Kompensāciju naudu no “Icesave” bankas sola atgūt tiesā • IR.lv

Kompensāciju naudu no “Icesave” bankas sola atgūt tiesā

29
Jānis Saliņš, F64

Lielbritānija un Nīderlande vērsīsies pret Īslandi, lai atgūtu pilsoņiem izmaksāto naudu

Reaģējot uz Īslandes vēlētāju lēmumu atkārtoti noraidīt vienošanos bankrotējušās tiešsaistes bankas “Icesave” kompensāciju lietā, Nīderlande un Lielbritānija paziņojusi, ka vērsīsies tiesā pret Īslandi, lai atgūtu saviem pilsoņiem izmaksāto naudu, vēsta aģentūra LETA.

Gan Londona, gan Hāga paudusi nožēlu par sestdienas referenduma iznākumu, norādot, ka tagad nekas cits neatliek kā vien vērsties tiesā, lai atgūtu 3,9 miljardus eiro (2,74 miljardus latu), ko tās izmaksājušas 340 000 savu pilsoņu, sedzot bankrotējušās Īslandes bankas “Landsbanki” Nīderlandes un Lielbritānijas tiešsaistes struktūrvienībā “Icesave” zaudētos noguldījumus. Islandieši jau otro reizi atbalstīja, ka naudu, ko par bankrotējušo Īslandes banku kompensācijās saviem pilsoņiem izmaksāja Nīderlande un Lielbritānija, šo valstu valdībām nebūs jāatmaksā.

“Izskatās, ka šis process nonāks tiesās,” raidsabiedrībai BBC sacīja Lielbritānijas Finanšu ministrijas pārstāvis. “Mums ir pienākums atgūt naudu, un mēs strādāsim, lai to izdarītu. Mēs kā valsts esam smagā ekonomiskā situācijā, un šī nauda palīdzētu,” skaidroja amatpersona.

Arī Nīderlandes finanšu ministrs Jans Kēss de Jāgers sacīja, ka gala vārds šajā lietā piederēs tiesai. “Esmu ļoti sarūgtināts, ka “Icesave” vienošanās netika apstiprināta. Tas nenāk par labu nedz Īslandei, nedz Nīderlandei. Sarunām atvēlētais laiks ir galā. Īslandei ir pienākums atmaksāt naudu. Tagad šis jautājums jālemj tiesai,” teikts ministra izplatītajā paziņojumā.

Kā jau ziņots, īslandieši sestdien aizvadītajā referendumā atkārtoti noraidījuši valdības vienošanos “Icesave” lietā. Kā liecina referenduma rezultāti pēc 70% balsu apkopošanas, 57,7% vēlētāju balsoja pret valdības plānu, bet 42,3% balsoja “par”. Šis bija jau otrais referendums šajā lietā, jo pirmajā reizē 2010.gada martā kompensāciju izmaksu “Icesave” lietā noraidīja vairāk nekā 93% Īslandes iedzīvotāju.

Īslandes parlaments februārī ar lielu balsu vairākumu apstiprināja jauno vienošanos “Icesave” kompensāciju lietā. Tomēr valsts prezidents Olafurs Ragnars Grimsons nolēma plānu nodot tautas balsojumam, otro reizi ļaujot iedzīvotājiem izlemt par rīcību šajā lietā.

Reikjavīka 2010.gada decembrī panāca jaunu vienošanos ar Londonu un Hāgu par pakāpenisku naudas atmaksāšanu laika posmā no 2016. līdz 2046.gadam – Nīderlandei pienākošos 1,3 miljardus eiro ar 3% likmi, bet Lielbritānijai pienākošos 2,6 miljardus eiro ar 3,3% likmi. Iepriekšējā vienošanās paredzēja 5,5% likmi. Pat neņemot vērā procentus, vienošanās katram Īslandes iedzīvotājam izmaksātu 12 000 eiro.

Īslandes trīs lielākās bankas sabruka dažu dienu laikā 2008.gada oktobrī, sākoties pasaules finanšu krīzei. Īslandes valdība kompensēja savas valsts pilsoņu noguldījumus, bet ārvalstu klienti zaudēja Īslandes bankās noguldītos līdzekļus.

Komentāri (29)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu