Tiesību eksperts: Saeima nedrīkst traucēt kriminālprocesu

Saeimas deputāta imunitāte nenozīmē, ka cilvēkam nav jāatbild

Krimināltiesību ekspertam un “Providus” pētniekam Andrejam Judinam lūdzām komentēt, cik pamatota ir KNAB sagatavotā un tiesas akceptētā, taču Saeimas deputātu noraidītā prasība par atļauju pārmeklēt PLL līdera Aināra Šlesera dzīvesvietu.

KNAB spēlē pēc noteikumiem

Manuprāt, dokuments izskatās ļoti pamatots. Ir skaidras norādes, ka KNAB ir aizdomas par vairāku noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, tai skaitā sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu. Līdz ar to izmeklētājiem, lai sekmīgi strādātu, ir nepieciešams savākt papildu informāciju. Būtībā neesmu dzirdējis nopietnus argumentus, kāpēc Saeimā bija jābalso pret. Problēma it kā ir saistīta ar to, ka kratīšana ir jāveic ātri un nevajadzētu brīdināt cilvēku. Šeit, sakarā ar normatīvajos aktos paredzēto kārtību, sanāk tā, ka būtībā personu brīdina dažas dienas ātrāk. Un tad saka – kāda jēga.

KNAB nav vainīgs, ka tāda procedūra ir noteikta. Tas nenozīmē, ka deputātiem kratīšanu vispār nevajadzētu veikt. Ja KNAB nepieprasītu kratīšanu, būtu pamats pārmest viņiem, ka viņi neveic visas izmeklēšanai nepieciešamās darbības. Tātad, viņi spēlē pēc noteikumiem. Tāpat kā KNAB bija jāveic šāda darbība, tā arī Saeimas bija tā jāatbalsta.

Saeimas deputātiem ir tiesības balsot, bet viņiem nav tiesību rīkoties patvaļīgi. Ar savu rīcību viņi būtībā lasīja likuma burtu, taču nedomāja, kāpēc tas viss ir paredzēts. Saeimai, deputātiem, kuri apzinās savu funkciju šai valstī, ir pienākums netraucēt kriminālprocesu. Ja procedūra neļauj operatīvāk rīkoties, ir jāmaina likumi. Es uzskatu, ka imunitāte ir svarīga lieta, un tā jāsaglabā. Bet pašlaik paredzētā kārtība attiecībā uz kratīšanu neder. Kratīšanai jānotiek ātri.

Imunitāte nav pielikums pie algas

Deputāta imunitāte nenozīmē, ka cilvēkam nav jāatbild. Imunitātei, kā paredzēts likumā, ir cits mērķis – nepieļaut, ka nepamatoti ierobežo cilvēka tiesības, ietekmē viņu. Dažiem šķiet, ka tas ir pielikums pie algas. Un tas ir ļoti dīvaini.

Lēmums ļoti negatīvā gaismā parāda mūsu Saeimu. Saeimai nevajadzētu būt institūcijai, kas rada šķēršļus kriminālprocesam, jo viņi ir tautas un valsts kalpi. Trolejbusa vadītāja pienākums ir pieturā apstāties, lai ļautu iekāpt un izkāpt pasažieriem. Trolejbusa šoferis to saprot. Diemžēl Saeimas deputāti nesaprot, kāda ir viņu funkcija. [Kratīšanas neļaušana] ir cinisms, vienkārši cinisms. Tā nedrīkst būt.

Cita lieta, ka īpašu ilūziju, ka tur [Šlesera dzīvesvietā] varētu kaut ko atrast, nav. Skaidrs, ka informācija bija zināma un neviens nesēž un negaida. Taču izmeklētāji neuzdrošinātos kaut ko darīt, ja viņiem būtu tikai cerība, ka pārmeklējot Šlesera māju, kaut ko varētu atrast. Es nedomāju, ka Saeimas lēmums nodarīja lielu kaitējumu procesam.

Kriminālprocess nav kriminālvajāšana

Dažiem varbūt šķiet, ka [pirms kratīšanas atļaušanas] ir jābūt tiesas spriedumam ar visiem pierādījumiem. Tā nav. Ar kratīšanas pieteikumu KNAB nebija jādemonstrē detalizēti visi pierādījumi. Lieta nav pabeigta, izmeklēšanas darbība ir nepieciešama, lai pārbaudītu aizdomas, un tieši tāpēc ir lūgts akcepts. KNAB vēlas veikt kratīšanu un norādījumi, ka tas nav pietiekams pamats, vienkārši ir nevietā.

Pats dokuments ir sastādīts pareizi. Patiesībā tajā ir pateikts pat vairāk nekā citās reizēs, jo tajā ir visai precīzi paskaidrots, kas tur par problēmu un kāpēc tas viss notiek. Procedūra ir ievērota.

Kāda tad ir parastā procedūra? Vispirms izmeklēšanas tiesnesis akceptē kriminālprocesa dokumentu. Viņš ir persona, kuras pienākums ir nepieļaut cilvēktiesību pārkāpšanu. Tātad, KNAB [darbinieki] aizgāja pie izmeklēšanas tiesneša, parādīja dokumentus, un izmeklēšanas tiesnesis deva atļauju.

Kriminālprocesu sāk policija, KNAB vai citas institūcijas. Viņi veic izmeklēšanu, vāc pierādījumus, jo viņiem ir fakts, bet nav zināms – [persona ir] vainīga vai nevainīga.

Kad pierādījumi savākti, iegūta pārliecība, lietu nodod prokuroram, kurš ar to iepazīstas un pieņem lēmumu. Viņš var izbeigt lietu vai sastādīt apsūdzību.

Apsūdzības uzrādīšana ir kriminālvajāšana. Tas nevar notikt dažas dienas pēc krimināllietas ierosināšanas. Kriminālvajāšana ir prokurora funkcija. KNAB uzdevums ir nodrošināt pamatu šai kriminālvajāšanai.