patēriņa cenas
- Viedoklis
- 09.04.2025.
Tarifu žoga šajā pusē inflācija samazināsies
Martā gada inflācija bija 3,3%, bet pret februāri cenas pieauga par 0,9%. Tātad gada inflācija ir samazinājusies, un februāris (kad cenas auga par 3,7%) visdrīzāk paliks augstākais punkts šogad.
- Viedoklis
- 20.09.2024.
Latvijas ekonomikas stāvoklis nav spīdošs, taču labāks nekā Igaunijā
Aplūkojot tautsaimniecību attīstību visās trīs Baltijas valstīs kopumā, Latvija atrodas pa vidu – Lietuvas ekonomika aug straujāk, savukārt Igaunija šogad nepārprotami piedzīvo ekonomikas lejupslīdi. Latvijā izaugsme šogad varētu būt ap 1%, bet nākamgad – 2,5%.
- Viedoklis
- 10.09.2024.
Gaidāms inflācijas izcilnis
Pēc stabilitātes perioda – cenu līmenis pēdējos 15 mēnešos ir pat nedaudz samazinājies, Latvijas iedzīvotājus dažu tuvāko mēnešu laikā gaida nelielas dzīves dārdzības galvassāpes. Šīs miniciešanas būs sekas algu kāpuma ballītei, kas kulmināciju sasniedza pērn, bet ar joni turpinās vēl šogad, jo īpaši sabiedriskajā sektorā. Taču ballītes finansējums strauji izsīkst. Tāpēc bremzēsies pie gaidāmā inflācijas izciļņa daļēji vainojamais pakalpojumu cenu kāpums – to sniedzējiem vairs nebūs ne nepieciešamības, ne iespēju tās paaugstināt līdzšinējā tempā. Ciešanas būs mērenas, jo reālās algas vienalga turpinās pieaugt.
- Viedoklis
- 05.06.2024.
When more inflation measures are needed to tell the full story
When we speak about inflation, we usually present a number that describes how much prices of a representative basket of goods have changed over the past year. In April 2024, the most recent data point available at the time of writing, inflation was 1.1%, i.e. prices of this representative basket of goods were 1.1% higher than in April 2023. This is way down from inflation’s peak, which was in September 2022 where prices were 22.2% higher than in September 2021, see Figure 1 where I start in January 2020 – when inflation was low and steady; before the pandemic started and obviously before Russia’s invasion of Ukraine.
- Viedoklis
- 29.04.2024.
Cenu stabilitāti Latvijā ietekmē izejvielu tirgi
Šo gadu Latvijas ekonomikā atkal var raksturot drīzāk kā grūtību pārvarēšanas, nevis dzīves baudīšanas un vieglas izaugsmes laiku. Taču vienā aspektā dzīve kļūst vieglāka – patērētājus sasniedz izejvielu cenu kritums, kas sākās jau aizpērnā gada nogalē. Labvēlīgā ietekme uz patēriņa cenām izpaužas pakāpeniski, to bremzē dārgi iepirkti krājumi, uzņēmumu cenu politika, citiem vārdiem - inerce. Ražošanas izmaksu kāpums patēriņa cenas uzrāva augšā ļoti strauji, bet ražošanas izmaksu kritumu pircēji jūt daudz pakāpeniskāk. Jaunākās ziņas no izejvielu tirgiem vairs nav tik pozitīvas.
- Viedoklis
- 26.01.2024.
Stagnācija vēl uzkavējas, izaugsmi jāpagaida
Šis gads nāk ar divām labām ziņām. Pirmā – inflācija ir un būs zema un pat zemāka, nekā iepriekš prognozēts. Otrā – centrālās bankas sāks mazināt procentu likmes. Tas sola labākus laikus ekonomikā, taču – cik drīz tos varam gaidīt? Jāņem vērā, ka ģeopolitiskie saspīlējumi nav mazinājušies, kas var gan atkal strauji celt cenas, gan kavēt ekonomikas atkopšanos. Turklāt gaidāmā procentu likmju mazināšana ekonomiku ietekmēs ar novēlošanos. Tas nozīmē, ka šogad strauju izaugsmi neredzēsim – IKP augs par slābaniem 1,4%, bet 2025. gadā ceram redzēt nedaudz straujāku izaugsmes tempu: 2,7%.
- Viedoklis
- 09.08.2023.
Pārtikai ir jākļūst lētākai
- Radars
- 12.07.2023.
Radars Latvijā
- Īsumā
- 02.04.2023.
- Māris Diņģelis
Latvija vienā lappusē
- Viedoklis
- 01.12.2023.
Eksporta bedri šķērsojam pa valsts pasūtījumu tiltu
Papildinātie un precizētie 3. ceturkšņa IKP dati vēsta, ka ekonomikas pamatskaitļi – IKP, kopējā pievienotā vērtība, kopējais patēriņš ir ļoti maz mainījušies gan ceturkšņa, gan gada laikā. Šis “miera stāvoklis” nekādi nevar mūs virzīt uz priekšu konverģences ceļā, taču ekonomiskā situācija kļūst tīkamāka sabiedrības vairākumam, kas ir algota darba veicēji – reālo algu kāpums ir atsācies, tiesa gan, līmenis vēl atpaliek no vēsturiski augstākā punkta.
- Viedoklis
- 09.08.2023.
Pārtikai ir jākļūst lētākai
Gada inflācija Latvijā jūlijā turpināja samazināties, tā bija par pusotru procentpunktu zemāka nekā jūnijā jeb 6,4% pretstatā 7,9%. Jūnijā gada inflācijas kritums bija rekordstraujš (-4,2 pp), jo to noteica gan bāzes efekts (dramatiskie notikumi 2022. gadā), gan neparasti liels cenu kritums mēneša griezumā. Jūlijā bāzes efektam neviens vairs nepalīdzēja, jo pret iepriekšējo mēnesi cenas pieauga par 0,7%. Taču sagaidāms, ka augusta datos redzēsim ļoti tīkamu sezonālo mēneša deflāciju un gada inflācijas kritums atkal paātrināsies, tai noslīdot zem eirozonas vidējā līmeņa. Izslēdzot elektrības tarifu kāpuma ietekmi, cenu līmenis mēneša laikā būtiski nemainījās. Lietuvā patēriņa cenas jūlijā mēneša griezumā samazinājās par 0,2%, bet Igaunijā par 0,6%.
- Radars
- 12.07.2023.
Radars Latvijā
8. jūlijā Saeimā nododot Valsts prezidenta svinīgo solījumu, amatā stājās Edgars Rinkēvičs. Pirmdien viņš devās pirmajā darba vizītē uz Igauniju, kur tikās ar prezidentu Alaru Karisu, premjerministri Kaju Kallasu u. c. Ārlietu ministra pienākumus pagaidām pildīs premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).
- Viedoklis
- 12.01.2023.
Līdz gada vidum inflācija Latvijā varētu noslīdēt zem 10%
Pēdējos mēnešos inflācija Latvijā ir stabilizējusies un straujais cenu kāpums, ko redzējām pērnā gada pusē pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ir beidzies. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pērnā gada decembrī patēriņa cenas Latvijā bija par 20,8% augstākas nekā 2021. gada nogalē, taču decembra laikā patēriņa cenas Latvijā samazinājās par 0,5% un tas pirmais patēriņa cenu samazinājums Latvijā viena mēneša laikā kopš 2020. gada novembra. Tā ir laba ziņa un ir redzami signāli, ka inflācijas kritums turpināsies arī šogad. Piemēram, ražotāju cenu inflācija Eiropā jau ir samazinājusies no vairāk nekā 33% augustā līdz 21,8% novembrī. Manuprāt, līdz šā gada vidum inflācija Latvijā varētu noslīdēt zem 10%.
- Viedoklis
- 12.12.2022.
Ekonomista skatpunkts: vai, ko un kad darīt ar darbaspēka nodokļiem?
Aptuveni 40% no summas, ko uzņēmumam izmaksā darbinieks, veido nodokļi. Līdz ar to nav brīnums, ka gandrīz katram ir viedoklis par darbaspēka nodokļiem, to trūkumiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Pārsteidzoša nav arī lielā vienprātība starp darba devējiem un ņēmējiem, ka nodokļu nasta ir pārmērīgi smaga un tā būtu jāmazina. Augstie darbaspēka nodokļi tiek piesaukti par iemeslu gausai ekonomikas izaugsmei, vājai investīciju piesaistei, atpalicībai no Baltijas kaimiņvalstīm un citām dažnedažāda rakstura problēmām. Vai tiešām zemāki nodokļi ir sudraba lode, kas šo visu atrisinās?
