VIDEO: Gaismas pils laikā un telpā – video par jauno LNB ēku • IR.lv

VIDEO: Gaismas pils laikā un telpā – video par jauno LNB ēku

20
Gaismas pils jeb Nacionālās bibliotēkas ēka. Foto: Edijs Pālens, LETA

Dziesmu un deju svētku noskaņās ir tapis videomateriāls par topošo jauno Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) – Gaismas pili

Fonā skanot Jāzepa Vītola „Gaismas pilij”, sabiedrībā pazīstami cilvēki stāsta par savām asociācijām, sajūtām un ēkas nozīmi sev un katram Latvijas iedzīvotājam. Video iekļauti arī LNB Atbalsta biedrības tiešsaistes kameru materiāli, kas ik dienas turpina dot iespēju vērot būvniecības procesu un tagad arī ļauj dažos mirkļos redzēt nozīmīgās ēkas tapšanas gaitu kopš 2008. gada jūnija.

Materiāla radīšanā piedalījies mūziķis Renārs Kaupers, akadēmiķis Jānis Stradiņš, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (NA), aktieris Kaspars Znotiņš, hokejists un treneris Artūrs Irbe, LNB direktors Andris Vilks, Dziesmu svētku virsdiriģents Ivars Cinkuss un Latvijas Valsts prezidente (1999-2007) Vaira Vīķe-Freiberga. Video režisore un viena no idejas autorēm ir Kristīne Želve, mākslinieks – Jānis Garančs.

Ikviens rīdzinieks un viesis Dziesmu svētku nedēļā no 1. līdz 7. jūlijam videomateriālu var noskatīties arī pilsētvidē – uz ekrāniem Doma laukumā vai Esplanādē, kur tiek demonstrētas Dziesmu un deju svētku pasākumu tiešraides. Video par Gaismas pili tiks demonstrēts ik dienas, kā arī pirms un pēc noslēgumu koncertiem sestdien un svētdien 6. un 7. jūlijā, informē pilnsabiedrības „Nacionālā Būvkompāniju apvienība” Ilga Sokolova.

„Ja mēs skatāmies baznīcu torņos un tur ir krusts, tu tā aizdomājies, ka esi tāds laimīgs Dieva bērns šajā pasaulē,” Renārs Kaupers izsaka salīdzinājumu ar jauno LNB ēku. „Šī ir tāda līdzīga vieta, kur, paskatoties uz augšu, tu saproti, ka tur, Gaismas pils galā, tur ir tās zināšanas un tā gudrība, kas savukārt varētu palīdzēt to latvietību mums visiem nosargāt.”

Ivars Cinkuss uzskata, ka „Gaismas pils” ir viena no divām dziesmām, kuras, viņaprāt, būs Dziesmu svētku repertuārā mūžīgi. „Man liekas, ka ir tik skaisti, ka var dzīvot laikmetā, kad šie Ausekļa vārdi pēc daudzu gadu tikai garīga iemiesojuma tagad arī beidzot sāk fiziski iezīmēties mūsu laikā un telpā,” tā Cinkuss.

 

Komentāri (20)

gundega_heiberga 07.07.2013. 01.51

Birkerts projektu nosaucis par STIKLA KALNU. Šajā kotekstā nepamatoti noklusēts vēlētāju cienītā Rīgas Domes priekšsēdētāja viedoklis. N.Ušakovs bez viltus atklājis savu gaumi bibliotākas celtni pielīdzinot lielveikala ēkai, no sirds apstiprina leģendu, ka katram tēva dēlam nav dots …

0
0
Atbildēt

0

gundega_heiberga 07.07.2013. 01.20

Manuprāt, lielisks pasākums 18.01.2014 – GRāMATU ķēDE. Pieteicos.

0
0
Atbildēt

0

Þanis Bezmers 04.07.2013. 21.38

Ar grūtībām. Ar lielām grūtībām cilvēki meklē piemērotus vārdus un runā turp – atpakaļ un blakus. Ķeburaini, celmaini, smago slavināšanas nastu nesot. Ir jau skaidrs, iekāpuši esam zelta gaismas pilī, no krasta atīrušies. Atpakaļ ceļa vairs nav. Jāairējas vien IR. Varbūt vieglāk, ja skandinam: ak, mūsu dārgums, ak, mūsu glābiņš. Kaut vārdi ķerdamies nāk no kreisās paduses. Smagi, jo laikā, kad katra kripatiņa jāapgroza pirkstos, pirms liekama mutē, plānos IR jau citi zeltīti Noa šķirsti. Platīna ietvari mūsu dimantiem. Bagātais mantojums, simboli, zem kuru svara mazskaitlīgā tauta ļimdama izdzīvo.

0
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu