Protesta nemieri nerimstas; gājuši bojā 27, ievainoti ap 1000 cilvēku
Ēģiptes prezidents Hosni Mubaraks, kura atkāpšanos no amata prasa šonedēļ valstī uzliesmojušo nemieru dalībnieki, pirmo reizi kopš to sākuma uzstājies ar publisku runu, solot, ka valstī tiks īstenotas politiskas un ekonomiskas reformas, ziņo aģentūras LETA-AFP/BBC.
"Esmu lūdzis valdību atkāpties, un rīt būs jauna valdība," televīzijā pārraidītajā uzrunā tautai agrā sestdienas rītā paziņoja Mubaraks. "Mēs neatkāpsimies no reformām. Mēs spersim jaunus soļus, kas nodrošinās tiesu un to spriedumu neatkarību, kā arī plašākas brīvības pilsoņiem." Jaunais valdības sastāvs tikšot paziņots svētdien.
Prezidents apsolīja īstenot arī pasākumus bezdarba mazināšanai, dzīves standartu uzlabošanai un nabadzības izskaušanai. Tajā pašā laikā 82 gadus vecais Mubaraks, kurš atrodas pie varas jau trīs desmitgades, ne ar vārdu nepieminēja savu iespējamo atkāpšanos. Prezidents atzina, ka izprot protestētāju neapmierinātības cēloņus, taču uzsvēra, ka brīvību no haosa nošķir tikai trausla līnija un viņš nepieļaušot Ēģiptes destabilizāciju.
Tikmēr Kairā un citās pilsētās, neskatoties uz visā valstī izsludināto komandantstundu, turpinās nemieri, kas kopš otrdienas prasījuši vismaz 27 cilvēku dzīvības, bet gandrīz tūkstotis cilvēku guvuši ievainojumus. Piektdien Kairas, Suecas un Aleksandrijas ielās izgāja desmitiem tūkstošiem cilvēku.
Galvaspilsētā protestētāji aizdedzināja valdošās Nacionāldemokrātiskās partijas (NDP) galveno mītni, kā arī ielenca valsts televīziju un Ārlietu ministriju. Suecā protestētāji ieņēma policijas iecirkni un sagrāba ieročus.
Saskaņā ar mediķu sniegtajām zinām Suecā nemieru laikā piektdien gājuši bojā vismaz 13 cilvēki, Kairā – pieci, Mensūrā – divi. Liela daļa krituši par upuri gumijas lodēm, stāsta aculiecinieki un mediķi. Septiņi cilvēki gāja bojā jau trešdien un ceturtdien.
Neilgi pēc Mubaraka uzrunas televīzijā ar paziņojumu nāca klajā ASV prezidents Baraks Obama, pavēstot, ka viņam bijusi ilgstoša telefonsaruna ar savu ēģiptiešu kolēģi, kurā Baltā nama saimnieks aicinājis ''nestabilitātes brīdi" pārvēst "cerības brīdī". Obama aicinājis Mubaraku cienīt ēģiptiešu tautas tiesības un atturēties no vardarbības pret miermīlīgajiem protestētājiem. Vienlaikus ASV prezidents uzsvēris, ka arī demonstrantiem jābūt atbildīgiem, nepieļaujot miermīlīgu protestu robežas pārkāpšanu.
Vienlaikus Vašingtona brīdinājusi – ņemot vērā drošības spēku rīcību nemieru laikā, tā pārskatīs līdzšinējo palīdzības sniegšanu Ēģiptei, kas ir viena no lielākajām ASV palīdzības saņēmējām pasaulē. Tikai militārās palīdzības ietvaros Ēģipte ik gadu saņem 1,3 miljardus dolāru.
ASV, Lielbritānija un Francija ieteikušas saviem pilsoņiem atturēties Ēģiptes apmeklējumiem bez īpašas vajadzības. LETA vēsta, ka Latvijas ceļotāju vēlme doties uz nemieru plosīto valsti pagaidām neesot mazinājusies – tūrisma firmās iepriekš pieteiktie braucieni netiekot atcelti.
BBC korespondents no Kairas ziņo, ka pirms Mubaraka uzrunas notikušas aktīvas aizkulišu diskusijas. Tomēr prezidenta paziņojums, iespējams, tikai uzkurinās nemierus, jo ļaudis ielās, no vienas puses, tikai aizkaitinās tiem izteiktās apsūdzības centienos destabilizēt valsti, bet no otras puses, pārliecība, ka izdevies panākt zināmu piekāpšanos, rosinās protestētājus aktivizēt savas prasības. Pēc Mubaraka uzrunas Kairā bija dzirdams pastāvīgs šāvienu troksnis, taču nav skaidrs, vai to radīja asaru gāzes kapsulu detonācijas, vai ar kaujas munīciju pielādētu šaujamieroču uguns.
Aģentūra "Reuters", atsaucoties uz aculieciniekiem, ziņo, ka sestdien pēc pusnakts Brīvības laukumā galvaspilsētas centrā iebraukuši vairāk nekā 20 armijas spēkrati, atspiežot protestētājus šķērsielās. Tikmēr protestētāji aicina karavīrus pievienoties demonstrantiem. "Armija un tauta kopā!" skandēja protestētāji pie televīzijas kompleksa. Pie Kairas operas nama izvietotie karavīri demonstrantus sveica ar V veidā izplestiem pirkstiem, un daudzas civilpersonas bija uzrāpušās uz bruņumašīnām. Tajā pašā laikā pēc tumsas iestāšanās Kairā sākusies laupīšana. Armija pārņēmusi NDP galvenajai mītnei kaimiņos esošā Ēģiptes Senatnes muzeja apsardzi, lai neļautu tajā iekļūt laupītājiem.
Jau pirms piektdienas protestiem valstī tika bloķēti interneta un mobilo tālruņu sakari, stipri traucēta analogo sakaru līniju darbība.
Komentāri (19)
re_marx 29.01.2011. 12.27
Ēģiptē viss skaidrs – cīņa par brīvību. Man interesanta liekas ASV nostāja, kur no vienas puses cilvēktiesību pārkāpumi un diktatūra tiek nosodīta. No otras puses, reālpolitika ir tāda, ka labāk lai nekas daudz nemainās, jo sabiedrotie tuvajos austrumos ir deficīts. Izskatās, ka ASV nestāvēs aiz ideāliem, bet izvēlēsies uzvarētājus, vienīgā problēma – rezultāts nav iepriekš zināms.
Par šo tēmu ar komēdijas piesitienu: http://www.thedailyshow.com/watch/thu-january-27-2011/the-rule-of-the-nile
Ko ASV jau zināja par korupciju un cilvēktiesību pārkāpumiem: http://wikileaks-egypt.blogspot.com/
Interesanti liekas arī tas, ka par notikumiem Ēģiptē kaut ko rakstīt Latvijas medijos sāka tikai vakar. Vai tiešām ārpolitikas ziņas mūs interesē tikai dzeltenās preses līmenī?
0
mary75 29.01.2011. 12.48
Cīņa par par brīvību, jā, bet, šī te cīņa par brīvību ar lielu varbūtību var beigties ar vēl lielāku nebrīvi.
Ja visās arābu valstīs, kur tagad notiek nemieri, un cilvēki patiešām nav apmierināti ar korumpētiem autoritāriem režīmiem, izsludinātu patiešām brīvas un neatkarīgas vēlēšanas, tur ar ļoti lielu varbūtību pie varas nāktu nevis kādi demokratiski spēki, bet, islama radikāļi, kā tas jau noticis Irānā un Palestīnā, arī Turcijā ES ļoti uzstāja uz militāristu ietekmes likvidēšanu, un rezultāts – islamistu nākšana pie varas, un Turcijas arvien lielāka islamizācija, pie klam viņi nebūt nav mazāk korumpēti un negodīgi.
Tā ka daudzi komentētāji uzskata, ka šīm valstīm izvēle tikai starp korumpētu autokrātiju un vairāk vai mazāk radikālu islamu, un ES un ASV, dabiski, izdevīgs pirmais variants.
Tas, ka mums ārpolitiski notikumi maz kuru interesē, tas ir fakts, šinī ziņā mēs esam sūnu ciems.
3
egils_krastins > mary75 29.01.2011. 17.33
Patiesiibaa viskarstaak kljuus tad, kad shis demokraatijas viiruss paraadiisies arii Sauda Araabijas “miesaa”. Karalis jau tagad ir uztraucies…
Shaadi protesti nav bijushi agraak un arii ljaudis ir citaadi…
Vinji runaa par vaarda briiviibu (kas ir ljoti dabiski ikvienam cilveekam neatkariigi no rases un religjijas), vinjiem ir apnikusi korupcija un nabadziiba.
Ir liela iespeeja piedziivot jaunlaikus Tuvajos austrumos, kas beidzot atrisinaatu daudzas sasaapeejushas probleemas. Tai skaitaa palestiinieshu…
Pagaidaam viss izskataas ceriigi!
0
P_Dancis > mary75 29.01.2011. 13.54
Atceramies 1991. gadu, Džordža Buša seniora teikto Ukrainas augstākās padomes deputātiem, lai paliek PSRS sastāvā. Atceramies Sadama atbalstīšanu kara pret Irānu laikā un pēcāko uzmešanu Kuveitā, lai gan ASV vēstniece bija devusi mutiskas garantijas, ka ASV spēki netraucēs invāzijai. Šīs situācijas veidoja auksts, cinisks aprēķins, kam nebija nekāda sakara ar humānisma principiem. ASV bija izdevīgāka viena, monolīta PSRS, nevis daudzas nestabilas valstis.
Ne vienmēr demokrātisku reformu atbalstīšana nozīmē automātisku haosu. Vajag aplūkot arī otru perspektīvu. Un mēs labi zinām, ka ceļš uz īstu demokrātiju ir sāpīgs un grūts. Bet vai tāpēc nevajag mēģināt?
0
re_marx > mary75 29.01.2011. 13.08
Gribi teikt, ka demokrātija ir laba tikai tad, ja tā ir mums labvēlīga? Vai arī to, ka nevaram mainīt sistēmu, ja var palikt sliktāk?
Dotajā brīdī Ēģipte ir labs draugs rietumiem uz savu 80 miljonu cilvēku rēķina. Tas, ka ASV ir diezgan vienaldzīgi šie cilvēki arī ir ciniskā reālpolitika. Un ja no šīm neatkarības cīņām izaugs radikālisms un naids pret rietumiem, tad varbūt tas būs nācis no tā, ka šie rietumi atbalstīja režīmu, kurš viņus apspieda. Irānā vēl tagad ir cilvēki, par visu problēmu cēloni uzskata britus, tāpat kā pie mums krievus.
0
fototur 30.01.2011. 11.12
Tas, kas notiek arābu pasaulē ir absolūti fascinējoši. Pirms pāris nedēļām viens nelaimīgs tunisietis pašsadedzinājās protestā pret policijas patvaļu, rezultātā Tunisijā ir notikusi reāla revolūcija, Ēģiptē arī valdība ir kritusi un visticamāk tās nav beigas, Jemenā un Alžīrijā arī notiek nemieri, Ķīnā “Ēģipte” ir iekļauts mikroblogos aizliegto vārdu sarakstā.
Pirmajā brīdī liekas, ka,lūk, tas ir interneta un sociālo tīklu spēks, kādu mēs vēl neesam redzējuši. Savā ziņā tā arī ir, tomēr būtiskākais ir, ka visās nemieru skartajās valstīs pārvalde bija dramatiski slikta pat pēc Latvijas standartiem vērtējot un iedzīvotāju nepamierinātība un dusmas par valdošajām, korumpētajām elitēm bija ļoti augsta. Internets bija tas, kas savienoja indivīdu dusmas ķēdes reakcijā. Interesanti,ka gan Tunisijā, gan Ēģiptē valdības vairāk baidījās no islāma ekstrēmistiem (un ar tiem arī baidīja iedzīvotājus), bet izrādījās, ka sabiedrības vidusslānis ir vēl bīstamāks. Nāk prātā asociācija ar Baltijas dziesmotajām revolūcijām un PSRS sabrukumu (neticu, ka izmaiņas būs tik dramatiskas), bet der atcerēties, kā toreiz dažos gados, sajūtot pārmaiņu garšu, izmainījās prasību līmenis (piem., kādas bija cerības 1987., 1989 un 1991.g.). Tāpēc ļoti interesanti kādas būs sekas ne tikai arābu pasaulē, bet arī citās autoritārās valstīs. Protams, ne visas valdības kritīs, bet reakcijas būs kā parasti būs divejādas – vai nu piekapšanās un reformas, kas, savukārt, dos iedzīvotājiem apziņu, ka viņi var ietekmēt procesus savā valstī pa lielam un attiecīgi papildus jaunas prasības (gluži kā savulaik visā padomju zonā) vai arī skrūvju pievilkšana, kas, savukārt, palielinās dusmas un iespēju uz jauniem nemieriem. Tieši tāpēc, ka jebkurā gadījumā būs kautkādas izmaiņas un dinamika ir grūti paredzama, man pašreiz notiekošais liekas riktīgi interesants un arī pozitīvs.
Un vēl šis ir kārtīgs pliķis vecaijai Buša administrācijai un viņu neokonservatoru politikai – izrādās, ka nav nepieciešams tērēt triljons dolāru “demokrātiju nesošam karam” un iedzīt savu valstu parādos. Viss notiek tāpat, varētu pat par spīti, tam, ka Bušs uc faktiski diskreditēja demokrātijas jēdzienu. Tomēr “tautas vara” darbojas un tas priecē!
0