Pasaules satraukumu raisa Izraēlas kolonizācijas plāni

Lielbritānija un Francija varētu no Izraēlas atsaukt savus vēstniekus

Izraēlas vēstnieki Lielbritānijā un Francijā pirmdien izsaukti uz konsultācijām šo valstu ārlietu ministrijās par Telavivas plāniem turpināt okupēto palestīniešu teritoriju kolonizāciju. Izraēlas laikraksts “Haaretz” pirmdien vēsta, ka Lielbritānija un Francija apsver iespēju par savu vēstnieku atsaukšanu no Izraēlas, ziņo LETA/AFP.

Pret Izraēlu tiek izvērsts spēcīgs diplomātiskais spiediens par tās piektdien izziņotajiem plāniem celt 3000 kolonistu mājokļus Rietumkrasta okupētajās teritorijās tā dēvētajā E1 apvidū, kas atrodas starp Jeruzalemi un Maaleh Adumimas kolonistu apmetni.

Pirmdien no rīta Lielbritānijas Ārlietu ministrija apstiprināja, ka tā ir izsaukusi Izraēlas vēstnieku Danielu Taubi uz sarunām par kolonizācijas plāniem. Iepriekš oficiālā Londona bija solījusi “spēcīgu reakciju” uz Telavivas jaunākajiem plāniem par kolonistu mājokļu būvniecību.

Parīzē uz Francijas Ārlietu ministriju izsaukts Izraēlas vēstnieks Josi Gals, apliecināja informācijas avots vēstniecībā. Avīze “Haaretz” pirmdien vēsta, ka Lielbritānija un Francija apsver iespēju atsaukt no Izraēlas savus vēstniekus, šādi reaģējot uz Telavivas lēmumu izvērst jaunu ebreju kolonistu apmetņu būvniecību okupētajās palestīniešu teritorijās.

Jau piektdien parādījās ziņas, ka Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu valdība nolēmusi okupētajās palestīniešu teritorijās uzbūvēt 3000 kolonistu mājokļu, šādi atriebjoties palestīniešu pašpārvaldei par tās vēršanos ANO, kur Palestīnai nule kā ticis piešķirts pieaicinātās valsts statuss.

Lēmums izvērst apbūvi austrumos no Jeruzalemes – tā dēvētajā E1 apgabalā – izsaucis plašu starptautisku nosodījumu no Vašingtonas līdz Briselei. ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns svētdien šo lēmumu nodēvējis par “teju vai nāvīgu triecienu” konflikta atrisināšanas perspektīvām.

“Haaretz” pirmdien vēsta, ka saistībā ar Telavivas plāniem veikt apbūvi E1 apgabalā, kas tiek uzskatīts par “sarkano līniju”, Francija un Lielbritānija apsver iespēju atsaukt vēstniekus uz konsultācijām. “Šoreiz tā nebūs tikai nosodīšana. Pret Izraēlu tiks sperti reāli soļi,” laikrakstam apliecināja augsta ranga diplomāts. Kāds cits diplomāts “Haaretz” sacījis, ka “Londona ir sašutusi par E1 apgabala lēmumu”.

Lielbritānija un Francija savus plānus koordinē, un tās ir “apspriedušās par ārkārtēju soli – par vēstnieku atsaukšanu no Telavivas uz konsultācijām” – un par to jau ir informējušas Vašingtonu, vēsta laikraksts, atsaucoties uz avotiem diplomātu aprindās. Galīgo lēmumu šo valstu ārlietu ministri pieņems pirmdien, vēsta “Haaretz”.

Vēl tikai svētdien ANO ģenerālsekretārs par Telavivas jaunākajiem kolonizācijas plāniem pauda “nopietnas bažas un vilšanos”. Šie plāni “ietver arī tā dēvēto E1 “apvalku”, un līdz ar to pastāv risks, ka Austrumjeruzaleme pilnībā tiks nošķirta no pārējā Rietumkrasta”, paziņojumā norādīja Bana preses pārstāvis.

“Atbilstoši starptautiskajām tiesībām kolonistu apmetnes ir nelikumīgas, un ja kolonistu apmetne E1 rajonā tiks uzbūvēta, tas nozīmētu teju vai nāvīgu triecienu izredzēm panākt divu valstu atrisinājumu.”

Piektdien protestu pret Telavivas jaunākajiem kolonizācijas plāniem izteica ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone, bet Eiropas Savienības augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone svētdien nāca klajā ar asi formulētu paziņojumu, Izraēlas valdībai pieprasot šos plānus atcelt.

Reģions E1 atrodas starp anektētās Austrumjeruzalemes austrumu robežu un Maale Adumimas kolonistu apmetni, un tāpēc tiek uzskatīts par nozīmīgu kā Rietumkrasta kolonizācijas plānos, tā arī sarunās par iespējamām Palestīnas un Izraēlas robežām.

Palestīnieši ir sašutuši par Telavivas plāniem izvērst būvniecību E1 apvidū, jo tādējādi Rietumkrasts faktiski tiek sašķelts divās daļās, palestīniešu teritorijas nošķirtas no Jeruzalemes, bet pati dzīvotspējīgas Palestīnas valsts izveidošanas ideja kļūtu vēl problemātiskāka, nekā tā jau ir tagad.

Jau ziņots, ka ANO Ģenerālā asambleja ceturtdien atbalstīja pieaicinātās valsts statusa piešķiršanu Palestīnai. No 193 ANO dalībvalstīm par palestīniešu iesniegtās rezolūcijas projektu balsoja 138, bet pret – deviņas valstis. 41 dalībvalsts, arī Latvija, balsojumā atturējās. Pret pieaicinātās valsts statusa piešķiršanu Palestīnai balsoja Izraēla, ASV, Kanāda, Panama, Čehija un dažas Okeānijas salu valstis.

Līdz šim palestīniešu pašpārvaldei ANO bija novērotājorganizācijas statuss, taču tagad ar ceturtdienas balsojumu tai piešķirts pieaicinātās valsts novērotājas statuss, kādu bauda arī Vatikāns.

Lai gan palestīnieši joprojām nebauda pilntiesīgas ANO dalībvalsts tiesības, viņiem paveras iespējas pievienoties virknei ANO aģentūru un, iespējams, kļūt arī par Starptautiskās Krimināltiesas locekli.