Apsteidzot notikumus • IR.lv

Apsteidzot notikumus

26
Juris Silovs, foto: Ieva Čīka/LETA
Askolds Rodins

Saeimas deputāts nolicis mandātu

Saeimas “Saskaņas centra” frakcija trešdien dzīrās “vispusīgi izvērtēt izskanējušo informāciju par deputātam Jurim Silovam izvirzīto apsūdzību krāpšanā lielā apmērā”. Frakcijas sēde, vismaz šajā jautājumā, zaudējusi aktualitāti, jo deputāts Silovs Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijai nolika priekšā dokumentu, ar kuru atsakās no viņam Satversmē paredzētās deputāta imunitātes. Pats deputāts to pamatoja ar vēlmi aizstāvēt sevi likumā paredzētajā kārtībā un dot “iespēju frakcijai pilnā deputātu sastāvā īstenot tās politiskos mērķus un pilnvērtīgi aizstāvēt savu vēlētāju intereses”. Vienkāršāk sakot, deputāts apzinājās, ka pastāv pietiekams pamats, lai Saeima ar balsojumu izdotu viņu tiesāšanai.

Deputāta likumpārkāpums nav nekāds “gadsimta noziegums”. Braucot, iespējams, alkohola reibumā, Silovs sadauzīja pašvaldībai (tolaik viņš bija Garkalnes novada domes priekšsēdētājs) piederošu dārgu apvidus automašīnu, piesaistīja kā pušelnieci (viņa negadījuma brīdi esot sēdējusi pie stūres) savu dzīvesbiedri, avāriju rūpīgi nomaskēja, un apskādēto mašīnu izremontēja par pašvaldības naudu. Vismaz tā tas izskanējis publiskajā telpā.

Visu “spēli” samaitāja kāds stipri vērīgs pašvaldības darbinieks, kurš – un tas nudien nav mazsvarīgi – Garkalnes “baltajā namā” vairs nestrādā. Šī nav pirmā reize, kad pilsonisku apzinību izrādījusi amatpersona spiesta meklēt iztikas līdzekļus citā darba vietā. Latvijas žurnālistikai (ieskaitot šo rindu autoru) tas godu nedara, taču plašākai publikai palicis nezināms, kas notika ar Balvu policistu, kurš atmaskoja “asins analīžu lietu”, neļaujot izvairīties no atbildības savam kolēģim, kas dzērumā ar automašīnu notrieca jaunieti. Un nevis vienkārši notrieca – turpinājums bija jaunieša bēres.

Grūti spriest, vai Silova rīcību noteica tikai iesniegumā minētie iemesli. Ja bija arī citi apsvērumi, tam ir pakārtota nozīme. Svarīgi, ka deputāts izdarīja to, ko izdarīja, un jau tas vien ir uzteicami.

Atjaunotās valsts vēsturē ir pavisam nedaudzi gadījumi, kad Saeimas deputātiem bija palikusi pagalam šaura izvēle: pašiem nolikt mandātu, vai nogaidīt, kamēr to atņems. Kā zivs uz ledus sitās 6.Saeimas deputāts Valdis Krisbergs, kādreiz slavenā “Auseklīša” saimnieks, arī apsūdzēts krāpšanā lielos apmēros, taču beigu beigās tomēr nonāca cietumā. Gan ne uz ilgu palikšanu. Tuvāk mūsdienām ir vēlēšanu iznākuma viltošanā iesaistītais Juris Boldāns (“Tēvzemei un brīvībai/LNNK”), kas vairākus mēnešus nosēdēja Saeimas zāles apmeklētājiem atvēlētajā nodalījumā. Sēdēja nekustīgi un bija nerunīgs – kā tāds žurnālistbiedēklis, līdz pārcēlās uz Matīsa cietumu.

Silova lietai, neatkarīgi no tā, ko lems tiesa, piemīt savas īpatnības, kuras būtu grēks nepieminēt. Viņa prāvā pirmā tiesas sēde paredzēta 26.aprīli, uz to brīdi deputāta izdošanas (vai neizdošanas) procedūrai vajadzētu būt pabeigtai. Tikai vēl pirmdien, 11.aprīlī, neviena no prāvā iesaistītajām instancēm nebija izrādījusi interesi par to, vai Silovs varēs likumā paredzētajā kārtībā stāties tiesas priekšā. Tad nu sanāk, ka apsūdzētais izrādījis vislielāko ieinteresētību, lai prāva varētu sākties paredzētajā laikā. Arī par to cepuri nost viņa priekšā.

Tiesas prāvas Latvijā diezgan bieži mēdz “izsisties no ritma” un nepieklājīgi ievilkties garumā. Pēdējos gados kriminālhronikās par rutīnas tekstu kļuvusi informācija, ka “tiesas sēde lietā par Štālberga apsūdzību krimināllietā par naudas izspiešanu no Vilkastes pārcelta uz …” vai “tiesas sēde smagos noziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietā … dēļ pārcelta uz …”. Nevar teikt, ka advokāti un liecinieki (svarīgi un mazāk svarīgi), mirtu kā mušas, taču uz visādām sirgšanām viņi ir apbrīnojami naski. Jaunnedēļ sāksies parlamenta “pavasara brīvlaiks”. No šī fakta izriet, ka balsojums par Silova izdošanu tiesāšanai arī pozitīva lēmuma gadījumā nevarētu notikt (diezin vai tiktu pieprasīta Saeimas ārkārtas sēde) pirms 26.aprīļa. Nevienam pat nenāktos saslimt “īstajā laikā”.

Gan Krisbergs, gan nelaimes putns Boldāns katrs tomēr bija savas nelaimes kalēji. Silova gadījums ir atšķirīgs. Sava vainas daļa par to, ka izcēlies nevis novada, bet valsts mēroga skandāls, jāuzņemas “Saskaņas centram” (SC) – apvienībai, kas viņu iekļāva 10.Saeimas deputātu kandidātu sarakstā. Iekļāva jūnija vidū, kaut arī kriminālvajāšana pret Silovu tika uzsākta krietni agrāk. Savu, sacīsim tā, ne visai atbildīgo pieeju vēlēšanu saraksta veidošanā, SC nodemonstrēja arī iekļaujot tajā nu jau folklorizējušos Valēriju Kravcovu, kura latviešu valodas zināšanas varēja apliecināt deputātam izsniegta “cedele”, bet ne viņš pats. Varbūt nevispārināsim – kādi deputāti, tāda vēlēšanu apvienība – taču politiskajam spēkam diezin vai piedienētos pretendēt uz pārstāvniecību izpildvarā, ja nav tikts skaidrībā ar politiskajiem “skeletiem skapī”.

 

Komentāri (26)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu