Raidījums: "Ātro kredītu" parādnieki prasa algu "aploksnē" • IR.lv

Raidījums: “Ātro kredītu” parādnieki prasa algu “aploksnē”

22
Foto: Andrejs Strokins, F64

Šādā veidā darbinieki cenšas izvairīties no tiesu izpildītāju nolēmumu izpildes

“Ātro kredītu” parādnieki aizvien biežāk vēlas saņemt algu aploksnē, lai izvairītos no kredītu parādu piedzīšanas, bet, ja tas nav iespējams, brauc strādāt uz ārzemēm, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Raidījuma rīcībā nonākuši dati par kādu uzņēmumu, kas nodarbina simtiem cilvēku. Ražotnes vadītājs vēlējies palikt anonīms, bet viņš atklājis, ka uzņēmuma darbinieki aizvien biežāk lūdz maksāt algu aploksnē, raksta LETA.

Šāda situācija radusies tādēļ, ka tiesu izpildītāji savas vēstules sūta uzņēmuma vadībai, kam no strādājošā algas katru mēnesi jāatvelk noteikta summa. Piemēram, viens no darbiniekiem algā saņem 350 latu, bet pēc nodokļu nomaksas un 30% pārskaitīšanas tiesu izpildītājam, strādājošais savā kontā saņem vien 173 latus un 28 santīmus.

“Kad tiek saņemts mans rīkojums par ieturējuma izdarīšanu 30% apmērā pēc nodokļu nomaksas, cilvēki pēkšņi pārstāj strādāt. Viņiem tiek samazinātas algas, lai šādā veidā izvairītos no tiesu izpildītāju nolēmumu izpildes. Tā ir savā veidā tendence,” atzīst Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore.

Turklāt Saeimā patlaban atrodas grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz, ka nākotnē tiesu izpildītājs vairs nevarēs piedzīt trešdaļu no parādnieka ikmēneša ienākumiem, ja tie ir minimālās algas apmērā. Šīs izmaiņas, visticamāk, vēl vairāk palielinās to parādnieku skaitu, no kuriem piedzīt naudu nebūs iespējams, pieļauj “de facto”. Jau tagad 70% gadījumu parādu piedzīt neizdodas, un Spore šīs lietas dēvē par “bezcerīgām”.

Raidījums arī atgādina – pat ja uz laiku no tiesu izpildītāju nagiem izdevies izkļūt, šiem lēmumiem nav noilguma – pat pēc 20 gadiem var pieprasīt parādu atmaksāt.

Pērn “ātrajos kredītos” izsniegti 115 miljoni latu, savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā sūdzību skaits par “ātro kredītu” uzņēmumiem pieaudzis par trešdaļu. Visbiežāk pārmetumus saņem lielākais šīs nozares spēlētājs – a/s “4finance”, kas pazīstams pēc zīmoliem “smscredit” un “vivus”, ziņo LTV raidījums.

Ekonomikas ministrijas izstrādātie priekšlikumi patērētāju kreditēšanas normatīvā regulējuma pilnveidei, kas nodrošinās stingrāku ātro kredītu jomas regulējumu un efektīvāku patērētāju interešu aizsardzību, paredz aizliegt bezatbildīgu aizņemšanos veicinošu reklāmu, ierobežo gada procentu likmi līdz 100% un nosaka nokavējuma procentu apmēra robežu, kā arī stigrākas prasības pārbaudīt kredītņēmēja maksātspēju, biznesa portālu “Nozare.lv” iepriekš informēja ekonomikas ministra preses sekretāre Daiga Grūbe.

 

Komentāri (22)

grislits 13.05.2013. 09.44

Mani vairāk interesē šis – http://financenet.tvnet.lv/zinas/463932-politikiem_zudusi_velme_ierobezot_atro_kreditu_izplatibu

Vienotība, Olšteinieši un NA laikam uz vēlēšanām saņēmuši ziedojumus no mikrokredītdevējiem.

Citātiņš no raksta:

“«Vienotības» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis ir pārliecināts, ka «kāds no politiķiem gribēja kļūt populārs un centās to darīt (pieņemt izmaiņas) ļoti ātri, bet ātri padarītas lietas reti, kad ir kvalitatīvas». Tikmēr pie Saeimas frakcijām nepiederošais deputāts Klāvs Olšteins nevēloties «atbalstīt tādas normas, kas ietekmē finanšu nozari kopumā un rada problēmas nākotnē». Savukārt deputāts Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) ir pārliecināts, ka līgumsodu un gada procentu likmju ierobežošana «ātro kredītu» izsniedzējus «iedzīs pagrīdē. Tas noteikti nav sabiedrības interesēs».

Turklāt vēl pirms mēneša finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) raidījumam «de facto» stingri noteica, ka «ātro kredītu» uzņēmumu pārraudzību no Patērētāju tiesību aizsardzības centra jānodod Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Taču brīdī, kad šo jautājumu skatīja valdības mājā, Finanšu ministrija no sava uzstādījuma atkāpās un nolēma saglabāt veco kārtību.”

Visi minētie argumenti ir pilnīgs bulšits.

Par Zaķa argumentu par steidzamību – kad vajadzēja īpašu govju kaušanas veida atļauju izdzīt caur parlamentu, tad Zaķim steiga nelikās šķērslis un kvalitātes drauds.

Par Parādnieka argumentu – Lietuvā un Igaunijā šādi ierobežojumi nekādā pagrīdē neko nav iedzinuši.

Un par Olšteina argumentu – kāda vēl ietekme uz finanšu nozares nākotni? No kuriem laikiem mikrokreditēšana ar drakoniskiem un laupošiem noteikumiem būtu svarīga un atbalstāma finanšu nozares sastāvdaļa, kurai būtu jāspēlē būtiska loma nākotnē?

+6
0
Atbildēt

0

intars_busulis 17.05.2013. 22.04

Man domāt kad valsts bankai kas dod licenzi atro kredītu afēristiem ir jānosaka maksimālais kredītu procents un tas nevar būt lielāks kā x2 kas ir komercbankās noteikts. Kur ir prāts parakstīt līgumu uz 100%? Un ir valstij jāizstrādā strikti līguma noteikumi kādus var šie kredīta devēji dot parakstīt kredīta ņemējam. Bet pats intresantākais jau ir tas kad visas šīs firmeles kas izsniedz kredītus ir noteiktu tuvi pietuvīnātu politiķu rindām. Vienvārd sakot to īpašnieki ir tie kas savu laiku bija pie valsts mantu izsaimniekošanas. Pajautājiet no kurienes voņiem ir tie miljoni? Viņi tak neko nav ražojuši kad pēkšņi ir kļuvuši tik turīgi!

0
0
Atbildēt

0

ligakalnina 13.05.2013. 16.12

roberts_j jau visu pateica.
Izskatās, Latvijā šim biznesam ir spēcīgs lobijs, sākot no Vilka, beidzot ar Olšteinu un Parādnieku.

+1
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu