Ir.lv aptaujātie eksperti atbalsta eksāmenus, bet zināšanu robus eksaktajos mācību priekšmetos tie nemazinās
Bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis prasību pēc fizikas un ķīmijas eksāmena nosauc par “izmisuma soli” un tāpat kā citi Ir.lv uzrunātie eksperti uzskata, ka jāveic pārmaiņas izglītības saturā.
Kopš bijušā izglītības un zinātnes, tagad ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska (RP) ierosinājuma, ka vajadzētu ieviest piekto obligāto centralizēto eksāmenu ķīmijā vai fizikā, sabiedrībā par to raisījusies diskusija. Vēl aizvakar izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība) aicināja nozaru pārstāvjus diskusijai par šo pārmaiņu nepieciešamību.
Ir.lv jautāja vairākiem sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, ko viņi domā par jauna eksāmena eksaktajās zinībās ieviešanu.
Dagnija Loča, kas 2012.gadā ieguva „L’Oreal” stipendiju „Sievietēm zinātnē” un ir RTU Biomateriālu inovāciju un attīstības centra vadošā pētniece, atbalsta vēl viena eksāmena ieviešanu. Tehniskajās zinātnēs studentiem trūkstot ķīmijas un fizikas zināšanu, un, pēc Ločas domām, jaunieši būtu motivētāki mācīties, ja mācību beigās viņus gaidītu eksāmens.
Viņa iespējamo piekto eksāmenu eksaktajās zinībās salīdzina ar latviešu valodas eksāmenu, kas jāliek katram neatkarīgi no tā, vai patīk un ir talants rakstīt. Loča teic, ka tās tāpat kā latviešu valoda un literatūra ir elementāras zināšanas, kas veido intelekta līmeni un būtu jāzina katram.
„Tas nedos jaunas zināšanas, bet norādīs uz esošo problēmu,” saka Vjačeslavs Kaščejevs Latvijas Universitātes fizikas un matemātikas fakultātes vadošais pētnieks. Viņš atzīst, ka atbalsta obligātā fizikas vai ķīmijas eksāmena ieviešanu. „Valsts deviņdesmitajos gados pieņēma lēmumu, ka nevajag tik daudz fiziķu un ķīmiķu kā Padomju savienībā, bet izglītības sistēma šīm pārmaiņām nevar tik ātri pielāgoties,” min Kaščejevs. Tagad var redzēt IZM politikas sekas. „Cilvēki iet mazāko pretestības ceļu,” viņš piebilst.
„Pats eksāmens neko uzlabotu. Tas nav glābiņš,” piekrīt Uldis Sukovskis, Rīgas Tehniskās universitātes mācību prorektors, kurš arī atbalsta ķīmijas vai fizikas obligātā eksāmena ieviešanu. Sukovskis norāda, ka tādā gadījumā eksāmena ieviešana nedrīkst būt sasteigta, lai skolēni tam būtu sagatavoti. Viņš arī izsaka cerību, ka jaunais eksāmens dos skolēniem motivāciju cītīgāk apgūt šos priekšmetus.
„Ja tiktu veiktas izmaiņas tajā, kā priekšmeti skolās tiek pasniegti, tad šāds jautājums nebūtu īsti aktuāls,” saka bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, nodēvējot eksāmena ieviešanu par „izmisīgu soli”. Ķīlis uzmanības pievēršanu eksaktajām zinātnēm vērtē atzinīgi, bet uzskata, ka viss jautājums ir pārāk komplicēts, lai varētu sniegt vienu noteiktu atbildi.
Viņš piebilst, ka savā IZM vadīšanas laikā domājis, kā ieviest pārmaiņas, bet viņa toreizējie ieteikumi tagad vairs netiek ņemti vērā. Pēc Ķīļa domām, vajadzētu sākt ar izglītības satura un tā pasniegšanas veidu, motivēt skolotājus, bet „eksāmenu atstāt kā gala jautājumu”.
„No vienas puses eksaktās zināšanas ir svarīgas, un jo vairāk māca, jo labāk,” saka rakstniece Ieva Melgalve, bet jauna eksāmena izveidi viņa neatbalsta un nodēvē to par primitīvu un nepārdomātu soli, kas daudzus nostādītu nevienlīdzīgā situācijā. Melgalve min – ja tiktu ieviests obligātais eksāmens ķīmijā vai fizikā, tad palielinātos pieprasījums pēc privātskolotājiem, un skolnieki, kuru vecāki tādu var atļauties, būtu daudz izdevīgākā situācijā nekā tie, kuri nevar. Kopumā viņa uzskata, ka ir jāuzlabo tas, kā mācību viela tiek pasniegta. Vairāk jāskaidro arī, kāpēc eksaktās zinātnes ir jāmācās.
Valdība ir izteikusi atbalstu ierosinājumam ieviest piekto centralizēto eksāmenu ķīmijā vai fizikā. To varētu ieviest pēc trim gadiem. Patlaban vidusskolu beidzējiem jākārto četri eksāmeni – latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā un viens izvēles eksāmens.
Komentāri (25)