Bētlemē šogad rekordliels svētceļnieku skaits • IR.lv

Bētlemē šogad rekordliels svētceļnieku skaits

18
Katoļu procesija Betlēmes pilsētā. Avots: AFP/LETA

Ziemassvētku uzrunā pāvests aicina uz izraēliešu un palestīniešu mieru

Šajos Ziemassvētkos uz Betlēmi devies rekordliels svētceļnieku skaits, sestdien vēsta aģentūras AFP un LETA, atsaucoties uz palestīniešu varasiestādēm.

Tūkstošiem svētceļnieku vēl atrodoties ceļā, amatpersonas atzīst, ka kopējais pilsētas viesu skaits varētu pārsniegt iepriekš prognozētos 90 000.

Pēc palestīniešu sacelšanās sākuma 2000.gadā bailes no vardarbības atturēja tūristus no Betlēmes apmeklēšanas, un vairākus gadus pēc kārtas pilsētas ielas Ziemassvētku laikā bija tukšas. Taču 2010.gads ir trešais pēc kārtas, kad kārtējais svētceļnieku un tūristu skaita rekords tiek palielināts. Amatpersonas stāsta, ka visas 24 pilsētas viesnīcas ir aizņemtas.

Līdz ar ārvalstu tūristiem Betlēmē sagaida arī Rietumkrastā dzīvojošo palestīniešu un Izraēlas arābu kristiešu ierašanos. Pilsētu apmeklē vairāki simti palestīniešu, kas pārstāv nelielo Gazas joslas kristiešu kopienu un kuriem izraēlieši uz svētkiem izsnieguši ceļošanas atļaujas.

Tikmēr Pāvests Benedikts XVI savā tradicionālajā Ziemassvētku uzrunā sestdien aicināja uz izraēliešu un palestīniešu mierīgu līdzāspastāvēšanu. "Lai Ziemassvētku gaisma spīd pār zemi, kur dzimis Jēzus, un iedvesmo izraēliešus un palestīniešus tiekties pēc taisnīgas un mierīgas līdzāspastāvēšanas," no Svētā Pētera bazilikas balkona uzrunājot ticīgo pūli, sacīja pāvests.

Sava tradicionālajā uzrunā "Urbi et Orbi" ("Pilsētai un pasaulei"), ar kuru viņš nāk klajā divreiz gadā – Ziemassvētkos un Lieldienās, Romas katoļu baznīcas galva vienlaikus aicināja politiskos līderus izrādīt solidaritāti ar kristiešiem Tuvajos Austrumos, piebilstot, ka Irākā dzīvojošajiem kristiešiem nepieciešams mierinājums viņu sāpēs. Savukārt vēršoties pie Ķīnas katoļiem, Benedikts aicināja viņus drosmīgi stāties pretī savas brīvības ierobežošanai.

Komentāri (18)

J.Biotops 20.07.2015. 07.19

Francijas ārpolitika par visu, kas atrodas uz austrumiem no Parīzes, ir apbrīnojami idiotiska jau pustūkstoti gadu, vismaz kopš plātīzera Fransuā I, turku sabiedrotā cīņā pret ritumu civilizāciju. 20.gadsimtā nenovērtēta palikusi gallu gailēnu loma abu pasaules karu izraisīšanā –kaut abos dabūja pa seksti, abos pielīmējās uzvarētājiem un turpina nepārtraukti lamāt glābējus – nīstos anglosakšus, bez kuriem jau simt gadu Parīzē ielu nosaukumus rakstītu vāciski .

Kad supergailis deGolls Maskavā bļāva „lai dzīvo Krievija” (nevis Padumjā Savienība, kā pienāktos), visiem bija skaidrs, kas Francijas izpratnē ietilpst Krievijas robežās. Viņa mantinieks Širaks nebija slinkāks, zināja, kad jāpamāca paklusēt Krievijas dumpīgo provinču iznireļiem.

Francijas mūžīgā cīņa pret „anglosakšu kapitālismu” un „bezdvēseles liberālismu”, neārstējamā rusofīlija kopā ar parējās Eiropas kolektīvistiem, vienalga, sociāldemokrātiskajiem vai ultrapatriotiskiem, ir bīstama ne tikai valstīm Krievijas kaimiņos, bet visai rietumu civilizācijai. Diemžēl maz cerību, ka frančiem tas kādreiz pielēks.

+10
0
Atbildēt

1

    Valdis Eiserts > J.Biotops 20.07.2015. 10.57

    Un Kvebekai arī “par īsu”, lai visa Kanāda runātu franciski…

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Valdis Eiserts 19.07.2015. 09.52

1985.gadā jahtas komanda bijām iekārtojuši atvaļinājumus, lai piedalītos Igauņu rīkotajā Muhuveinas regatē. Vienlaicīgi BALTIEŠU KUĢA maršrutam PSRS robežsargi saņēma rīkojumu jahtas neizlaist no Rīgas jūras līča. Lai turpinātu burājot, pagriezām uz Roju. Atbilstoši tā laika robežzonas prasībām pieteicāmies Rojas robežsardzei. Jahtu novērtēt ieradās arī iecirkņa milicis, bet aktīvais elements šajā kompānijā bija kāds vietējais zivju jānis, kurš saimnieku acīs centās izkalpoties, meklēdams kādu mazā kuģīša sodīšanas iemeslu rimās vienīgi pēc tam, kad situācijas priekšnieki neuzrādīja nekādu “asinskāri”.

Atmiņā palikuši Amerikas balss translētie aizkustinošie Baltiešu kuģa uzrunas vārdi Latvijas radiotorņiem – VAI JŪS MŪS DZIRDAT!

+8
0
Atbildēt

2

    edge_indran > Valdis Eiserts 19.07.2015. 13.45

    ——–

    Sadzirdēja!

    Andris Pauls-Pāvuls:”Ierodoties 8.VLJK, mēs bijām pārsteigti – no aptuveni no 250 delegātiem, nepilns simts bija no Latvijas – viss tā laika komjaunatnes zieds – Baidekalns, Markots, visa Labvakar! komanda, Pēteris Bankovskis un vēl Dainis Īvāns turklāt. Lai nokļūtu ārzemēs, tolaik bija nepieciešams izsaukums, kuru sarūpēšanu no tautiešiem Zviedrijā organizēja Linda Freimane no kongresa rīcības komitejas.” IR.lv:Vai 3. jūnijā Egils Levits dosies atpakaļ trimdā?!

    http://www.irir.lv/upload/image_file/name/2015_05/74363/levits_haiko-large.jpg?1433049687

    Foto: 1989. jūlijs, Somija, Haiko. No kreisās Egils Levits, Andris Teikmanis, Ilze Cipule un Imants Gross

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Valdis Eiserts > Valdis Eiserts 20.07.2015. 08.58

    līdz edgem radiosignāls laužas četrus gadus. Nav pārsteidoši, ka edge no sirds turpina kalpot komunistiskās jaunatnes savienībai.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

andrejs 17.07.2015. 18.56

labs raksts. Patiesībā diezgan baisi. Holande šodien piemin MH-117 upurus un vienlaikus atbalsta Krieviju. Mjā. Liberasti rullē! ‘

Franču nepatiku pret ASV varētu pat uzskatīt par smieklīgu, ja vien mēs būtu aizmirsuši, ka tieši amerikāņu karavīri WWII laikā atbrīvoja Parīzi…

+8
0
Atbildēt

2

    edge_indran > andrejs 17.07.2015. 21.28

    ——-

    “The liberation began when the French Forces of the Interior—the military structure of the French Resistance—staged an uprising against the German garrison….” Liberation of Paris. From Wikipedia, the free encyclopedia.

    ===============================================================================

    Nekas nav aizmirsts (arī 1968.g. “revoļūcijas” organizētāji Francijā), neviens nav aizmirsts (A.L. “instruktors” U.Ģērmanis)

    Ja kas, tad Francijā labi atceras savus sabiedrotos 2.Pasaules karā.

    http://medias.unifrance.org/medias/100/67/82788/format_page/media.jpg

    0
    0
    Atbildēt

    0

    v_rostins > andrejs 18.07.2015. 10.54

    andrejs

    Ka tieši Francija ievilka Lielbritāniju un ASV WWI un WWII, kuru drausmīgās sekas mēs izjūtam ik uz soļa, kā piemēram karš Ukrainā.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu