Divos gados uzturēšanās atļauju „tirgošana”devusi 154 miljonus latu • IR.lv

Divos gados uzturēšanās atļauju „tirgošana”devusi 154 miljonus latu

22
Uzturēšanās atļaujas prototips. Foto: Edijs Pālens, LETA

Pēdējā gada laikā ārvalstnieku veiktie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā uzturēšanās atļauju saņemšanai bijuši niecīgi

Divu gadu laikā jeb no 2010.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 30.jūlijam apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām ārzemnieki Latvijas tautsaimniecībā investējuši 154,05 miljonus latu, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotie dati, kas iekļauti valdībā izskatītajā informatīvajā ziņojumā.

Pēdējā gada laikā – no 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 30.jūnijam – Latvijā veiktās investīcijas, kuras ārzemnieki uzrādījuši uzturēšanās atļauju saņemšanai, palielinājušās par 88,3 miljoniem latu jeb 2,3 reizes, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, ziņo LETA.

2010.gada vidū izdarītie Imigrācijas likuma grozījumi ir aktivizējuši ārvalstu investīciju plūsmas uz Latviju, bet galvenokārt tās saistītas ar darījumiem nekustamā īpašuma tirgū, koncentrējot ieguldījumus noteiktās teritorijās – Rīgā un Jūrmalā.

No 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 30.jūnijam, salīdzinot ar analoģisku laika periodu gadu iepriekš, nekustamā īpašuma iegādes darījumu summas īpatsvars ir pieaudzis no 68,2% līdz 81,5% no kopējās Imigrācijas likumā noteikto attiecināmo gadījumu investīciju summas.

Pēc kopējā apjoma otrie lielākie ieguldījumi, kas uzrādīti termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai, pēdējā gada laikā ir bijuši ieguldījumi banku subordinētajā kapitālā – 14,9%. Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, šis īpatsvars gan ir divreiz samazinājies, taču investīciju apjoms pieaudzis par aptuveni 2,9 miljoniem latu.

“Šie darījumi veicina Latvijas banku bilanču sakārtošanu, bet ne vienmēr tieši kalpo kā resursi investīcijām pamatlīdzekļos, kā tautsaimniecības restrukturizācijas un modernizācijas procesa pamatam,” teikts valdībā izskatītajā informatīvajā ziņojumā.

No kopējās uzturēšanās atļauju saņemšanai uzrādītās ieguldījuma summas pēdējā gada laikā izdarītie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā veido 3,6%, kas monetārā izteiksmē sasniedz 5,6 miljonus latus, tas ir sešas reizes vairāk nekā iepriekšējā pārskata periodā.

Analizējot “Lursoft” informāciju par konkrētajām kapitālsabiedrībām, informatīvā ziņojuma sagatavotāji secinājuši, ka ārvalstnieki salīdzinoši bieži izvēlas investēt tādās Latvijas kapitālsabiedrībās, kas nodarbojas ar monetāro starpniecību, finanšu pakalpojumu darbībām, nekustama īpašuma pirkšanu un pārdošanu, izīrēšanu un pārvaldīšanu, bet nevis ar preču ražošanu vai produktu izstrādi.

Ziņojuma autori arī izdarījuši secinājumu, ka pēdējā gada laikā ārvalstnieku veiktie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā uzturēšanās atļauju saņemšanai tāpat kā iepriekšējā pārskata periodā ir bijuši niecīgi, salīdzinot ar pārējām Imigrācijas likumā noteiktajām attiecināmajām investīcijām. Niecīgā ieguldījumu daļa kapitālsabiedrību pamatkapitālā varētu liecināt par to, ka ārvalstu investīciju piesaistīšanai būtiskāki ir citi instrumenti investoru motivācijai.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) otrdien valdības sēdē iebilda, ka ziņojumā nav norādīts, kā uzturēšanās atļauju izsniegšana veicinājusi uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, ir vienīgi redzams, kādu ietekmi tā atstājusi uz nekustamā īpašuma tirgu.

Savukārt ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzsvēra – nevar apgalvot, ka nekāds labums Latvijai no šīs politikas nav, jo, piemēram, uzņēmējs no Krievijas vispirms nopērk sev mājokli Latvijā, bet pēc tam pārceļ uz Latviju arī savu ražotni.

“Lai nopietni spriestu, cik šī politika sekmīgi darbojas, ir jāskatās dziļāk par formālo statistiku, kas uzrāda datus par atļauju iegūšanu,” sacīja Pavļuts, piebilstot, ka papildus nepieciešami detalizēti pētījumi par Imigrācijas likuma grozījumu ietekmi uz tautsaimniecību. Viņš arī aicināja meklēt pozitīvos piemērus no uzturēšanās atļauju izsniegšanas.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) piekrita, ka nepieciešams veikt padziļinātus pētījumus par šīs politikas tiešo un netiešo ietekmi uz tautsaimniecību.

Kā ziņots, 2010.gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz arī iespēju ārvalstniekiem saņemt termiņuzturēšanās atļauju, ja tie iegādājušies Latvijā nekustamo īpašumu noteiktā vērtībā, veikuši noguldījumu banku subordinētajā kapitālā vai ieguldījuši līdzekļus kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanā.

 

Komentāri (22)

reksa 04.09.2012. 18.43

Tik vienpusīgu informāciju var sniegt tikai IR.

Galvenais ir nevis cik naudas ir ieplūdis, bet cik uzturēšanas atļauju ir izsniegts – par cik cilvēkiem ir pasliktinājusies Latvijas dēmografiskā situācija.
Par to IR nav uzrakstījis nevienu vārdu.

Arī pati nauda ir virtuāla – ne jau valsts budžets to ir saņēmis. Ja visa šī nauda tiktu ieskaitīta valsts budžetā, tad tai būtu kāda jēga.

Naudas ieguldīšana nekustamajos īpašumos vispār ir absurds. Īpašumi ir kļuvuši dārgāki un vietējiem iedzīvotājiem neizdevīgi. Par ko te priecāties? Par dažiem spekulantiem, kas pārdevuši savus īpašumus dārgāk?..

Ja vēl ieguldījums uzturēšanas atļaujas saņemšanai būtu kāds miljons latu, tad vēl būtu kāda loģika, jo miljonu latu vērtie īpašumi nav vietējo iedzīvotāju nepieciešamība.

Un ieguldījumi banku kapitālā? Kāda ir to jēga? Lielākās bankas ir Swedbank, SEB, Nordea, DNB – tās visas ir Eiropas bankas, tām nav vajadzīgi Krievijas akcionāri.
Rezultātā ieguldījumi banku kapitālā tikai stiprina dažādu blēžu bankas, kas financē Saskaņas centru un dažādus “antifašistus”.
Valsts interesēs būtu darīt pretējo – darīt visu iespējami, lai šīs kaitīgas bankas bankrotētu.
Mums pietiks arī ar zviedru, somu un vācu bankām.

+10
-1
Atbildēt

2

    Rudīte Krūmiņa > reksa 04.09.2012. 20.53

    Ieguldījumi finanšu svērā ir parocīgs instruments, kā ieguldīt tikai niecīgu daļiņu no tā, kas pēc likuma paredzēts. “Ieguldīto” naudu uzreiz pēc dibināšanas iespējams “aizdot” nezināmā virzienā uz nezināmu termiņu.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > reksa 04.09.2012. 19.07

    Ta ir SC centra sponsors, Rietumu banka, kas tirgo uzturesanas atlaujas, jeb dala tas pec Maskavas rikojuma, par ko valsts pat PVN nesanem. Solidas bankas nekad neko tadu nedaritu, lai nesamaitatu savu reputaciju uz visiem laikiem.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

mariterage 04.09.2012. 19.07

Korektāk būtu rakstīt – devuši 154 miljonu latu ienākšanu nekustamo īpašumu spekulāciju apritē un veikuši nekustamā īpašuma cenu burbuļa pūšanu (ar pirmā burbuļa plīšanu it kā mums jau nebūtu pieticis).

+9
0
Atbildēt

1

    Sandris Maziks > mariterage 04.09.2012. 19.46

    Vilmārs7777
    Tie 154 miljoni ir iluzori. Nu pardeva viens krievs otram vistu kutinu par mistiskiem 300 000 ls un skaiti, jau tris simti tukstosi “investeti” Latvija. Mani aplausi!

    +9
    0
    Atbildēt

    0

Sandris Maziks 04.09.2012. 18.53

Daniels Pavļuts uzsvēra – nevar apgalvot, ka nekāds labums Latvijai no šīs politikas nav, jo, piemēram, uzņēmējs no Krievijas vispirms nopērk sev mājokli Latvijā, bet pēc tam pārceļ uz Latviju arī savu ražotni. Ja kas tik murgains izskanetu no Zatlera vai Sprudza, varetu saprast, no Pavluta, kurs lidz sim bija atstajis diezgan sapratiga cilveka iespaida negaidiju.
Tas butu pirmais gadijums, kad cilveks razotni parvieto tuvak dzives vietai. Varbut kads var pavestit, vai vismaz viens miljons, no ta ka vesela varza noziedznieku un cekistu ir ieguvusi ES uzturesanas atlaujas, ienacis valsts kase? Drizak valstij perspektive tas nesis tiesus materialus zaudejumus un draudus sabojat attiecibas ar parejam Sengenas valstim.
Butu lietderigi ar melu detektoru nopratinat Sleseru, Usakovu un Zatleru, lai noskaidrotu, kam viniem tas viss. Atklatos tik interesantas lietas, ka neviens prokurors, neviens tiesnesis neuzdrikstetos ne par kadu naudu tos atstat uz brivam kajam.

+9
-1
Atbildēt

2

    grislits > Sandris Maziks 05.09.2012. 09.17

    O jā! Es ar no Pavļuta tādu idiotisku izteicienu negaidīju. Laikam vienkārši nevarēja atrast jebkādu jēdzīgu pamatojumu uzturēšanās atļauju pozitīvajam pienesumam, tad nu nekas cits neatlika kā kādu dumību izspļaut.

    Tad jau IeM kā Pavļuta partijas biedrs ar valdības akceptu pēc Pavļuta ierosinājuma varētu apkopot tās personas, kuras ieguvušas uzturēšanās atļaujas un Pavļuts varētu pārliecināties vai kāds no viņiem ir atvēris kādu ražotni Latvijā. Un tad Pavļuts varētu publiski paziņot, cik ir izsniegtas atļaujas, un cik no atļaujas saņēmušajiem ir kādu ražotni vai citu biznesu šeit atvēruši.

    Domāju, mēs visi varētu pārliecināties, ka pienesums ir 0.

    Bet par tām atļaujām vispār kā tādām – nu labi, krīzes brīdī ienesa pusotru simtu miljonu (un arī reāli tikai varbūt, varbūt pat mīnusu vairāk no tā visa) un kaut kā mazdrusciņ varbūt ekonomikai palīdzēja, bet šobrīd tas nav nepieciešams vairs. Tāds tak bija tas pamatojums (krīze), ja pareizi atceros.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    reksa > Sandris Maziks 04.09.2012. 21.19

    Jā, Pavļuts ar šādu paziņojumu sevi ir diskrēditējis.
    Bet ko var gaidīt no tās partijas?
    Normālie cilvēki no tās jau sen būtu aizmukuši.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu