Merkele: Vācija un Krievija vēlas izvairīties no vardarbības saasināšanās Ukrainā (papild.) • IR.lv

Merkele: Vācija un Krievija vēlas izvairīties no vardarbības saasināšanās Ukrainā (papild.)

77
Kijevas Neatkarības laukuma tuvumā guļ un atpūšas protestētāji, kuri visu nakti stāvējuši Maidanā. Foto: EPA/LETA

ES līderi aicina ieviest sankcijas, ASV paziņo par sankcijām pret Ukrainu

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paziņojusi, ka ir runājusi ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un viņi abi vienojušies “darīt visu iespējamo, lai izvairītos no vardarbības saasināšanās” Ukrainā.

Merkele norādīja, ka informējusi Putinu par plāniem ceturtdienas rītā sūtīt uz Kijevu Polijas, Vācijas un Francijas ārlietu ministrus, ziņo LETA/AFP.

“Mēs esam izlēmuši uzturēt ļoti ciešus kontaktus ar Krieviju,” paziņoja Merkele, piebilstot, ka jādara viss iespējamais, lai sāktu politisku procesu Ukrainā.

Kanclere ar šādu paziņojumu nāca klajā Parīzē pēc tikšanās ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu un Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozu.

Eiropas Savienības līderi aicina ES ieviest sankcijas pret Ukrainas vadītājiem, kurus uzskata par vainīgiem vardarbības eskalācijā, ziņo BBC. Eiropas Savienība reaģēs uz situācijas pasliktināšanos Ukrainā, trešdien paziņojis Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

“Mēs esam skaidri norādījuši, ka ES reaģēs uz jebkādu situācijas pasliktināšanos. Mēs tādēļ sagaidām, ka mūsu dalībvalstis steidzamības kārtā vienosies par mērķtiecīgiem pasākumiem pret tiem, kuri vainojami vardarbībā un pārmērīgā spēka pielietošanā,” teikts Barrozu paziņojumā.

“Nav apstākļu, kas varētu legalizēt vai attaisnot šādus skatus. Mēs izsakām visdziļāko līdzjūtību upuriem un viņu ģimenēm,” norādīja Barrozu. “Mēs kategoriski nosodām vardarbības pielietošanu kā līdzekli politiskas un institucionālas krīzes risināšanā. Valsts politiskajai vadībai ir atbildība nodrošināt pamattiesību un brīvību aizsardzību.”

Tikmēr ASV jau atcēlušas iebraukšanas vīzas dažām Ukrainas amatpersonām, kurām ir tieša atbildība par spēka pielietošanu pret mītņotājiem Kijevā, vēsta UNIAN.

Ukrainas aģentūra ziņo, ka to paziņojis ASV vēstnieks Ukrainā Džefrijs Paijets pēc tikšanās ar Ukrainas ārlietu ministru Leonīdu Kožaru.

“Mēs jau teicām, ka visi mūsu politikas instrumenti ir nolikti uz galda, un es sagaidu, ka drīzumā no Vašingtonas izdzirdēsiet jaunus paziņojumus. Mēs ļoti skaidri esam darījuši zināmu savu pozīciju,” teica vēstnieks preses konferencē.

Viņš atgādināja, ka ASV ir nosodījusi vardarbību Maidanā un norādījusi, ka tai pašā laikā cilvēkiem  ir jābūt tiesībām uz mierīgiem protestiem.

Vēstnieks teica, ka krīzes situācijā Ukrainas prezidentam Janukovičam jāuzņemas līdera loma. “Un mēs ceram, ka viņš izmantos iespēju pagriezt savu valsti uz demokrātijas ceļa,” teica Paijets.

Francijas prezidenta Fransuā Olanda administrācijas pārstāvis paziņojis, ka prezidents nosoda vardarbību un aicina nekavējoties to izbeigt.

Olands un Polijas premjerministrs Donalds Tusks ir vienisprātis, ka Ukrainas situācijas atrisinājumam palīdzēs ātras un mērķtiecīgas sankcijas pret tiem varas pārstāvjiem, kuri ir atbildīgi par vardarbīgu Kijevā.

Savukārt ES augstā ārlietu pārstāve Ketrīna Eštone trešdien paziņojusi, ka ES jautājumu par sankcijām pret Ukrainas varas pārstāvjiem izskatīs ceturtdien.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis pēc Eiropas Savienības (ES) lūguma tuvākajā laikā dosies uz Ukrainu, trešdien tviterī pavēstīja pats Sikorskis. “Pēc ES augstākās ārlietu pārstāves lūguma es drīzumā sākšu misiju Kijevā,” teikts ministra paziņojumā.

Latvijas deputāte Eiropas Parlamentā Sandra Kalniete tviterī no ETP sēdes un preses konferences par Ukrainu vēsta, ka Ukrainas protestētāja un pazīstamā dziedātāja Ruslana Ļižičko trešdien teikusi: “Tā nav revolūcija, tas ir Janukoviča karš pret savu tautu.” Viņa EP deputātus aicinājusi ieviest personīgas sankcijas pret Ukrainas amatpersonām nekavējoties. 

Savukārt Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas deputāti apņēmušies aicināt ES ieviest sankcijas arī pret tā sauktā Magņitska sarakstā minētajām Krievijas amatpersonām. Deputāti paziņojuši, ka ES līderiem ir “cieti jārunā” arī ar Krievijas prezidentu Putinu.

ETP uzskata, ka notikumi Ukrainā ir daļa no Krievijas ekonomiskā kara pret demokrātisko pasauli, pret Eiropas Savienību, vēsta Kalniete.

Tikmēr Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs apstiprinājis ziņu, ka naktī Putins pa telefonu sarunājies ar Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču, ziņo BBC. Par ko abi runājuši, netiek atklāts.

Rīt, 20.februārī, plkst.14 notiks ārkārtas ES Ārlietu padome par Ukrainu, tviterī vēsta Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. “ES ir jābūt vienotai un jālemj par sankcijām pret vainīgajiem: kontu, īpašumu aresti utt.” – tā Rinkēvičs.

Pēc dienu ilgas klusēšanas klajā ar savu paziņojumu nācis arī Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Asinsizliešanas apturēšana Ukrainā ir abu konfliktā iesaistīto pušu rokās, uzsvēris prezidents.

“Ir neiedomājami un reizē biedējoši, ja Eiropas valstī divdesmit pirmajā gadsimtā izvēršas bruņoti ielu konflikti tā vietā, lai pretrunas risinātu demokrātisku un konstruktīvu sarunu ceļā. Ukraina nedrīkst pārtapt vardarbības plosītā valstī,” paziņojumā uzsver Bērziņš.

Tāpat kā Kremlis “uzmanīgi seko līdzi notikumiem Ukrainā”, to dara arī citur pasaulē. Tā Polijas valdības galva Donalds Tusks paziņojis, ka Polija gatava uzņemt Ukrainā cietušos un arī iespējamos bēgļus, ziņo UNIAN.

“Iekšlietu ministrijas slimnīcās ir rezervēts liels skaits vietu, arī Bruņoto spēku slimnīcās. Mēs esam gatavi tam, lai uzņemtu lielu skaitu cilvēku,” paziņojis Tusks.

Polijas valdības galva arī paziņojis, ka valsts robežrajoni ar Ukrainu ir gatavi “melnajam scenārijam”, kuram kaut kādā veidā tomēr ir jābūt gataviem.

Latvija nepieciešamības gadījumā varētu nosūtīt asinis Ukrainas nemieros cietušo ārstēšanai, bet pagaidām pēc šāda veida palīdzības nav jautāts, aģentūrai LETA skaidroja Valsts asinsdonoru centra (VADC) speciālists Rihards Veršiņins. Šādas palīdzības sniegšanai ir vajadzīga starpvalstu vienošanās ar noslēgtu līgumu. “Asins krājumam ir ļoti stingra uzskaite un kontrole un tādējādi tas ir augstā līmenī apspriežams jautājums,” viņš uzsvēra. Papildu grūtības varētu rasties, izpildot transportēšanas prasības uz citu valsti, kas arī ir jārisina valstiskā līmenī, piebilda Veršiņins.

VADC ilggadējie darbinieki atminas tikai vienu gadījumu, kad ir izskanējis lūgums ziedot asinis citai valstij. Tas noticis 1988.gadā saistībā ar zemestrīci Armēnijā, Spitakas pilsētā. Tomēr gala rezultātā nepieciešamības sūtīt asinis nebija. Zemestrīce prasīja 25 000 cilvēku dzīvības.

Latvijas Ukraiņu kongress aicina ierasties pie Ukrainas vēstniecības Rīgā, Kalpaka bulvārī 3, ceturtdien, 20.februārī, plkst.17, lai iedegtu svecītes un pieminētu Ukrainā bojāgājušos, aģentūru LETA informēja kongresa pārstāve Oksana Lazda.

Svecītes noteiktā daudzumā tiks nodrošinātas uz vietas, taču organizatori lūdz par tām parūpēties arī katram individuāl

Jau vēstīts, ka Ukrainas galvaspilsētā otrdien izraisījās līdz šim nepieredzēti vardarbīgas un asiņainas sadursmes. Tās aizsākās, kad kareivīgi noskaņotu protestētāju kolonna mēģināja piekļūt parlamentam, kur tobrīd notika debates par konstitūcijas grozījumiem.

Protestētāji, neizturot pretējās puses pārspēka spiedienu, atkāpās no daudzām pilsētas centra ielām uz Neatkarības laukumu – kopš novembra sākuma nerimstošās protestu kustības epicentru.

Kijevā trešdien turpinās protestētāju un milicijas konfrontācija. Viss Neatkarības laukums ir dūmos, dzirdami sprādzieni. Nekārtībās otrdien un trešdien Kijevā dzīvību zaudējuši 25 cilvēki.

(papildināta ar jaunākajām ziņām)

Komentāri (77)

Kaspars Špūle 19.02.2014. 13.22

Putins naktī runājis ar Janukoviču

—–

Vampīru apspriede

+30
-2
Atbildēt

0

Kristīne 19.02.2014. 15.05

“Asinsizliešanas apturēšana Ukrainā ir abu konfliktā iesaistīto pušu rokās, uzsvēris prezidents.”

===

Sovoku ņuņņa

+22
-1
Atbildēt

2

    Kristīne > Kristīne 20.02.2014. 01.05

    Būtībā jau šo džeku derēja nomainīt uzreiz pēc vēlēšanām (tagad laikam jau vairs nav pietiekami daudz balsu). Štruntīgākais LR prezidents ever. Gan jau ar to arī “ieies vēsturē”.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

    Rinalds > Kristīne 19.02.2014. 16.20

    Nuja- nākotne ir nākotnes cilvēku rokās.

    +14
    0
    Atbildēt

    0

alexander 19.02.2014. 13.41

Janukovičam šobrīd vispirms jārunā ar savu tautu un nevis caur preses pārstāvjiem, bet pašam iznākot Maidanā. Tieši tur viņš saņems atbildi uz jautājumu, kā rīkoties tālāk – lai uzdrīkstas pajautāt.

+19
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu