"Bruegel" ekonomists: Latvija ir ļoti dārgs veiksmes stāsts • IR.lv

“Bruegel” ekonomists: Latvija ir ļoti dārgs veiksmes stāsts

85
Rīga miglā. Foto: Lita Krone, LETA

Atšķirībā no Islandes, kurai nebija cita izvēles ceļa, Latvijai tāds bija, norāda ekonomists

Lai arī Latvija ir pārvarējusi finanšu krīzi un kļuvusi par visstraujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā, cena, ko tā samaksājusi par savu veiksmes stāstu, ir ļoti augsta, intervijā aģentūrai LETA pauda Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas “Bruegel” analītiķis Žots Darvašs.

“Jāatzīst, ka Latvija (..) tagad ir visātrāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā. Šai ziņā – tas ir veiksmes stāsts. Tomēr cena par šo, šķiet, bija pārāk augsta: milzīga recesija, bezdarbs un, protams, tas, ka tik daudzi cilvēki pameta valsti, ilgtermiņā ļoti negatīvi ietekmē Latvijas izaugsmes potenciālu,” saka ekonomists.

Lūgts salīdzināt Latvijas [iekšējā devalvācija] un Islandes [valūtas devalvācija] krīzes pārvarēšanas modeļus, Darvašs sacīja, ka, viņaprāt, Islandes stāsts esot “veiksmīgāks” un tā sociālās izmaksas – krietni zemākas.

“2008. un 2009.gadā Islandes krona kopumā zaudēja ap 50% savas vērtības. Tā tiešām bija. Islande arī piedzīvoja hiperinflāciju. Taču, raugoties uz galvenajiem ekonomikas rādītājiem, Islande krīzi pārvarēja nesalīdzināmi labāk. IKP kritums Islandē bija ap 10%, kamēr Latvijā tas saruka par 25%. Islandē bezdarbs nepieauga vairāk par 10%, Latvijā tas pārsniedza 20%. Neraugoties uz milzīgo (krietni smagāku nekā Latvijā) finanšu sistēmas sabrukumu, Islandes reālā ekonomika cieta mazāk nekā Latvijā,” sacīja Darvašs.

Viņš arī norāda, ka paradoksālā kārtā Islandes “laime” esot bijusi tā, ka tai, nokļūstot tik dziļā krīzē, nebija citas izvēles. Latvijai tāda bija un tā izvēlējās iet citu ceļu, uzsvēra ekonomists.

 

Komentāri (85)

ligakalnina 03.04.2013. 08.16

Ja Latvija devalvētu savu valūtu par tiem 50%, nez, cik tad mums maksātu Krievijas gāze, līdz ar to apkure un viss pārējais, kas ar to saistīts?
Islande, šķiet, ar energoresursiem nodrošina sevi pati, izmantojot apsildīšanai un enerģētikai, pārsvarā, ģeotermālo enerģiju un vietējos atjaunojamos energoresursus?

+19
-8
Atbildēt

21

    inara_baumane_la_lv > ligakalnina 03.04.2013. 09.14

    cilvēki ir lielāka bagātība par tavu gāzi…
    tagad nāksies ievest jaunus ļaudis-imigrantus…

    +8
    -15
    Atbildēt

    0

    dzerkaleliva > ligakalnina 03.04.2013. 10.45

    Jā, šitie kretīniskie kredītņēmēji, taču arī izraisīja mums to krīzi. Labi dzīvot lūk sagribēja! Aizņemoties un neatdodot, lai godīgie nodokļu maksātāji apmaksā šo neprātīgo izšķērdētāju izpriecas. Pie tam lūk vēl viņiem bankas vainīgas, lai saka paldies tām bankām, ka vēl nav izmesti no tām platībām, dēļ ķīlas vērtības krituma un neatbilstības aizdevumam. Lūzeri, izšķērdētāji, spekulanti, krāpnieki un krīzes izraisītāji ir tie kredītņēmēji. Figu viņiem palīdzēt, devalvēt un citus vājprātus pielietot. Vajag viņiem visu atņemt un aizdzīt darbā uz Īriju, lai lasa sēnes, lai vergo un atmaksā savus kredītus, kretīni! Lai dzīvo stabils euro un veiksmes stāsts! Nost ar lūzeriem, devalvētājiem un kredītņēmējiem! Lai dzīvo bankas, baņķieri un partija!

    +3
    -8
    Atbildēt

    0

    Ieva Priedenfelde > ligakalnina 03.04.2013. 13.30

    Latvijā nebija vajadzības devalvēt par 50%, bet par 15%. Ekonomists saka, ka Islandē krīzes starta punkts bija sliktāks, nekā Latvijā, bet nedevalvējot Latvija, cieta daudz vairāk, nekā Islande.

    +3
    -7
    Atbildēt

    0

    Ieva Priedenfelde > ligakalnina 03.04.2013. 13.41

    raitis_licitis Islandes sāga gan ir pazudusi no avīžu pirmajām lapām, tomēr vēl nebūt nav galā, ja kas:)
    ——–
    Sāga ir pazudusi tāpēc, ka tas ir īstais veiksmes stāsts pret lācīša pseido veiksmed stāstu.

    +4
    -8
    Atbildēt

    0

    inara_baumane_la_lv > ligakalnina 03.04.2013. 10.46

    raitim
    īslandē, saprotot, procesa bezjēdzību, visu uzkrāva bankām!
    latvijā bankas izpildija saistības pret zviedru tantiņu kapitāla piaugumu, paņemot nedevalvēto latu no latvijas tantiņām!
    p.s.
    kredītu atmaksa klasiskā izpratnē faktiski nenotika,tie ciemati pamesti,pat centrā ēkas tukšas un pamestas!

    +5
    -8
    Atbildēt

    0

    inara_baumane_la_lv > ligakalnina 03.04.2013. 10.24

    raitim
    Nezināju, ka zviedru pensionāri savu naudu skaidrucī latos glabā:)

    viņi caur bankām un fondiem glabāja ķieģeļos un cementā pierīgas purvu ciematos!

    +4
    -7
    Atbildēt

    0

    lebronj2356 > ligakalnina 03.04.2013. 09.48

    Raiti, kas zaudē vairāk – tie, kam ir 50 tūkstoši vai tie, kam ir 1 tūkstotis ? Atbildi un sapratīsi, ka zaudētāji pamatā būtu bagātie, kas no t.s. iekšējas devalvācijas ļoti ieguva, jo par kapeikām varēja algot darbaspēku, par kapeikām nopirkt īpašumu !

    +8
    -11
    Atbildēt

    0

    Ieva Priedenfelde > ligakalnina 03.04.2013. 13.38

    Jāatdod būtu visticamāk EUR (a alga ta latos!), kuri maksātu nemaz ne 0,71 Ls, bet jau teiksim 1,15 Ls par vienu eiro… Piedevām šī hipotētiskā kredītņēmēja reālie ienākumi būtu kritušies par 15, 30, 50% (whatever – cik jau nu stipri valdība būtu atļāvusies Latu devalvēt)
    ———–
    Raiti, tu jau te trīskāršoji zaudējumus. Patiesībā eiro maksātu 83 santīmus un tie arī būtu visi zaudējumi. Jo devalvācija bija nepieciešama tikai par 15%.

    +4
    -7
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > ligakalnina 03.04.2013. 18.45

    Optiskais Tēmeklis
    “kaut lielu daļu elektroenerģijas Latvijā saražo — uz Daugavas — izteikti lētais un atjaunojamais resurss?”

    Opāāāa. Lai dzīvotu kā Irānā un Venecuēlā, kur benzīns pa dažiem santīmiem litrā, Latvijā elektroenerģija būtu jādod patērētājam par pašizmaksu vai lētāk.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > ligakalnina 03.04.2013. 18.40

    Optiskais Tēmeklis
    O.T, vēl viens “матрос Железняк”. http://upload.wikimedia.org/wikipedia/ru/7/7d/Gelezn.jpeg
    Nav Latvijā atrisinātas tādas brēcošas problēmas, kā ZP un SC, joprojām mūsu planētas gaisu maitā Latvijas Pederastu Partijas/Latvijas ceļa(tādi paši) poci, bet nē, tagad iesim šturmēsim Zviedrijas bankas.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    inara_baumane_la_lv > ligakalnina 03.04.2013. 10.09

    mīnusu licējiem!
    devalvācija būtu bagāto slogs!
    latvijas versijā ciestu zviedru pensionāru noguldijumi,ko nedrīkst pieļaut nekādā gadijumā!

    +7
    -8
    Atbildēt

    0

    Ojārs > ligakalnina 03.04.2013. 15.41

    Pasaki, lūdzu, kurš/kuri ir tie, kam izdevās elektroenerģijas cenu uzskrūvēt tik augstu, kaut lielu daļu elektroenerģijas Latvijā saražo — uz Daugavas — izteikti lētais un atjaunojamais resurss
    —————–
    Kampars! Tā bija Kampera ideja kā “likumīgi” nokāst naudu no visiem iedzīvotājiem, tajā skaitā pensionāriem un citiem trūcīgajiem

    +4
    -4
    Atbildēt

    0

    inara_baumane_la_lv > ligakalnina 03.04.2013. 10.12

    raitim
    pensionāre tika pazemināta, jo pensiju indeksācija un solītā paaugstināšana nenotika!

    +5
    -5
    Atbildēt

    0

    Ansis > ligakalnina 03.04.2013. 15.51

    Kur idille?

    Common!!!
    Reali mēs ka sabiedrība kopumā un daudzi spekulanti un daudzi kreditņēmēji atsevišķi paņēmām no ārvalstīm daudz aizņēmumus un ieguldījām pieRīgas purvu mājiņās. Reāli tie ir mūsu ka sabiedrības un šo atsevišķo darboņu un daudzo kredītņēmēju zaudējumi.
    Pasaules finanšu krīze izraisīja “plašās naudas” strauju samazinasanos un pateicoties ne visai pārdomatam Parekss glabsanas planam mums ka sabiedrībai kopumā nacās lielu daļu šīs naudas atdot ļoti īsā laikā.
    Piedevām vēl iepriekšējo valdību trekna tērēšanās un dzīvošana uz parāda ekonomikas izaugsmes periodā.

    Tur patīkami un idilliski risinājumi nevarēja būt nekādā variantā. Jautajums ir tikai – kā šos sabiedrības zaudējumus pārdalīja!??

    Godmaņa-Dombrovska iekšējā konsolidācija paredzēja strauji samazināt valdības tēriņus, un cerēja, ka tas samazinās cenu un algu līmeni Latvijā un tādā veidā Latvijas ražotāji atgūs konkurenci, atjaunos ekonomikas izaugsmi utt. Godmaņa valdība pieņēma, bet nespēja realizēt, bet Dombrovskis sekmīgi planu realizēja. BET … neīstenojās cerības par cenu un algu samazinajumu – tā vietā tika samazināts nodarbinato skaits. Ekonomika konkuretspēju atguva pateicoties eksportam, kas protams ir viennozīmīgi labi – tieši šo eksporta pieaugumu es uzskatu par vienīgo veiksmi visā šaja murgā.

    Kā tad pārdalījas sabiedrības zaudējumi?
    Šaja variantā NĪ burbuļa pūtēji kā reiz saņēma mazākos zaudējumus – drīzāk varētu teikt, ka viņi nesaņēma gaidīto peļņu, tāpēc nespēja atdot kredītus ar procentiem, tāpēc bankas neieguva visu planoto utt.

    Tad privātie eiro kredītu ņēmēji savu mājokļu iegādei tika pasaudzēti kredītu ziņā un ja nepazaudēja darbu, tad tika cauri sveikā.

    Bet valdības ar šo plānu ļoti lielu daļu zaudējumu uzkrāva plašām masām (izņemot pensionārus) – visvairāk jau valsts nodarbinatajiem un pārējiem caur nodokļiem.

    Kā zaudējumi tiktu pārdalīti devalvācijas gadījumā?
    Krietni lielaka zaudējumu daļa tiktu uzkrauta tieši Eiro kredītu ņēmējiem – gan tiem, kas būvēja, gan tiem kas pirka šīs purvu mājiņas – kas būtu tikai godīgi. Vēl zaudējumi būtu latu uzkrājumu īpašniekiem, fiksētu latu ienākumu guvējiem – bet šie zaudējumi tiktu izsmērēti vienmērīgak – ne tikai skolotajiem, ārstiem un no darba atlaistajiem, bet vienmērīgāk gan pa pensionāriem un visiem strādājošajiem.
    Piedevam – attiecīgi lētaki uz kādu laiku kļūtu vietejie pakalpojumi un preces, kamēr imports sadardzinatos gandrīz momenta – līdz ar to daudz straujak tiktu nobremzēts imports (kas arī 2008. gadā bija pirmais krīzes pārvarēšanas uzdevums, lai nobremzētu LB rezervju samazināšanos un apritē esošo latu apjoma samazinašanos)

    Un tas ir tikai jau runajot par situāciju, kāda tā bija savārīta līdz 2008. gadam. Ne tikai Kalvītis un Šlesers, bet jau kopš neatkarības atjaunosanas mēs virzījāmies uz šo krahu – jo īpaši strauji kopš ~2000. gada, kad sakam sapņot par iestāšanos ES.
    Es pieņemu, ka 90-to sākumā fiksēts lata kurss bija pareiza izvēle – droši vien ka to hiperinflaciju savaldīt šis palīdzēja.
    Bet vismaz ap 2000. gadu jau šo vajadzeja mainīt uz peldošu lata kursu un nekāda ziņā nevajadzēja liberalizēt privātpersonu kreditēšanu. Tas tikai ļāva mums straujāk palielināt dzīves dardzību – piedevam iebraukt milzu parados – gan valdības, gan vēl jo vairāk privātpersonu.

    Domāju, ka īstais veiksmes piemērs ir Polija un Čehija – viņi neiebrauca šādā NĪ burbulī, tados parados – attiecīgi viņiem “treknajos gados” nebija tik straujš IKP pieaugums, bet viņiem arī nebija tik straujš kritums – Polijai vispār nebija IKP kritums (salīdzinajumā Latvijai ap -24% IKP). Protams, ka mums patreiz ir lielāks IKP pieaugums – bet tas ir tikai pateicoties šim milzīgajam kritumam – mēs jau neesam sasnieguši pirms krīzes līmeni.
    Tiesa – gods, kam gods – patreizējā IKP izaugsme ir daudz ilgtspējīgāka – daudz lielākā mērā balstīta uz eksportu!

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    esmeralda_se > ligakalnina 03.04.2013. 10.59

    Islandes sāga gan ir pazudusi no avīžu pirmajām lapām, tomēr vēl nebūt nav galā, ja kas:)

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    piziks > ligakalnina 03.04.2013. 12.42

    Edmund, tad pacenties noskaidrot, ka Swed-, SEB utt. utml, lielākie akcionāri ir tieši zviedru pensiju fondi, bet nedzen demagoģiju par ķiegēlu uzglabasanu purvos.

    Kad premjers Dombrovskis Stokholmā zviedru valdoniem teica, ka: “Lai bezatbildigi aizņemtos, ir jābūt kādam, kas bezatbildīgi aizdod.”

    Dombrovskis bija diplomātisks, — neticu, ka tik neapdomīgs un negudrs. Zviedri aizdeva ļoti atbildigi, aideva tīši, — Latvijas nelaime pirms Dombrovska bija LV valdibas ļaušana zviedriem aizdot tā, kā zviedri gribēja: LV ļāva Latviju zviedru banskteru tankiem sabraukt vispirms, bet pēc tam ar glumi smaidīgu ģīmi uzdevās par Ziemeļvalstu aizdevējiem, lai pamuļķu grabtos kredītus atdotu visa Latvija — nevis kreditgrābēji bankrotētu un pa mici dabutu paši cūcigie kreditētaji — zviedru banksteri/bankbanditi un zviedru pensijfondi, kas aiz tiem.

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    esmeralda_se > ligakalnina 03.04.2013. 10.16

    >>>
    latvijas versijā ciestu zviedru pensionāru noguldijumi,ko nedrīkst pieļaut nekādā gadijumā!>>>

    Nezināju, ka zviedru pensionāri savu naudu skaidrucī latos glabā:)

    +10
    -5
    Atbildēt

    0

    piziks > ligakalnina 03.04.2013. 12.40

    Dzeri, par Islandi ģeotermālās enerģijas sakarā Tev noteikti taisniba.
    Bet.
    Pasaki, lūdzu, kurš/kuri ir tie, kam izdevās elektroenerģijas cenu uzskrūvēt tik augstu, kaut lielu daļu elektroenerģijas Latvijā saražo — uz Daugavas — izteikti lētais un atjaunojamais resurss?

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    esmeralda_se > ligakalnina 03.04.2013. 10.31

    >>>viņi caur bankām un fondiem glabāja ķieģeļos un cementā pierīgas purvu ciematos! >>>

    OK, ja gribi, var arī tā, ka šie glabāja naudu pierīgas purvu pļavu ciematos. Un tagad atbildi uz jautājumu, kā tev liekas, vai Latvijas iedzīvotājam, kurš paņēmis krītu 100’000 EUR, pļavu ciemata mājas iegādei, nebūtu jāatdod šie 100’000? Būtu – tai pašai zviedru bankai vai arī tai institūcijai, kura šo parādu pārņēmusi… Jāatdod būtu visticamāk EUR (a alga ta latos!), kuri maksātu nemaz ne 0,71 Ls, bet jau teiksim 1,15 Ls par vienu eiro…
    Piedevām šī hipotētiskā kredītņēmēja reālie ienākumi būtu kritušies par 15, 30, 50% (whatever – cik jau nu stipri valdība būtu atļāvusies Latu devalvēt). Visticamāk ap 95% kredītņēmēju nespētu šīs saistības pavilkt – rezultāts – emigrācija, paliek kredītsaistības uz ilgiem gadiem utt.

    Kur tad tava idille?

    +11
    -3
    Atbildēt

    0

    esmeralda_se > ligakalnina 03.04.2013. 09.56

    @ Krix

    >>>> ka zaudētāji pamatā būtu bagātie >>>>

    Tici man, bagātie NEBŪTU zaudētāji nevienā gadījumā:) Ja nu tie, kam tā bagātība mantota vai citā veidā “nokritusi no gaisa”. Tāpēc jau viņi ir bagātie, ka sajēdz kā naudu nopelnīt un saglabāt – sen jau viss ir saguldīts īpašumos, biznesā, zeltā un citur, kur nauda ir relatīvi drošībā un turklāt – ienes jaunu naudu. Netur saprātīgi cilvēki būtiskas summas skaidrā naudā, kur nu vēl latos.

    Toties lauku pensionārei tie gadiem krātie 2000 LVL, kurus nodevalētu uz pusi – būtu uh kur sāpīgi…

    +14
    -3
    Atbildēt

    0

    esmeralda_se > ligakalnina 03.04.2013. 09.40

    Fantastiski. Devalvācijas gadījumā nebūtu emigrācijas?

    Pārsteidz, cik daudzi devalvācijas fani nesaprot, ka reālie iedzīvotāju ienākumi pie devalvācijas samazinātos vēl “labāk” kā pie t.s. “iekšējās devalvācijas”, piedevām automātiski tiktu devalvēti arī uzkrājumi – kuri pie Latvijas izvēlētā modeļa palika pilnīgi neskarti…
    Vinnētāji būtu tie, kam uzkrāti EUR, USD utml., vai arī nauda saguldīta nekustamajā/zeltā u.c. Kā likums, tie nav ierindas cilvēki.
    Kopumā – devalvācijas faniem “otrā pusē zāle zaļāka”.

    +17
    -6
    Atbildēt

    0

Iluta Jurēviča 03.04.2013. 09.52

Muļķības atkal runā. Viss slēpjas naudā, kuru atļāva no valsts ekonomikas izvest. Latvija ieguldīja miljardus Parex bankā, lai krievu spekulanti varētu izņemt savu paspēlēto naudiņu.
Islande parādīja pigu angļu un holandiešu noguldītājiem ar visām viņu valdībām. Ja būtu maksājuši, būtu tādi paši pliki un nabagi kā latvieši. Tikai mēs Godmani par “sodu” nosūtījām uz EP. Lai gan maita māk taisīt grieķu filozofu cienīgu sejas izteiksmi, tas viņu vienmēr ir glābis. Ko tu no tā nabaga filozofa paņemsi?

+14
-5
Atbildēt

3

    Ieva Priedenfelde > Iluta Jurēviča 03.04.2013. 14.07

    Kāpēc Islandei būtu jāapmaksā privātā biznesa zaudējumi?

    +3
    -4
    Atbildēt

    0

    Iluta Jurēviča > Iluta Jurēviča 03.04.2013. 17.04

    Vēl būtiska atšķirība starp LV un ISL. Islande ir suverēna valsts un zin savas starptautiskās tiesībās, ka nekāda GB vai NL nevar piespiest maksāt privātā biznesa kasjakus :) I neceri, ka ISL tiem GB+NL maksās kautko!

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    Jânis Bankoviès > Iluta Jurēviča 03.04.2013. 09.59

    Vēl Tev ,Edak, piebildīšu, jamiem vēl tiesu darbi ar NL un GB nav beigušies, jo GB un NL saviem pilsoņiem tomēr ir samaksājuši tos ISL paspēlētos cipariņus, tā ka vēl jau nekas van teikts kā beigsies ISL stāsts, GB un NL jau nav nekādi nelgas.

    +6
    -3
    Atbildēt

    0

Linda St?pniece 03.04.2013. 11.25

Latvijai un Islandei nebija vienādas krīzes. Ja Islandē tā bija izteikta finanšu krīze, tad Latvijā tā bija ekonomiska burbuļa krīze. Līdz ar to arī atlabšanas ceļi dažādi. Latvijā bija ar kredītiem uzpūsts NĪ tirgus, tāpēc arī bija lielāks IKP kritums un lielāks bezdarbs. Bet patiesā veselīgā ekonomika Latvijā vien tagad sāk veidoties.

+12
-4
Atbildēt

4

    Ieva Priedenfelde > Linda St?pniece 03.04.2013. 14.20

    Turklāt islandieši bankas neglāba, mēs glābām, tātad mums bija finanšu krīze.

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

    dzerkaleliva > Linda St?pniece 03.04.2013. 12.26

    Tieši tā un vēl veselīgāka tā kļūs ar EURO ieviešanu. Iešu padzert pienu un kļūšu vēl veselīgāks, ceru ekonomika arī. Slava EURO, veselīgai ekonomikai un veiksmes stāstam!

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    Ieva Priedenfelde > Linda St?pniece 03.04.2013. 14.18

    Uldi, vai tad Latvijā nebija Parex?

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    lebronj2356 > Linda St?pniece 03.04.2013. 13.51

    “Veselīga” ekonomika pie mums būs tad, kad labumi tiks sadalīti solidāri ieguldītajam..pašlaik ir ļoti tālu no tā. Naudai ir vērtība, resursiem +/- arī, cilvēka darbam nav vērtība…

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu