Reģionālā konkurētspēja un prasme piesaistīt investīcijas ir būtiski faktori, kas veicina kopējo labklājību. Mēs vēlamies dzīvot labāk, bet labklājības pamats Latvijas apstākļos ir cieši saistīts ar attīstītu uzņēmējdarbības vidi. Lai kā mēs lepotos ar dabas kapitālu u.c. iespējām un sasniegumiem, Latvijas labklājības pamatā ir tieši uzņēmējdarbība, kam iespēju attīstīties nodrošina kopējā biznesa vide un apstākļi, priekšrocības jeb valsts konkurētspēja. Un konkurētspēja ne tikai nacionālā mērogā, bet arī globāli, jo darbojamies Eiropas Savienībā – brīvas preču, pakalpojumu un kapitāla kustības apstākļos. Nav noslēpums, ka tajās valstīs, kur biznesa vides konkurētspēja ir augstāka, ir arī vairāk sekmīgi darbojošos uzņēmumu, un mēs redzam arī augstākus labklājības rādītājus, ko apliecina dažādi starptautiski mērījumi un reitingi un kas atspoguļojas iekšzemes kopproduktā.
Jebkurš uzņēmums fiziski atrodas kādā administratīvajā teritorijā. Tāpēc, runājot par biznesa vides pilnveidošanu, ir svarīgi atzīmēt reģionālo konkurētspēju, kas ir prasme veiksmīgi konkurēt gan vietējā, gan globālā līmenī, izmantojot lokālās priekšrocības un resursus. Latvijas reģioni ir dažādi, un katram no tiem ir savi stiprie aspekti un iespējas. Vienam reģionam var būt labvēlīga ģeogrāfiskā atrašanās vieta un infrastruktūra, citam – infrastruktūra un dabas kapitāls sniedz iespēju attīstīt tūrisma un rekreācijas biznesus. Vienojošais elements starp vidi un uzņēmēju ir pašvaldība, un lielie atslēgas vārdi reģionālajā konkurētspējā ir tas, cik ātri un elastīgi vietvaras reaģē uz uzņēmēju pieprasījumiem un vajadzībām, vietējais tiesiskais regulējums un birokrātija un komunikācijas veids– cik pretimnākoša un ieinteresēta ir pašvaldība dialogā ar uzņēmējiem.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera jau vairāku gadu garumā veic Latvijas pašvaldības uzņēmējdarbības vides mērīšanu jeb nosaka uzņēmumiem draudzīgākās pašvaldības. Šis process ietver vairāku dimensiju datu apstrādi, viena no kuriem ir statistika. Piemēram, tiek analizēts uzņēmumu skaits pašvaldībās, jo vairāk – jo novērtējums ir augstāks. Tāpat tiek apkopots pašvaldības kapitālsabiedrību skaits – šeit pozitīvāks vērtējums būs pašvaldībām, kuras savus pakalpojumus būs nodevušas brīvajā tirgū. Vēl pēc noteiktas metodoloģijas tiek aptaujāti uzņēmumu vadītāji un analizēts viņu vērtējums. Mērījumu papildina situāciju analīze – ar pašvaldību sazinās “slepenais pircējs-uzņēmējs”, un vērtējam, kāda ir pašvaldības komunikācija. Vēl viena kopvērtējuma sadaļa ir jauno uzņēmēju atbalsts un attīstība, ko vērtējam caur skolēnu mācību uzņēmumu attīstības iespējām un rezultātiem. Saplusojot visus iepriekš minētos datus un informāciju, tiek noteikta uzņēmumiem draudzīgākā pašvaldība atsevišķi novadu un valstspilsētu kategorijā. Mūsu nolūks ir pašvaldības mudināt un motivēt pilnveidot servisu, procesus, atbalsta instrumentus, mācīties no labās prakses.
Runājot par investīciju piesaisti, bieži nenovērtējam tieši pašvaldību lomu dialogā ar uzņēmēju, kurš, izvēloties Latviju kā investīciju galamērķi, ir nonācis konkrētā administratīvajā teritorijā. Lai gan ilgstoši Latvijā tiek runāts par reģionālo attīstību, tās pilnveidošanu, svarīgi neaizmirst, ka reģionālā konkurētspēja jau šajā brīdī iet roku rokā ar uzņēmējdarbības attīstību nākotnē. Un šeit vietā ir pieminēt pašvaldību finansēšanas modeli, īpaši finanšu izlīdzināšanas fondu, kas paredz turīgākajām vietvarām atdot daļu savas izaugsmes budžeta mazāk finansētām. Pašreizējais modelis, kas balstās ienākumos no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, orientēts uz motivāciju piesaistīt dzīvesvietai iedzīvotājus, nevis biznesu. Tomēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera cer, ka šo izdosies mainīt. Lai vietvaras būtu ieinteresētas uzņēmēju atbalstā, kas darbojas to teritorijās, LTRK ir rosinājusi iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas pārdali pašvaldībām pēc iedzīvotāju darba, nevis deklarētās dzīves vietas. Tāpat uzskatām, ka daļai uzņēmuma ienākuma nodokļa būtu jānonāk to pašvaldību budžetā, kur atrodas un darbojas uzņēmums, nevis visai summai valsts kasē.
Uzņēmumiem draudzīgākās pašvaldības 2023. gadā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera paziņos 14. jūnijā, rīkojot diskusiju ar uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem par to, kā vēl efektīvāk sekmēt reģionālo konkurētspēju.
Autors ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs
Pagaidām nav neviena komentāra