KNAB sāk pārbaudi par Saktas ziedu paviljona "zelta" jumtu • IR.lv

KNAB sāk pārbaudi par Saktas ziedu paviljona “zelta” jumtu

20
Pirms pāris gadiem - Saktas tirdziņa puķu pārdevējs Haralds Japiņš (no kreisās) un Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) rekonstruētā Saktas ziedu tirdziņa atklāšanas pasākumā. Virs viņiem - patinēta vara jumts. Bet varbūt ne? Foto: LETA

Šaubas radušās, vai paviljonam uzliktais jumts un apakšējā seguma materiāls atbilst patinētajam varam

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), veicot pārbaudi par Saktas ziedu tirdziņa paviljona būvniecību, konstatējis, ka būvniecības procesā nav ievēroti vispārīgie būvnoteikumi, kas nosaka kārtību, kādā būvobjektā aizpildāms būvdarbu žurnāls, – tajā neatbilstoši noteikumu prasībām ticis ierakstīts Saktas ziedu paviljona jumta segumam izmantotais materiāls – patinēts varš, aģentūru LETA informēja Rīgas domē.

“Tas rada šaubas, vai paviljonam uzliktais jumta un apakšējā seguma materiāls atbilst paviljona tehniskajā projektā noteiktajam jumta materiālam,” teikts KNAB vēstulē.

KNAB pieprasījis SIA “Skonto Būve” iesniegt jumta seguma – patinēta vara – atbilstības deklarāciju, pēc tam lūdzis Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) kā tirgus uzraudzības institūcijai veikt pārbaudi par minētā būvizstrādājuma atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Kā liecina aģentūras LETA arhīva informācija, paviljonu jumta seguma materiāls iepriekš tika minēts kā viens no iemesliem, kāpēc ziedu tirdzniecības paviljoni izcēlušies ar augstām izmaksām. Patinēta vara skārds ir ekskluzīvs un dārgs materiāls, un tā izmantošanu jumta segumam esot pieprasījusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI). Līdz ar to jumta seguma izmaksas veidoja 120 600,91 latu no kopumā būvniecībā ieguldītajiem 736 524 latiem, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Saskaņā ar PTAC veikto novērtējumu SIA “Skonto Būve” iesniegtā dokumentācija nav uzskatāma par preces atbilstību apliecinošiem dokumentiem, tāpēc KNAB vēršas Rīgas domē, lūdzot to kā kapitāla daļu turētāju SIA “Rīgas nami” nodrošināt paviljona jumta seguma materiāla pārbaudi.

Ievērojot vēstulē minēto, SIA “Rīgas nami” kapitāldaļu turētāja pārstāvis Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) uzdevis uzņēmuma valdei nodrošināt ziedu paviljona jumta seguma materiāla ekspertīzes veikšanu un par pārbaudes rezultātiem nekavējoties informēt gan KNAB, gan Rīgas domi.

Izvērtējot pašvaldības SIA “Rīgas nami” valsts amatpersonu darbību atbilstību likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām, veicot Saktas puķu tirgus paviljona pie Tērbatas ielas būvniecību 2011.gadā, taču citi likuma pārkāpumi nav konstatēti, minēts KNAB vēstulē, kas šonedēļ saņemta Rīgas domē.

Jau ziņots, ka kopš 2011.gada novembra Rīgas vēsturiskajā centrā atvērts jaunuzceltais Saktas ziedu tirgus paviljons ar 30 ziedu tirdzniecības vietām, kuru kopējā platība ir 311,2 kvadrātmetri. Salīdzinājumā ar vairākām pērn Latvijā uzceltām vai renovētām izcilām ēkām paviljoni izceļas ar rekordlielām būvniecības izmaksām – to celtniecība izmaksājusi 2890 latus kvadrātmetrā, kamēr “Rīgas biržas” restaurācijas izmaksas bija 2430 lati kvadrātmetrā, bet Skrundas pils atjaunota par 690 latiem kvadrātmetrā. Iepirkuma konkursā uzvarēja “Skonto būve” ar lētāko piedāvājumu par 736 524 latiem.

Saktas ziedu tirgus būvniecības izmaksas būtiski ietekmējis apstāklis, ka tirgus atrodas parka teritorijā un Rīgas vēsturiskā centra robežās, līdz ar to projektu par 30% sadārdzinājuši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) noteiktie ierobežojumi, nosacījumi un citas prasības, iepriekš apgalvoja pašvaldības SIA “Rīgas nami” pārstāve Terēza Luksa.

 

Komentāri (20)

Kristīne 01.02.2013. 14.09

…tāpēc KNAB vēršās Rīgas domē,lūdzot to kā kapitāldaļu turētāju, sia “Rīgas nami” nodrošināt jumta seguma materiālu pārbaudi.
Āzi ieceļ par dārznieku! Tāpēc nav ko brīnīties par to, ka ne tikai Rīgas, bet arī citu pašvaldību un valsts iestāžu budžeti tiek izzagti uz nebēdu.

+12
0
Atbildēt

1

    silvija_vitina > Kristīne 01.02.2013. 15.25

    Fakts! Būvniekiem ir liela pieredze, kā tiek taisītas deklarācijas. Vienīgã reālā iespēja ir materāla ekspertīze. Galu beigās jumts nav gluži zemē ierakta truba. Gan jau kādu stūrīti var viegli noknubinãt.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

austrisv 01.02.2013. 14.36

Ja kaut ko ceļ Skonto būve, tad varam būt pilnīgi droši, ka izmaksas būs milzīgas, bet darba kvalitāte zema, un nākamās paaudzes varēs ilgi brīnīties par šokējošajām būvēm.
Kur tad Rāvis lai citādi dabū zeltu ar ko apzeltīt savu indulgenci Pareizticīgo katedrālē par veiktajām blēdībām?

+12
-1
Atbildēt

0

silvija_vitina 01.02.2013. 15.14

Kãpēc tikai tagad? Man šaubas par to vai jumts ir tiešãm no zelta sorry vara, iezagãs pēc pirmo ziņu saņemšanas. Jocīgi ka aizdomãm bija jãbriest tik ilgi. Nu bet, kas ilgi nãk, tas labi nāk. Amerikam vismaz bezmiegs garantēts. Vēl būtu labi uzzinãt tã inspekcijas ierēdņa vãrdu, kurš PAGAIDU būvei pieprasīja šãdas prasības, un uzzinãt to pamatojumu.

+10
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu