Iļja Niks Stoligvo, divu Eiropas jauno zinātnieku konkursu laureāts • IR.lv

Iļja Niks Stoligvo, divu Eiropas jauno zinātnieku konkursu laureāts 1

«Fizikas olimpiāde no malas varbūt neizskatās tik aizraujoša. Taču tā ir sports uz dzīvību un nāvi, un, kad tu stāvi uz pjedestāla ar Latvijas karogu rokās, sajūtas ir vienreizējas,» saka Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolnieks Iļja Niks Stoligvo. Foto — Ieva Salmane
Mārtiņš Galenieks

Hannoverē notikušajā Eiropas fizikas olimpiādē Iļja (18) šovasar ieguva bronzas medaļu, bet nupat septembrī Briselē saņēma speciālbalvu no pētniecības centra ESRF — starptautiskas institūcijas, kas veic eksperimentus ar daļiņu paātrinātāju. Iļjas pētījuma nosaukums ir Halkopirītu režģa parametru empīriska prognozēšana no ietverto elementu ķīmiskajām īpašībām.

«Ko nozīmē mana darba virsraksts? To man bieži vaicā, un man tas patīk,» Iļja saka apmierināti un šķelmīgi pasmaidot. Halkopirīti ir ķīmiski savienojumi, ko plaši izmanto saules paneļos. «Tos burtiski veido plāna plēve, kas rodas, uzaudzējot noteikta materiāla kristālu slāni. Es savā pētījumā esmu izstrādājis modeli, kas ar augstu precizitāti ļauj prognozēt kristāliskā režģa parametrus, neveicot garus un sarežģītus pētījumus, bet vienkārši ievietojot formulā režģi veidojošo atomu ķīmiskās konstantes.»

Lai nokļūtu līdz Eiropas mēroga konkursam, viņa darbs izgājis atlasi vispirms skolas, tad novada un visbeidzot valsts skolēnu zinātnisko darbu konkursā, kuram tiek nominēti 300 labākie darbi dažādās sfērās. Piedalīties starptautiskos konkursos Iļjam šķiet gan aizraujoši, gan noderīgi — tas ļauj veidot pazīšanos ar citiem jauniem kolēģiem no visas pasaules.

«Pie darba par halkopirītiem es ķēros pirms gada septembrī. Aizrakstīju LU Cietvielu fizikas institūta zinātniekiem Dmitrijam Bočarovam un Jurijam Grečenkovam. Pastāstīju, ka vēlos veikt šādu pētījumu, un, tā kā viņu laboratorija ar to nodarbojas, vai viņiem nebūtu nekas pretī sadarboties,» stāsta Iļja. Zinātnieki bija ieinteresēti. «Viņi man palīdzēja apgūt nepieciešamo cietvielu fizikas teoriju, paaicināja mani uz savām lekcijām institūtā. Taču visu pētījumam nepieciešamo analīzi un aprēķinus veicu pats.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu