Vārmanu izaugsmei iesaka izmantot Skandināvijas valstu labos piemērus
Igaunija Latvijai aizsteigusies priekšā, jo tur drosmīgāk sāka reformēt sabiedrību – gan pirms, gan pēc neatkarības atgūšanas, – tā intervijā laikrakstam “Latvijas Avīze” otrdien pauž Igaunijas vēstnieks Latvijā Mati Vārmanu.
Kā norāda diplomāts, cilvēki mēdz pārspīlēt, kritizējot savu valsti, tomēr igauņi bijuši vairāk gatavi pārmaiņām.
“Atceros, ka 80.gadu beigās, kad vēl Baltijas valstis “de facto” bija PSRS sastāvā, Igaunijā sāka sistematiski sagatavot dažādas institūcijas darbam neatkarības apstākļos. (..) Igaunijā mēs visai agri pievērsāmies nākotnei, un, kad šī nākotne pienāca, bijām tai jau mazliet labāk sagatavoti,” vērtē Vārmanu, norādot, ka “tas ļāva uzņemt ātro startu, kas valstij sniedzis noteiktas priekšrocības”.
“Atgriežoties pie Igaunijas un Latvijas salīdzinājuma, gribu teikt, ka dažkārt šāda salīdzināšana ir lieka, dažkārt atkal stimulē attīstību. 60.-80.gados somi raudzījās uz Zviedriju: kādi tur ir nodokļi, kā veidota valsts pārvalde. Tolaik Zviedrija bija daudz attīstītāka, bagātāka nekā Somija; tagad šīs atšķirības ir visai relatīvas, un pēdējos 20 gados somiem nav bijis iemesla skatīties uz Zviedriju no apakšas. Bet, ja šāds salīdzinājums atklāj, ka esam kādā jomā atpalikuši, tad tas nav pamats satraukumam, tas stimulē attīstību. Domāju, ka Igaunija spējusi daudz sasniegt arī tāpēc, ka kaimiņos mums atrodas Skandināvijas valstis un allaž esam pētījuši, kā to vai citu jautējumu pētījuši skandināvi,” pauž Vārmanu.
Komentāri (20)
daina_tabuna 16.11.2010. 13.10
Te nu ir viena apspriešanas vērta tēze…
…Atceros, ka 80.gadu beigās, kad vēl Baltijas valstis “de facto” bija PSRS sastāvā, Igaunijā sāka sistematiski sagatavot dažādas institūcijas darbam neatkarības apstākļos…
Mums nekā tāda nebija. Mums vēl pēc neatkarības atgūšanas daudzas iestādes sistemātiski gatavojās tam, ka agri vai vēlu nonāksim atpakaļ PSRS. Un ir pat iestādes, kurās vēl šobrīd nepamet sajūta, ka arvien tā domā… Acīmredzot Igaunijā tajās dažādajās institūcijās vēl PSRS laikos bija daudz igauņu, kamēr mums gan tad, gan tagad- biezā slāni LR nelojāli cilvēki. Un tas, savukārt, liek domāt, ka nekādā gadījumā nevar piekāpties tam, lai nepilsoņiem dotu pieeju darbam aizliegtajos amatos, jo pat ar esošajiem nelojālajiem pilsoņiem ir pagalam grūti.
4
Guncītis > daina_tabuna 16.11.2010. 16.36
lai arī kā salīdzinātu mūsu valstis, igauņu vēstnieka teiktais, ka “Igaunija Latvijai aizsteigusies priekšā, jo tur… ” ir tendenciozs un varbūt pat neatspoguļo viņa paša domas.
Igaunija nav Latvijai aizsteigusies priekšā!!!
Ar nekompetentiem un alkatīgiem vadītājiem treknajos gados mēs varbūt paklupām, bet esam jau piecēlušies, uzrotīsim piedurknes, strādāsim un dzīvosim tikpat laimīgi kā mūsu ziemeļu un dienvidu kaimiņi.
0
daina_tabuna > daina_tabuna 17.11.2010. 09.21
Mēs- jā. Bet derētu arī valdībai beidzot sākt mums palīdzēt, nevis traucēt ar jebkuriem tās rīcībā esošajiem līdzekļiem.
0
anete_raugule > daina_tabuna 17.11.2010. 10.32
Tu laikam sen neesi Igaunijā bijis – atšķirība jau kļūst labi sajūtama, tikko šķērsojot robežu. Grambainais asfalts beidzas, un tālāk var rullēt pa normālu ceļu. Pēc tam vēl hohmas pēc vari salīdzināt ceļu būves izmaksas. Šādu pat tendenci var novērot arī daudzās citās lietās – e-pakalpojumi Igaunijā nav tikai līdzeklis naudas iegūšanai caur superdārgiem konkursiem, bet funkcionējoša lieta, kas atvieglo daudziem iedzīvotājiem ikdienu. Vēl ieteiktu parunāt ar dažu skolēnu vecākiem – uzzināsi, kā var normāli sakārtot skolu sistēmu.
Rezumējot – pilnīgi piekrītu NoComment – galvenā atšķirība tomēr ir galvās.
0
daina_tabuna > daina_tabuna 18.11.2010. 19.14
Es Igaunijā esmu vidēji mēnesi gadā (saskaitot visas braucienu reizes kopā). Tikpat Lietuvā. Plus vēl pa pārējo pasauli apmēram tikpat.
Protams, ka atšķirība ir galvās. Bet ir arī būtiski kā galvas tās ir. Ukraiņiem galvas nav sliktākas kā latviešiem, bet tur tāpat kā pie mums dažādās iestādēs vadītāji nebija ukraiņi. Rezultāts? Ukraina ir vēl dziļākos mēslos kā mēs, jo puse valsts iedzīvotāju (varbūt nedaudz pārspīlēti) cer, ka kādreiz Ukraina ar Krieviju atkal būs viena valsts. Ko līdz tā domāšana, ja valsts nākotnei ir divas vīzijas- viena- dzīvot kā Eiropā, otra- nav svarīgi kā dzīvot, ka tik tiem otriem netiek nekas. Un tad pa vidu tam bardakam veiklākie sakasa sev kapitālu.
0
Agnese Lûse 17.11.2010. 00.47
Igaunija,kartējā finišā Latviju apsteidz netik daudz ka reformu dēļ,bet gan domāšanu dēļ !
0
raimonds_bossltd 17.11.2010. 10.48
to NoComents
Protams domāšanas dēļ Igaunija neatteicās no savām teritorijām un tūlīt pēc krievijas sabrukuma varēs nekavējoties ķerties pie to iztīrīšanas un apsaimniekišanas. Ne jau bez domāšanas viņi aizvāca savas galvaspilsētas vidi degradējošo vecenīšu izvarotāja un marodiera, fašistiskā mērgļa aļoškas istukanu.
0