņiem un investīcijām. Celtniecība, kuru šobrīd lielā mērā uztur nodokļu nauda un ES fondu pasūtījumi, ir kļuvusi par dinamiskāko nozari, gada laikā augot par 16,1%. Arī tās pozitīvais devums IKP izmaiņās ir vislielākais jeb +0,9 procentpunkti. Arī valsts tieši finansētajās nozarēs šogad pievilcīgi pieauguma skaitļi +5,9% valsts pārvaldē, +7,8% izglītībā, +2,4% veselībā un sociālajā aprūpē.
Ekonomikas attīstība nevar ilgstoši balstīties uz valsts izdevumu kāpumu. Taču valstij ir jāsniedz palīdzīga roka kopējā pieprasījuma uzturēšanā brīdī, kad ārējā vide ir ļoti nelabvēlīga. Patēriņa nozarēs joprojām atbalsojas pērnā gada importa sadārdzinājuma ietekme, tāpēc mazumtirdzniecība gada griezumā samazinājusies par 3,9%. Privātais patēriņš kopumā ir stabilāks, jo ir virzījies uz pakalpojumu pusi, taču arī te izmaiņas ir viegli negatīvas (-1,3%). Kopējo patēriņu uztur valsts patēriņa izdevumi (+7,7%). Cita komponente ar pozitīvu ietekmi izlietojuma pusē ir ieguldījumi pamatlīdzekļos (+3,1%), kas lielā mērā saistīti ar jau minētajiem celtniecības pasūtījumiem, kā arī ieroču pirkumiem.
Latvijas ekonomikas šobrīd nelabvēlīgo likteni visspilgtāk raksturo eksporta kritums par 11,8%, ko nosaka gan vājā izaugsme vai recesija eksporta tirgos, gan mūsu ekonomikas izteiktā atkarība no cikliski jūtīgām nozarēm, pirmkārt, celtniecības citās valstīs.
Šā gada izskaņā nav gaidāmas krasas izmaiņas nevienā no aprakstītajām lielās mozaīkas daļām – patēriņā, investīcijās, eksportā, tātad ekonomikas izaugsme turpinās svārstīties ap nulles robežu. Nākamgad sākotnēji gaidāmi uzlabojumi patēriņā, turpinoties reālo algu kāpumam, kas agri vai vēlu atjaunos paļāvību par nākotni. Pakāpeniski gada laikā uzlabosies arī eksporta rādītāji, bet investīcijās gaidāms vēl viens sekmīgs, valsts un Eiropas maka labvēlības finansēts gads. Prognozes par IKP pieaugumu nākamgad svārstās pusotra līdz trīs procentu robežās, Luminor prognoze ir diapazona piesardzīgajā pusē.
IKP datos var uzzināt arī tādu vērtīgu informāciju kā kopējais algu fonds – atšķirībā no publicēto skaitļu vairākuma, šis realitāti raksturo precīzi, runājot par oficiāli deklarēto algu kopsummu. Tā ir augusi par 11,9%. Vidējā patēriņa cenu inflācija 3. ceturksnī bija 5%. Tātad reālo algu kāpums, ko ietekmē arī nodokļi, varētu būt bijis ap 7%, bet gada izskaņā tas varētu būt jau tuvu 10%, inflācijai turpinot samazināties.
Autors ir bankas Luminor ekonomists
Pagaidām nav neviena komentāra