Ministrija atgriežas pie idejas apvienot Bērnu un Stradiņa slimnīcas (papild.)

Pirmoreiz līdzīga ideja virzīta pagājušā gada pavasarī, bet valdībā noraidīta kā neprioritāra

Veselības ministrijā dzimusi ideja apvienot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcu, žurnālam „Ir” apstiprināja Veselības ministrijas (VM) preses sekretārs Oskars Šneiders.

„Idejiski un teorētiski abu slimnīcu ciešāka integrācija jeb apvienošana saskanētu ar to procesu, kas pēdējo desmit gadu laikā noticis veselības nozarē,” teica Oskars Šneiders, atsaucoties uz vairāku slimnīcu apvienošanu. Pēdējais šāds gadījums bija 2012.gadā, kad Latvijas Infektoloģijas centru pievienoja Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai.

Taču patlaban neesot vēl konkrēta plāna vai stratēģijas, kā, kad un cik ilgā laikā varētu notikt Bērnu un Stradiņa slimnīcas apvienošana.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadība ir saņēmusi ziņu no VM par šādu ieceri, taču, kamēr no ministrijas nebūs saņemts oficiāls dokuments, kas apstiprina šāda projekta esamību, slimnīcas vadītāja Anda Čakša atsakās to komentēt.

Savukārt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, pēc tās pārstāves Lāsmas Sīles vārdiem, nav zināms par šādu VM ieceri.

Šis ir jau atkārtots mēģinājums virzīt abu slimnīcu apvienošanās plānu. Par šādu ideju mediji uzzināja arī pagājušā gada pavasarī, kad attiecīgu priekšlikumu premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) iesniedza Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) attīstības prorektors Toms Baumanis.

Toreiz TV3 raidījuma „Nekā personīga” rīcībā nonākušajā Toma Baumaņa vēstulē valdības vadītājam bija lasāms priekšlikums RSU pārņemt pusi no abu slimnīcu kapitāldaļām un izveidot jaunu slimnīcas pārvaldi – padomi. Tajā darbotos Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš, Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis un vēl pa vienam no ministrijas un universitātes virzīti cilvēki. Padome izvēlētos valdi un apsaimniekotu jaunizveidoto milzu saimniecību. Toreiz valdības pārstāvji ideju noraidīja ar aizbildinājumu, ka tā nav „prioritāra”.

Kā pirms gada medijiem teica Gardovskis, viens no galvenajiem iemesliem šādai apvienošanai, ņemot vērā citu valstu pieredzi, esot mediķu prakses tuvināšana mācību procesam. Arī tagad šāda iespēja jau esot, taču esot apgrūtināta investēšana. «Runa ir par universitātes vārdu slimnīcu nosaukumā un ciešāku sadarbību. Pašlaik ir divas dažādas īpašuma formas – slimnīca un universitāte. Līdz ar to mēs [RSU] varam investēt tikai savā struktūrā. Būtu loģiski, ja arī mēs varētu investēt slimnīcās, piemēram, laboratorijās un citur,» situāciju portālam TVNet raksturoja Gardovskis.

Gardovskis toreiz arī teicis, ka RSU esot aprēķinājusi tikai aptuveno ekonomisko ieguvumu no šādas apvienošanas – tie ir aptuveni 7,5 miljoni latu, taču tas esot ļoti aptuvens aprēķins, precīzāk to varētu izdarīt Veselības ministrija. «Mēs no apvienošanās redzam lielu iespēju mazināt dublējošās funkcijas, RSU varētu investēt slimnīcās no ārvalstu studentiem piesaistīto finansējumu, uzlabojot gan mācību, gan ārstniecisko procesu,» uzskata rektors.

(papildināta ar Gardovska teikto)

RSU mērķis ir attīstīt šīs universitātes slimnīcas par pasaules līmeņa ārstniecības iestādēm, nevis «anektēt kādu».