Neregulētā interaktīvo azartspēļu vide rada labvēlīgu augsni pārkāpumiem • IR.lv

Neregulētā interaktīvo azartspēļu vide rada labvēlīgu augsni pārkāpumiem

9
Spēļu automāts. Foto: Ieva Čīka, LETA
Mārtiņš Bandenieks

Jo ātrāk Latvijas Spēļu biznesa asociācijas ierosinātie priekšlikumi par izmaiņām normatīvajos aktos stāsies spēkā, jo lielāks labums no tā būs

Lai gan šogad paredzēti divi nozīmīgi politiski notikumi, proti, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanas, ceru, ka tas nekavēs politiķus uzlikt pēdējo punktu uz “i”, lai sakārtotu interaktīvo azartspēļu jomu.

Patlaban Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā ir saskaņoti Latvijas Spēļu Biznesa asociācijas ierosinātie priekšlikumi, kas kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem aizliegs sākt darījumus ar Latvijā nelicencētiem azartspēļu organizētājiem vai to starpniekiem vai arī, ja tie ir sākti, tad darījumi būs jāizbeidz. Tāpat maksājumu pakalpojumu sniedzējam būs aizliegts veikt kredītpārvedumus uz nelicencēto azartspēļu sniedzēju kontiem. Saskaņotie priekšlikumi tiks skatīti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Tas nozīmē, ka jau tuvākajos mēnešos likuma grozījumiem Kredītiestāžu likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā vajadzētu stāties spēkā. Lai gan lēmumi, kas skar azartspēles, ir pieskaitāmi pie “nepopulārajiem”, vienalga, lai kādi tie arī nebūtu, es gribu ticēt, ka tas Saeimas deputātus nekavēs. Ir divi būtiski iemesli, kāpēc interaktīvo azartspēļu joma nevar palikt tādā haosa stāvoklī, kādā tā ir pašlaik.

Pirmkārt, neregulētā vide sekmē pārkāpumu esamību tur, kur tie varētu nemaz nebūt. Ja palūkojamies, kas Latvijā piedāvā interaktīvās azartspēles, tad varam redzēt, ka tikai četri Latvijā ir licencēti uzņēmumi un pārējie azartspēļu organizētāji darbojas bez attiecīgās licences, neievērojot normatīvo aktu prasības. Lielākā daļa šo nelicencēto pakalpojumu sniedzēju ir nopietnas starptautiskas kompānijas, no kurām daļa pat tiek kotētas kādā biržā.

Tas nozīmē, ka tie nav mazi “kaktu kantorīši”, kuri darīs visu, lai tikai paliktu šajā pelēkajā zonā un ietaupītu pāris tūkstošus eiro. Tieši pretēji – tie, tāpat kā Latvijā reģistrētie uzņēmumi – ir ieinteresēti darboties vidē, kuru precīzi regulē likuma normas. Taču, kamēr šajā jomā būs iespēja darboties kā līdz šim, neviens nebūs ieinteresēts licencēt savu biznesu, maksāt nodevas un nodokļus Latvijai, kā to darām mēs, ja to var arī nedarīt, paliekot nesodītam.

Turklāt Igaunijas piemērs rāda, ka vismaz daļa no tiem interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, kuri sākotnēji valstī bija nelicencēti, pēc ierobežojošo normu pieņemšanas, legalizējās. Kaimiņvalstī jau veiksmīgi darbojas sistēma, kas Latvijā sāks darboties šajā gadā – nelicencēto azartspēļu domēnu bloķēšana un liegums sadarboties ar nelicencēto azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī veikt pārskaitījumus un maksājumus uz to kontiem.

Otrkārt, šīs ierobežojošās normas būs izdevīgas ne tikai vietējiem uzņēmumiem, kuri varēs konkurēt ar ārvalstīs reģistrētajiem, bet arī valstij kopumā, jo pašlaik esam ļoti nevienlīdzīgās pozīcijās ar Latvijā nelicencētiem interaktīvo azartspēļu uzņēmumiem.

Viens piemērs no dzīves: ja uzņēmums nav licencēts Latvijā, to nekas neattur piedāvāt dažādus “bonusus”, ko legālie uzņēmēji darīt nedrīkst, piemēram, dot spēlētājiem bezmaksas naudu. Pat cilvēkam, kurš nekad nav spēlējis interaktīvās azartspēles vai neko nezina par mārketingu, ir skaidrs, ka patērētāji izvēlēsies sev izdevīgāko piedāvājumu, nevis domās valstiski.

Noteikti šajā mirklī kāds gribētu teikt, ka tā ir tikai mūsu, legālo interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniedzēju, problēma, taču tā gluži nav, jo ar šo nozari ir saistīta arī nauda, kas varētu, bet neienāk mūsu valsts budžetā.

Uzņēmumi, kas ir licencēti citās jurisdikcijās, ne tikai pašlaik nemaksās nodokļus Latvijai, lai gan šeit darbojas, bet arī izmanto iespēju savu uzņēmumu reģistrēt valstīs, kur nodokļu slogs ir zemāks. Piemēram, Maltā interaktīvo totalizatora organizētājiem ikgadējā nodeva par licences pagarināšanu ir sešas reizes zemāka nekā Latvijā. Salīdzinot efektīvās uzņēmumu ienākumu nodokļa likmes, atšķirība ir trīs reizes, kamēr Latvijā tie ir 15%, Maltā tikai 5%.

Tas nozīmē: jo ātrāk Latvijas Spēļu biznesa asociācijas ierosinātie priekšlikumi par izmaiņām normatīvajos aktos stāsies spēkā, jo lielāks labums no tā būs ne tikai legālajiem pakalpojumu sniedzējiem, bet arī valstij kopumā. Uzņēmējiem tā būs iespēja darboties vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kādi pašlaik nav, bet valstij tas sniegs papildus ienākumus nodokļu un nodevu veidā.

Autors ir SIA “Viensviens.lv” valdes priekšsēdētājs

 

Komentāri (9)

elinaliepina 25.02.2014. 12.53

Azartspēles, protams, ir sliktas un to izplatība būtu jāierobežo, tomēr šis rakstiņš ir par ko citu! Tas vienkārši ir mēģinājums tikt vaļā no konkurences ar politiskiem līdzekļiem. Nekas vairāk!

+3
0
Atbildēt

0

Ieva 25.02.2014. 12.21

Kārtējai puritāniskais likums, kuram apakšā ir “pareiza ideja”, bet kurš nav realizējams.

Piemēram, domēnu bloķēšana – ļoti viegli apejama lieta, lietojot, tā sauktos, anonimaizerus. Pameklējiet Googlē – pilns ar tādiem, un par velti. Daudzi piedāvā valsti, no kuras tu itkā slēdzies klāt, izvēlēties no saraksta.

Kontu bloķēšana. A, ja tas ir Paypal, piemēram. Kā to nobloķēt?

Tas viss man atgādina situāciju, kad tiek izdots jauns likums “aizliegts zagt”. Arī tak pareizs! Bet vai to ievēros? Un vai tas nav iemesls, kāpēc šādu likumu nepieņem? A te pieņem! Būs apmierinājums “biedru grupai”, ka ir kaut ko darījuši, un pieņēmuši “pareizu likumu”, tik to varēs kraut tajā kaudzītē, kur pārejie neizpildāmie likumi… A rosīšanās ne pa jokam, laika un naudas jau ir iztērēts pamatīgi. Deputāti izliekas, ka kaut ko atrisina, daži pat notic..

Es neesmu par azartspēlēm, gluži otrādi – es esmu pret tām, bet jācīnās būtu ar ieročiem, kas ir reāli, nevis virtuāli. Jo citādi rezultāts arī būs virtuāls…

+2
0
Atbildēt

0

garausiitis 25.02.2014. 11.30

Par azartspēlēm kā tādām – ja kāds politiskais spēks būtu gatavs reāli sākt cīņu ar azartspēlēm Latvijā , tad viņš dabūtu noteikti klāt kādus domājams ne mazāk kā 5 kredītreitinga punktus. Tā sērga ir skārusi daudzas ģimenes . Taču nav ticības ,ka kāds būtu gatavs sākt to darīt …. Savulaik RD Aksenoka vadībā esot centusies sakārtot jautājumu bijušajā Spartak kinoteātrī , kur tagad Klondaika , bet tā dabujusi pa muti , ka visas darbības izbeigušās. Es brīnos ( patiesībā nebrīnos, bet tāds smuks izteiciens ) kapēc tāda NA par to skaļi nebļaustās … Esmu pārliecināts , ka vismaz puse portālu komentētāju zinās pietuvinātus stāstus , kur azartspēles ir sapostījušas un izmainījušas cilvēku dzīves.

+2
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu