Piketētāji pie Saeimas prasa lielākas algas sporta skolotājiem • IR.lv

Piketētāji pie Saeimas prasa lielākas algas sporta skolotājiem

28
Pie Izglītības un zinātnes ministrijas notiek Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes rīkotais pikets, kura dalībnieki prasa lielākas algas treneriem un sporta skolotājiem. Foto: Ieva Čīka, LETA

Pirmdien Saeima ārkārtas sēdē lems par 2013.gada budžeta projektu

Pie Saeimas pirmdienas rītā ar plakātiem pulcējušies aptuveni 100 cilvēki, kuri prasa lielākas algas treneriem un sporta skolotājiem. Plakātos lasāmi tādi saukļi kā “Vai vesels bērns ir valsts prioritātes?”, “Nelieciet braukt strādāt uz ārzemēm”, “Kādēļ IZM mūs nemīl?”, “Nelieciet bērniem sportot” un citi, ziņo LETA.

Saeima šodien ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā konceptuāli lems par 2013.gada valsts budžeta projektu. Tāpat Saeima skatīs vidēja termiņa budžeta ietvara 2013.-2015.gadam projektu, kā arī budžetu pavadošos 28 likumprojektus.

Piketētāji teica, ka viņi grib būt līdzvērtīgi pārējo nozaru, piemēram, kultūras, darbiniekiem, jo ir vajadzīgi kulturāli un izglītoti bērni. Pasākuma dalībnieki akcentēja, ka vēlas cilvēku cienīgu algu. Lai nopelnītu sev algu, treneriem nepietiek ar sporta skolā pavadīto laiku, viņiem nākas vēl skolā vadīt sporta stundas, lai tādā veidā mēģinātu savilkt kopā galus.

Piketētāji skaļi sauc “Prasām algu!”, ko pavada aplausi un svilpieni. Lielāku algu treneriem bija ieradušies prasīt pārstāvji no visiem Latvijas novadiem. Bauskas rajona bērnu un jaunatnes sporta skolas direktore Biruta Grantiņa uzsvēra, ka skolās sports vairs nav prioritāte, jo tur prioritāte tagad ir dators. Tādēļ, ja vēlas, lai jaunatne ir sportiska, un ja grib, lai aug veselīga tauta, tad treneriem ir nepieciešama lielāka alga.

Savukārt kāda cita trenere aicināja saprast, ka treneriem un sporta skolotājiem ar esošo algu pat ne vienmēr pietiek, lai iegādātos sporta tērpu. No savas algas skolotājiem nākas pirkt hronometru vai kādu citu nelielu sporta inventāru. Viņa mudina sakārtot sistēmu tā, lai skolotājam un trenerim no savas algas nav jāatlicina pēdējie lati, lai sportistam nopirktu sacensību rīkus, ar kuriem startēt sacensībās.

Arī treneris no Ventspils vērsa uzmanību uz to, ka pēc 2009.gada algas un slodzes samazinājuma treneri nevar vairs tikai strādāt ar augstas klases sportistiem, virzot viņus uz labiem rezultātiem, jo ar atalgojumu nespēj izdzīvot.

Sporta treneri pie Saeimas aicināja aizdomāties, ka tā paaudze, kas tagad aug, arī vēlāk nonāks augstos amatos. “Tikai žēl, ka tad, kad viņi nonāk augstos amatos, viņi aizmirst, no kurienes ir nākuši,” pauda piketētāji.

Tajā pašā laikā piketētājiem tika skaidrots, ka treneru saucieni pēc lielākām algām jau esot sadzirdēti, jo Izglītības un zinātnes ministrija 2013.gada budžetā lūgusi papildus piešķirt 500 775 latus. Taču Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padome (LSIIDP) neatkāpsies no prasītā un aicina papildus piešķirt 1,2 miljonus latu.

2013.gadā treneru darba algu samaksai trūkst Ls 2,2 miljoni latu. LSIIDP aicina Saeimu nākamā gada budžetā piešķirt papildus 1,2 miljonus latu, kā arī rosināt Izglītības un zinātnes ministriju mainīt pašreizējo finansēšanas praksi sadalīt finansējumu, nerēķinoties ar reālo nepieciešamību.

Pikets tiek rīkots saistībā ar 2013.gada valsts budžetā nepietiekamo finansējumu jaunatnes sportam, proti, nepietiekamo finansējumu treneru darba algām 2013.-2015.gadam, pašreizējo jaunatnes sporta politiku valstī un prioritātēm sportā. LSIIDP ir Latvijas sporta skolu un sporta klubu asociācija, kas valstī apvieno un pārstāv profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu intereses un kuras biedri ir 67 sporta skolas un klubi, kuros trenējas 29 000 bērnu un jauniešu 38 sporta veidos, un kuros strādā 1107 treneri.

 

Komentāri (28)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu