Par "Liepājas metalurgu" saņemti vismaz trīs investoru piedāvājumi • IR.lv

Par “Liepājas metalurgu” saņemti vismaz trīs investoru piedāvājumi

27
Latvijas Hokeja federācijas prezidents un "Liepājas metalura" akcionārs Kirovs Lipmans. Foto: Evija Trifanova, LETA

Laikraksts: LM akcijas pārdalītas bankas un hokeja dēļ

Par metalurģijas rūpnīcu “Liepājas metalurgs” kreditoru klubs ir saņēmis vismaz trīs investoru piedāvājumus, pirmdien telekompānijā LNT pastāstīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Savukārt uzņēmuma īpašnieku konflikts par akcijām, iespējams, ir saistīts ar aizdevuma saņemšanu bankā veco martena krāšņu nomaiņai, kā arī akcionāra Kirova Lipmana lielo kaislību – hokeju, vēsta laikraksts “Neatkarīgā”, atsaucoties uz tā rīcībā esošiem tiesas sēžu protokoliem.

Nevienu no investoru piedāvājumiem ministrs Pavļuts nevēlējās īpaši izcelt, sakot, ka kreditoru lēmumu noteiks piedāvājumu kvalitāte. Pavļuts gan atzīmēja, ka pamatā viss tomēr ir atkarīgs no uzņēmuma akcionāriem, kuru bezdarbība radījusi esošās grūtības.

Valdība paralēli tomēr gatavojas ļaunākajam un gatavo rezerves plānu, kā palīdzēt reģionam, ja tiešām “Liepājas metalurgs” pārtrauc darbu, ziņo LETA.

Jau ziņots, ka Krievijas metalurģijas kompānija “Daļpolimetall” aktīvi interesējas par finanšu grūtību māktās a/s “Liepājas metalurgs” iegādi. Savukārt Krievijas koncerns “Rosenergomaš” gatavs iesaistīties uzņēmuma glābšanā ar profesionālu ekspertu komandu, kam ir pieredze līdzīgu uzņēmumu glābšanā, kā arī ar nepieciešamo metāllūžņu apjomu, lai nodrošinātu Latvijas lielākā metalurģijas uzņēmuma nepārtrauktu darbību.

“Liepājas metalurga” kreditoru klubs un tā pieaicinātais konsultants “Prudentia Advisers” turpina darbu ar uzņēmuma akcionāriem, lai panāktu vienošanos par situācijas stabilizāciju uzņēmumā 

Tikmēr laikraksts “Neatkarīgā” pirmdien raksta, ka avīzes rīcībā nonākušie apgabaltiesas sēžu protokoli atklājot pretrunīgas uzņēmuma akcionāru versijas par notikušo, kā arī negaidītus lieciniekus – bijušo Privatizācijas aģentūras vadītāju, uzņēmēju Jāni Nagli un ekonomistu Uldi Osi.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa 2.maijā apmierināja Kirova Lipmana prasību pret otru akcionāru Sergeju Zaharjinu, atzīstot prasītāja īpašuma tiesības uz 11,5% akciju. Par spriedumu iesniegta apelācijas sūdzība. Osis, saskaņā ar laikraksta vēstīto, apgalvo, ka pēc 2000. gada konsultējis Lipmanu un personīgi ieteicis akcionāriem oficiāli uzrādīt savas īpašumtiesības un neoficiāli pārdalīt akcijas, lai izdabātu aizdevējam – Itālijas bankai “Unicredit”.

Savulaik trīs lielākie LM īpašnieki – Lipmans, Zaharjins un Iļja Segals – LM akcijas pārvaldīja pastarpināti caur Īrijā reģistrēto kompāniju “Gesil Limited”, bet tad kļuva par tiešiem LM akcionāriem.

Lai saņemtu kredītu krāšņu nomaiņai, bijis vajadzīgs līderis ar kontrolpaketi, jo potenciālais kreditors baidījies sadarboties ar trim vienādi ietekmīgiem akcionāriem.

Lipmans atteicies no līdera misijas, ko Osis tiesā skaidroja šādi: “Viņš toreiz teica, ka viņam ir padomā darbi ar pasaules čempionātu hokejā, viņš uzskatīja, ka nevarēs efektīvi veikt visus darbus – gan vadīt rekonstrukciju, gan organizēt pasaules čempionātu hokejā, tāpēc priekšroku deva čempionātam, jo tas ir valstiska mēroga pasākums. Un tad viņš teica, ka mēģinās vienoties, kurš cits varētu būt kontroles paketes turētājs “Liepājas metalurgā”. Pēc tam sapratu, ka sarunās nonāca pie tā, ka tas varētu būt Zaharjins.” Arī Naglis tiesā esot apstiprinājis versiju par akciju pārskaitīšanu hokeja čempionāta dēļ.

Oša versijā rakstiska dokumenta trūkumam par akciju nodošanu uz laiku ir šāds skaidrojums: “Ja atklātos situācija, ka Zaharjinam ir kontrolpakete un paralēli pastāvētu rakstisks līgums, ka tās akcijas īstenībā ir tikai aizdotas, tādā gadījumā varētu rasties situācija, ka banka tikusi mānīta.”

Savukārt Lipmana oponentu versijā, pārformējot akciju īpašumtiesības no “Gesil Limited”, Lipmans pārskaitījis sev vairāk akciju, nekā viņam pienācās, un pieķerts pats labprātīgi aizskaitījis Zaharjinam trūkstošo daļu atpakaļ, norāda laikraksts.

Zaharjina aizstāvji tiesai vēstījuši, ka pastāv dokuments, kurā fiksēts akciju sadalījums triju akcionāru starpā pēc pārņemšanas no “Gesil Limited”, taču tiesā tas nav iesniegts. Tā vietā tiesā iesniegta tikai akcionāru Zaharjina un Segala sarakste, kurā pirmais lūdz atrast dokumentu, bet otrais sola pameklēt.

Advokāte Sintija Radionova skaidrojusi, ka, pirmkārt, pagājuši desmit gadi, otrkārt, šāda veida kompāniju dokumenti parasti glabājas pie aģentiem, tādēļ nepieciešams laiks, lai sadzītu tiem pēdas un izprasītu. “Mūsu galvenais mērķis bija pateikt tiesai, ka mēs pie tā strādājam, un šie 10 gadus vecie dokumenti tiks atrasti un būs mūsu rīcībā. Un tiesai būs iespēja objektīvi izskatīt šo strīdu. Tas arī bija iemesls, kādēļ mēs šo savstarpējo saraksti atspoguļojām tiesā,” laikraksts citē advokāti.

Jau ziņots, ka līdz valdības noteiktā termiņa – 31.maija – beigām viens no uzņēmuma akcionāriem Lipmans neparakstīja valdības un kreditoru piedāvāto vienošanos, bet Segals un Zaharjins atsūtījuši vienošanos ar būtiskiem labojumiem, kas tika nodoti izvērtēšanai juristiem.

Saskaņā ar kreditoru kluba izvirzītajām prasībām visiem trim LM lielākajiem akcionāriem bija jāparaksta vienošanās par turpmāk veicamajām darbībām uzņēmuma finanšu situācijas stabilizācijai, tostarp attiecībā uz akciju pārdošanu, saistību restrukturizāciju, uzņēmuma vadības nomaiņu u.c.

Vienošanās paredzēja visu trīs lielāko akcionāru – Zaharjina, Segala un Lipmana – akciju nodošanu kreditoru grupai par vienu latu, ja līdz noteiktam termiņam netiks veikts naudas ieguldījums desmit miljonu latu apmērā no katra akcionāra puses.

 

Komentāri (27)

Danute Klaiva 25.07.2013. 00.21

Ekanomikas ministrija tikai olas kasa, viņiem jau pie kātiem vai rūpnīcu izvilks vai nolaidīs galīgi. Kur ir problēma? Tās vienkārši nav, bet valdība tās rada mākslīgi ar LM lai tā rūpnīca iznīktu. Protams nevaidzētu tur gāst iekšā nodokļu naudu, bet valsts to naudu var iegūt uz akciju vai obligāciju izdošanu. Ja jau tagad valsts naski tirgo aizņēmuma obligācijas valsts budžetam, tad kapēc tādas pašas neizlaist lai glābtu tādu rūpnīcu LM kas tomēr ir baltijā vienīgā un ļoti nozīmīga valsts budžetam. Tas parāds nemaz nav tik graujoš lai to nenosegtu, kredīti nav uz sitienu jāatdod, irt ikai kārtējie maksājumi jāsedz. Valstij tikai ir jāizpērk tās akcijas kas ir pie tiem zaglēniem, tāpat kontos to naudu nevarēs izņmet jo tie ir bloķēti. Tikai nevienam jau neko nevaig, tūlīt būs vēlēsanas un šiem bail kad tad tos var neievēlēt atkal, bet neievēlēs jo neko nedarāt.

0
0
Atbildēt

0

dace_ampermane 17.06.2013. 18.03

vai atkal krievu žīdi?

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu