Lieldienu nedēļas nogalē izlasīju bēdīgo ziņu, ka pēkšņi ir nomiris vīrietis man līdzīgā vecumā, sasirgstot ar SARS-Covid-2 vīrusu. Šī ziņa bija man pirmais personīgi pazīstamais vīrusa upuris, bet diemžēl pieļauju, ka ne pēdējais. Ir tagad skaidrs, ka Covid-19 vīruss ir lipīgāks kā gripa un daudzas reizes nāvējošāks, kā rezultātā dzīve visā pasaulē ir gandrīz apstājusies. Visas valstis ir ieviesušas nopietnus ierobežojumus personu kustībai, cerībā, ka šie ierobežojumi samazinās vīrusa pirmo uzliesmojumu. Latvijā aina izskatās salīdzinoši cerīga un pagaidām ir pamats domāt, ka nepiedzīvosim Ziemeļitālijas vai Ņujorkas briesmas.
Bet pirmais uzliesmojums ir tikai tas – pirmais. Izskatās, ka vakcīna būs pieejama tikai tālu nākotnē, labākajā gadījumā pēc gada (turklāt būtu jāvakcinē liela daļa iedzīvotāju, pirms tā dod reālu drošību). Mūsu valsts veiksme ir īslaicīga, tāpēc ka tā prasa dramatiskus ierobežojumus cilvēku kustībai un savstarpējai fiziskai saskarsmei. Tūrisma, sabiedriskās ēdināšanas, transporta un dažādas citas nozares ir gandrīz pilnībā slēgtas, un daudziem citiem uzņēmumiem ir ļoti apgrūtināta darbība.
Ir skaidrs, ka divus gadus izstiept #PaliecMājās nav reāli. Šo ekonomisko slogu var īstermiņā, uz mēnesi vai pat diviem, atslogot ar masīvām valsts dotācijām. Bet ilgāk tas finansiāli nebūs iespējams.
To turpināt nozīmētu neiedomājamu uzņēmumu bankrota un cilvēku bezdarba līmeni, kas varētu pat apdraudēt sabiedrisko kārtību. Arī pakāpeniski samazinot šos ierobežojumus (un atverot robežas), bez šaubām radīsies jauni uzliesmojumi, līdz brīdim, kad masu vakcinācija būs veikta. Tātad svarīgais jautājums ir šāds: kā visefektīvāk apkarot šos uzliesmojumus.
Pagaidām ir tikai divi varianti, kā pārdzīvot vīrusu. Viens ir ļaut vīrusam plosīties ar domu, ka tas nonāk ātrāk pie 60% iedzīvotāju, kuriem pēc slimošanas būs imunitāte, tādējādi veidojot “bara imunitāti”. Šādu pieeju vienā brīdī pielietoja Lielbritānija un daļēji arī Zviedrija, bet tā tiek diskreditēta tāpēc, ka vīruss ir pietiekami nāvējošs, lai nodarītu nopietnus zaudējumus. Parastais Latvijas ikgadējais ~28 000 mirušo skaits varētu trīskāršoties, nerunājot par veselības aprūpes sistēmas nespēju nodrošināt pienācīgu aprūpi tik daudziem sasirgušiem cilvēkiem reizē. Šāds scenārijs sabiedrībai ir nepieņemams. Turklāt – ja citās valstīs vīruss vēl plosās, tad tie 40% iedzīvotāju, kuri nav imūni, būs pakļauti riskam, līdz vakcīna kļūs plaši pieejama.
Otrs variants ir vīrusa uzliesmojumu kontrole līdz brīdim, kad vakcinācija ir pieejama. Tas nozīmētu, ka būtu jātestē katra persona, kura uzrāda simptomus. Tiem, kuriem simptomi ir maigi, pietiek ar izolāciju, līdz infekcija ir izslimota un pacients vairs nevar citus inficēt (apmēram divas nedēļas, kuru laikā ir arī svarīgi, ka viņi realitātē seko karantīnas nosacījumiem). Smagi saslimušos vai tos, kuri pieder riska grupām, pieskatītu veselības aprūpes sistēma, līdz kamēr arī viņi izslimotu vīrusu.
Problēma ir tāda, ka dažādi pētījumi ir atkārtoti norādījuši uz to, ka var būt daudz inficētu cilvēku, kuri ir pilnībā asimptomātiski. Tas nozīmē – ja tikai testējam tos, kuri uzrāda simptomus, tad tik un tā radīsies uzliesmojumi no tiem, kuri tos neuzrāda. Testēt visus valsts iedzīvotājus reizi nedēļā vai divās vienkārši nav finansiāli iespējams – tas maksātu desmitiem miljonu eiro katru nedēļu.
Tātad nonākam pie vienīgā varianta: selektīvas testēšanas, izstrādājot pieeju, kā ātri un efektīvi apsekot visus inficētā kontaktus pēdējās 14 dienās pirms simptomu uzrādīšanas, un prioritāri testēt šos cilvēkus.
Kontaktu izsekošanu jau tagad veic SPKC. Diemžēl šis ir ļoti smags, manuāls process, kur pacienti tiek intervēti pēc pozitīva testa un viņiem ir lūgts dot kontaktinformāciju cilvēkiem, ar kuriem viņi zina, ka ir bijusi saskarsme pēdējās 14 dienās, kā arī informāciju par viņu kustību šajā laikā. SPKC tad cenšas apzināt visus iespējamos kontaktus un sazināties ar viņiem, prasīt, vai paši uzrāda simptomus, testēt visus ar simptomiem un tā turpināt, līdz uzliesmojums ir apkarots.
Šādu kontaktu izsekošanu lieto jau sen, piemēram, ar Ebolas un HIV vīrusiem. Ir izpētīts, ka tas, cik plaši jāapzina kontakti, ir cieši saistīts ar laiku, kas pagājis no inficēšanās brīža – ja izsekošanas process ir lēns, tad daudz vairāk jāapzina. Turklāt, jo lipīgāks vīruss (ko mēra pēc tā R0 koeficienta), jo lielāks procents no kontaktiem ir jāatrod, lai veiksmīgi apkarotu uzliesmojumu. Nesens pētijums Covid vīrusa sakarā aplēsa, ka, pieņemot, ka šī vīrusa R0 koeficients ir 2,5, kontaktu meklēšanas risinājums ir efektīvs, ja tiek apzināti vismaz 70% no inficētā kontaktiem.
Ir vitāli svarīgi apzināt ļoti lielu daļu no kontaktpersonām un to izdarīt ļoti ātri.
Diemžēl cilvēku atmiņa ir slikta, un viņi bieži neatcerēsies kontakta gadījumus, kuri ir notikuši pēdējo divu nedēļu laikā. Turklāt aplipināšana var notikt, piemēram, sporta zālē, vingrojot blakus inficētajam, ēdot restorānā vai braucot sabiedriskajā transportā. Šajos gadījumos inficētajam nebūtu informācija par potenciāliem kontaktiem un tādā gadījumā SPKC ir jāpapildina interviju informācija ar publisku aicinājumu cilvēkiem atsaukties, kas nav īpaši efektīvs veids, kā papildināt kontaktu sarakstu.
Tāpēc jautājums, ko mēs tehnoloģiju pasaulē uzdodam, ir – vai digitālie rīki varētu šo kontaktu meklēšanu procesu paātrināt un padarīt efektīvu, tajā pašā laikā nodrošinot neinficēto cilvēku privātumu? Ātri vien redzam, ka šāda pieeja jau ir mēģināta un pirmie centieni ir bijuši veiksmīgi. Singapūra bija pirmā valsts, kas šo izmēģināja, vairāk nekā miljons iedzīvotāju jau lieto lietotni un izskatās, ka tā palīdz valstij risināt krīzes situāciju. Pirms pāris nedēļām arī parādījās 130 Eiropas zinātnieku un speciālistu kopprojekts, kuru koordinēja viens no Vācijas kancleres Merkeles digitālajiem padomniekiem, kas, visticamāk, kļūs par pamatu plašiem, savstarpēji saderīgiem nacionāla līmeņa risinājumiem Eiropā. Turklāt lielie tehnoloģiju giganti Google un Apple paziņoja par bezprecedenta sadarbību, lai nodrošinātu operētājsistēmu sadarbību starp iOS un Android, lai kontaktu meklēšanas lietotnes varētu drošā veidā darboties, minimāli ietekmējot ierīces baterijas patēriņu.
Lai šāda lietotne pievienotu vērtību cīņā pret vīrusu, tās ieviešanai būtu jāatbilst sekojošajiem kritērijiem:
- Iespēja telefonā droši saglabāt 14 dienu kontaktu gadījumu vēsturi, neatklājot citu personu datus, tādejādi nodrošinot personu datu aizsardzību un privātumu;
- Pietiekami labs kontakta reģistrēšanas algoritms, kas nerada daudz “viltus pozitīvu” gadījumu, kuru izmeklēšana lieki tērēs SPKC resursus, bet kas arī ir pietiekami robusts, lai uztvertu reālus infekciju gadījumus;
- Plaša izmantošana sabiedrībā, lai nodrošinātu, ka lietotnes izmantošana dotu būtisku pienesumu kontaktu meklēšanā.
Kontaktgadījumu dzēšana un privātuma aizsargāšana
Zinu, ka daudziem instinkts būs neuzticēties tehnoloģiju firmām šāda risinājuma ieviešanā, it īpaši Facebook un Google, kas pagātnē nav izcēlušies kā uzticami privātuma aizsargi. Tomēr šajā gadījumā Eiropas PEPP-PT projekta ietvaros izgudrotais risinājums ļoti veiksmīgi nodrošina, ka nav nepieciešama nedz centralizēta datu bāze, nedz arī iespēja lietotājiem uzzināt personu identificējošu informāciju par cilvēkiem, ar kuriem ir reģistrēts kontakts. Katrs telefons raida anonīmu indentifikatoru, kas mainās ik pēc 15 minūtēm, un citi kontakti ir reģistrēti kā anonīmi indentifikatori, saglabāti tikai pašā ierīcē, šifrētā formā. Nekāda centrālā datu bāze ar personu datiem nav ne vajadzīga nedz arī iespējama. Turklāt visi dati tiek pēc 14 dienām pakāpeniski dzēsti, kad to noderīgums ir notecējis, un GPS dati netiek pievienoti.
Šo risinājumu varētu auditēt uzticamas iestādes, piemēram CERT vai universitātes, lai mierinātu privātuma aizsargus. Pareizais salīdzinājums privātuma mērauklai ir ar manuālo kontaktu izsekošanas procesu, kurā inficētai personai ir (ļoti loģiska) prasība uzreiz atklāt visādu kontaktinformāciju par personām, ar kurām viņiem ir bijusi saskarsme, bez to cilvēku piekrišanas. Aicinu tos, kam instinkts būs pretoties, argumentējot, ka šādi rīki tiek ar laiku paplašināti un pielietoti citādāk nekā oriģināli iecerēts, pārkāpt savus aizspriedumus un iedziļināties risinājuma arhitektūrā, kas ir uzmanīgi konstruēta, lai nodrošinātu privātuma un datu aizsardzību. Ir svarīgi arī paturēt prātā mūsu izvēles – otra alternatīva ir daudz ilgāks laiks stingriem kustību ierobežojumiem.
Pārdomāta kontaktu reģistrēšanas tehnoloģija, uz kuru varēs paļauties
Kontaktu reģistrēšanas tehnoloģija, kuru šīs aplikācijas visā pasaulē pielieto, ir Bluetooth, kas ir ļoti zema enerģijas patēriņa radio čips, kas iebūvēts lielākajā daļā viedtālruņu un tika izgudrots, lai nodrošinātu ļoti īsu attālumu radio sakarus, piemēram, starp mobilo klaviatūru un viedtālruni. Izmantojot kombināciju ar radio signāla stipruma mērīšanu un atkārtotu savienojumu uztveršanu, līdzīgu lietotņu ieviesēji ir varējuši izveidot pietiekami labu kontakta gadījumu mērīšanas algoritmu, kam būtu labs pienesums problēmas risināšanai.
Bez šaubām, Latvijas komandai arī pašai šāds risinājums jāpārbauda, ņemot vērā to, ka jau ir zināms, ka Bluetooth ir sarežģīta tehnoloģija, kuru likt lietā. Tomēr citas tehnoloģijas neder: ne WiFi, ne GPS nav pietiekami precīzi šādam pielietojumam. Bluetooth ir pievilcīgs tieši tāpēc, ka tas izmanto ļoti īsu raidīšanas attālumu ar zemu enerģijas patēriņu un turklāt tas ir plaši izplatīts.
Plaši izmantots
Ja varam panākt, ka puse valsts iedzīvotāju lietotni instalē un izmanto, tad jau varētu stipri atvieglot un paātrināt SPKC darbu – jo vairāk lietotāju, jo precīzāks kļūst šāds rīks. Es nedomāju, ka vajadzētu ar varu likt iedzīvotājiem lietot šo risinājumu – iedzīvotāju dalībai vajadzētu būt brīvprātīgai. Tomēr to var veicināt ar plašu iesaistīto valsts iestāžu (SPKC, Latvijas Infektoloģijas centra, Veselības ministrijas, Valsts prezidenta, ministru un citu valsts pārstāvju) publisko atbalstu, kā arī mediju kampaņām.
Es ierosinātu arī – gluži vienkārši – monetāri mudināt lietošanu, ieviešot loteriju katru dienu, kurā piedalās visi, kam lietotne bijusi aktīva visu dienu (VID loterija rāda, ka šāda pieeja ir efektīva). Pirmajā nedēļā 100 balvas dienā, 50 eiro par vienu balvu – tas ir tikai 35 000 eiro budžets. Darba devējiem arī ir īpaša interese nodrošināt, ka infekcijas darba vietās ātri tiek izsekotas, tātad arī var palīdzēt lietotnes izplatīšanā. Un tieši darba vietas ir viena no loģiskām vīrusa uzliesmojumu vietām, kur cilvēki ilgstošu laiku pavada, kopā strādājot. Es saprotu, ka būs iedzīvotāju grupas, kurās lietotāji gausāk ieviesīs šādu lietotni. Vecākā gada gājuma ļaudīm vajadzēs palīdzību – domāju, tas būs katra bērna interesēs nodrošināt, ka viņu vecākiem ir kaut vai lētākais Android viedtālrunis, kas darbojas ar šo lietotni, lai būtu droši, ka vecāki saņems ziņu uzreiz, ja nonāk kontaktu riska grupā.
Līdz šim šo iniciatīvu esam koordinējuši kā neformāla, brīvprātīga grupa, kurā bez manis ir iesaistīti arī pārstāvji no LMT, Mobilly, Makit, ZippyID un Accenture, zinātnieki – piemēram, Leo Seļāvo, visu koordinējot ar valsts un starptautiskiem pārstāvjiem (Valsts prezidenta kanceleju, CERT, Valsts kanceleju, NATO Stratcomm un veselības iestādēm). Aicinu vēl pievienoties visiem mobilo lietotņu speciālistiem, lietotņu testēšanas servisiem un Bluetooth speciālistiem, kuri varētu palīdzēt nodrošināt veiksmīgāku ieviešanu. Aicinu valdību atbalstīt šo iniciatīvu, nodrošinot sadarbību no veselības iestādēm un citām iesaistītām pusēm, kā arī apsvērt piešķirt budžetu lietotnes lietošanas loterijai un reklāmām sabiedriskos medijos, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku lietošanu. Mērķis būtu maija pirmajā pusē palaist pirmo lietotnes versiju, lai varam pēc iespējas ātrāk virzīties uz priekšu.
Ar vīrusu sabiedrībā mums būs jāsadzīvo labu laiku. Ja varam ātri un plaši nodrošināt kontaktu izsekošanu un izolāciju, varēsim ātrāk atcelt kustību ierobežojumus. Izdarot to labāk nekā citas valstis, varam pat iegūt īslaicīgu priekšrocību saviem uzņēmumiem, kuri varēs pieņemt un izpildīt pasūtījumus un dot jaunu piešprici ekonomikas atveseļošanai.
Pagaidām nav neviena komentāra