Raidījums: “Ātro kredītu” parādnieki prasa algu “aploksnē”

Man domāt kad valsts bankai kas dod licenzi atro kredītu afēristiem ir jānosaka maksimālais kredītu procents un tas nevar būt lielāks kā x2 kas ir komercbankās noteikts. Kur ir prāts parakstīt līgumu uz 100%? Un ir valstij jāizstrādā strikti līguma noteikumi kādus var šie kredīta devēji dot parakstīt kredīta ņemējam. Bet pats intresantākais jau ir tas kad visas šīs firmeles kas izsniedz kredītus ir noteiktu tuvi pietuvīnātu politiķu rindām. Vienvārd sakot to īpašnieki ir tie kas savu laiku bija pie valsts mantu izsaimniekošanas. Pajautājiet no kurienes voņiem ir tie miljoni? Viņi tak neko nav ražojuši kad pēkšņi ir kļuvuši tik turīgi!

roberts_j jau visu pateica.
Izskatās, Latvijā šim biznesam ir spēcīgs lobijs, sākot no Vilka, beidzot ar Olšteinu un Parādnieku.

100% gadā jau ir par daudz – teiksim 100000 uz 5 gadiem ar vienkāršajiem procentiem un likmi 100% nozīmē, ka pēc 5 gadiem jāatdod 0,6 miljoni! Un ar saliktajiem procentiem tā summa sanāktu vēl lielāka. Ne jau velti Somijā maksimālā gada procentu likme ir 50%, ja atmiņa neviļ, un arī to es nosauktu par biedējoši lielu.

Mani vairāk interesē šis – http://financenet.tvnet.lv/zinas/463932-politikiem_zudusi_velme_ierobezot_atro_kreditu_izplatibu

Vienotība, Olšteinieši un NA laikam uz vēlēšanām saņēmuši ziedojumus no mikrokredītdevējiem.

Citātiņš no raksta:

“«Vienotības» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis ir pārliecināts, ka «kāds no politiķiem gribēja kļūt populārs un centās to darīt (pieņemt izmaiņas) ļoti ātri, bet ātri padarītas lietas reti, kad ir kvalitatīvas». Tikmēr pie Saeimas frakcijām nepiederošais deputāts Klāvs Olšteins nevēloties «atbalstīt tādas normas, kas ietekmē finanšu nozari kopumā un rada problēmas nākotnē». Savukārt deputāts Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) ir pārliecināts, ka līgumsodu un gada procentu likmju ierobežošana «ātro kredītu» izsniedzējus «iedzīs pagrīdē. Tas noteikti nav sabiedrības interesēs».

Turklāt vēl pirms mēneša finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) raidījumam «de facto» stingri noteica, ka «ātro kredītu» uzņēmumu pārraudzību no Patērētāju tiesību aizsardzības centra jānodod Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Taču brīdī, kad šo jautājumu skatīja valdības mājā, Finanšu ministrija no sava uzstādījuma atkāpās un nolēma saglabāt veco kārtību.”

Visi minētie argumenti ir pilnīgs bulšits.

Par Zaķa argumentu par steidzamību – kad vajadzēja īpašu govju kaušanas veida atļauju izdzīt caur parlamentu, tad Zaķim steiga nelikās šķērslis un kvalitātes drauds.

Par Parādnieka argumentu – Lietuvā un Igaunijā šādi ierobežojumi nekādā pagrīdē neko nav iedzinuši.

Un par Olšteina argumentu – kāda vēl ietekme uz finanšu nozares nākotni? No kuriem laikiem mikrokreditēšana ar drakoniskiem un laupošiem noteikumiem būtu svarīga un atbalstāma finanšu nozares sastāvdaļa, kurai būtu jāspēlē būtiska loma nākotnē?