Lielbritānija oficiāli sāks izstāšanos no ES

Sagaidāms, ka pašas izstāšanās sarunas sāksies ne ātrāk kā trīs nedēļas pēc tam.

Lielbritānija trešdien spers bezprecedenta soli nezināmajā, sākot divus gadus ilgu izstāšanās procesu no Eiropas Savienības (ES).

Lielbritānijas premjerministres Terēzes Mejas oficiāla vēstule Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam iedarbinās Lisabonas līguma 50. pantu, kuru neviena dalībvalsts līdz šim nav izmantojusi. Sagaidāms, ka vēlāk šonedēļ ES sniegs pirmo atbildi, kam 29. aprīlī sekos ES līderu samits, kurā tiks pieņemtas vadlīnijas izstāšanās sarunām.

Sagaidāms, ka pašas izstāšanās sarunas sāksies ne ātrāk kā trīs nedēļas pēc tam.

ES paziņojusi, ka ir pilnībā gatava “Brexit” sarunām, savukārt Brisele pavēstījusi, ka Lielbritānijai būs jāsamaksā 50 līdz 60 miljardus eiro liels izstāšanās rēķins.

Meja paziņojusi, ka Lielbritānija, izstājoties no ES, atstās arī bloka vienoto tirgu, lai tādējādi atgūtu kontroli pār ES pilsoņu ieceļošanu.

Taču viņa vēlas slēgt brīvās tirdzniecības līgumus, kas dos “vislielāko iespējamo pieeju” vienotajam tirgum. Meja norādījusi, ka Lielbritānija centīsies panākt “pakāpenisku procesu” pēc divus gadus ilgām formālām sarunām, kas ļaus “izvairīties no postošas klints kraujas”.

Tomēr pastāv reālas iespējas, ka sarunu process beigsies bez rezultātiem un Lielbritānija būs spiesta pamest bloku bez vienošanās, kas nozīmē, ka Lielbritānijai un ES būs jātirgojas ar augstākiem tarifiem nekā pašreiz paredz Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) normas.

Biznesa līderi brīdinājuši, ka tas būs vissliktākais iespējamais scenārijs, taču Meja pavēstījusi, ka vienošanās nepanākšana ir labāka nekā slikta vienošanās.

Pagājušā gada jūnijā referendumā 52% britu nobalsoja par izstāšanos no ES, kļūstot par pirmo valsti, kas pieņem šādu lēmumu.