Zaļie asni

Igauņu uzņēmuma solītais ieguldījums Latvijā liek domāt, ka te saule siltāka

Lieldienas ir cerību svētki. Vai mēs tos svinam pie galda ar raibām olām, pagāniskiem jaunas dzīvības simboliem, vai baznīcā ar evaņģēliju — burtiskā nozīmē «labo ziņu», ka Kristus ir augšāmcēlies —, vai dārzā, meklējot zaķa atstātos saldumus un dzenot šūpoles aizvien tuvāk mākoņiem, Lieldienās gribam uz pasauli paskatīties ar svaigu smaidu.

Tāpēc uz brīdi noliksim pie malas gan pašmāju, gan ārzemju bēdas un strīdus un raudzīsim, vai varam atrast mūsu redzeslokā kādus zaļos asnus, notikumus vai tendences, kas, pat ja vēl nav pārtapušas oficiāli apzīmogotās «labās ziņās», tomēr vismaz cerīgi iekrāso vēl aizvien pelēcīgo apkārtni.

Likmju šūpoles. 2022. gada jūlijā Eiropas Centrālā banka pirmo reizi kopš 2016. gada pacēla procentu likmes, un nākamā gada laikā tās uzšāvās stāvus gaisā. Galvas reiba, trakās švunkas nobiedētie kredītņēmēji kliedza, bankas sākumā berzēja rokas, bet tad pašas gandrīz tika izrautas no šūpolēm. Taču nesen Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kurš piedalās ECB lēmumu pieņemšanā, rakstīja, ka «pagrieziena punkts ir tuvu — ECB padome drīz sāks mazināt procentu likmes». Arī okeāna otrā pusē Amerikas Federālās rezerves jau prognozē, ka šogad samazinās likmes trīs reizes. Tātad ir cerības, ka biedējošās svārstības pierims un drīz no šūpolēm varēsim atkal nostāties stabili uz zemes.

Ziemeļu zaķa zelta ola. Dažkārt jābrīnās par Latvijas ziņu redaktoriem, kas dzenas pakaļ visiem vietējiem gāganu kariem, bet nedraudzējas ar skaitļiem un atstāj novārtā notikumus, kuri citos laikos būtu avīžu pirmās lappuses ziņas. Marta vidū uzzinājām, ka Igaunijas uzņēmums Fibenol apņēmies ieguldīt 700 miljonus eiro biorafinēšanas rūpnīcas celšanā Latvijā. Ražotne pārvērtīs koksni materiālos, kas var aizstāt fosilās ķīmiskās vielas rūpniecībā.