Barbaras Gailes pērles • IR.lv

Barbaras Gailes pērles

41
LNMM

No 2010.gada 29.oktobra līdz 5.decembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē (K.Valdemāra ielā 10a, Rīgā) būs skatāma Parīzē dzīvojošas latviešu gleznotājas Barbaras Gailes jaunāko darbu izstāde "Pērles".

Barbaras Gailes radošā darbība Rīgas skatītājiem ir labi pazīstama, kaut arī māksliniece jau vairāk nekā desmit gadus dzīvo un strādā Parīzē. Viņa regulāri glezno un piedalās kuratoru rīkotajās grupu un galeriju izstādēs Parīzē, Francijā, citviet Eiropā, sarīkojusi vērā ņemamas personālizstādes daudzās Rīgas galerijās.

No daiļrades sākumposma Barbara Gaile kļuvusi pazīstama ar abstraktām, jūtīgi piesātinātām kompozīcijām. Labi iepazinusi pasaules klasiķus, no kuriem Marks Rotko ir viens no viņas lielajiem iedvesmotājiem, gleznotāja atradusi savas autoritātes arī latviešu mākslinieku vidū.

Barbara Gaile konsekventi pārstāv abstrakto minimālismu. Gleznojot māksliniece mērķtiecīgi koncentrējas meditatīvo sajūtu un materialitātes daudzveidības izpētei un atklāsmei. Barbara Gaile turpina radošo atklājumu ceļu krāsas iespēju jomā, īpašu uzmanību veltot smalkajām noskaņu niansēm un to nozīmei mākslas darbā.

Izstādē "Pērles" būs apskatāmi darbi, kas tapuši pēdējo divu gadu laikā. Māksliniece atzīst, ka "Nacionālais mākslas muzejs ir īpaša vieta, kura viņu iedvesmojusi izstādei ar šādu nosaukumu. Gleznas kā pērles. Skaistas, izlolotas un vienreizējas kā pērles, ko austeres rada savās gliemežnīcās, dārgums, kas rodas ūdens dzīlēs (gluži kā Afrodīte). Pērle, kas rodas austeres pašaizsardzības procesā pret svešķermeni (smilšu graudu), kurš iekļuvis gliemežnīcā. Aizsargājoties pret ārējo agresoru, pērles dāsni pārklājas ar perlamutru".

Barbaras Gailes gleznas ir kā dialogs ar skatītāju, gaismu un laiku. Autore risina tēmu par skaisto, kāpinot to no maigi trausla līdz dziļi draudīgam, kur deformācijas estētika kontrastē ar pērles perfektās formas nemainīgo skaistumu. Viens un tas pats darbs var iemirdzēties visdažādākajās niansēs, atkarībā no diennakts stundas un skatītāja redzes leņķa radot telpu, kurā risināties domu asociācijām un sajūtu gammai. Atsevišķi šīs izstādes darbi nojauc robežu starp gleznu un objektu.

Pārliecinoši izstādes katalogā izteicies mākslas kritiķis, Krievijas Valsts laikmetīgās mākslas centra mākslinieciskais vadītājs Leonīds Bažanovs: "Barbara izvairās, izsargājas no gleznieciskās faktūras, dodot priekšroku tekstūrai. Krāsā viņa akcentē gaismas sākotni, saglabājot pigmenta pašvērtību, atstājot tā "skanējumu", nevis materialitāti. Barbaras darbu materialitāte ir pārradīta, tā ir citādāka – kā dzīvas būtnes materialitāte… Un tajā pat laikā jautājums par materialitāti atkāpjas otrajā plānā: daudz būtiskāka ir dzīve tam, ko māksliniece radījusi un ko grūti nosaukt par gleznu tradicionālā izpratnē. Dzīve un mijiedarbība ar mums – skatītājiem. Darbu su?estija ir tik spēcīga, ka tā mūs ieved ilgstošā kontemplācijas un meditācijas stāvoklī. Barbaras radītie darbi it kā stājas skatītāju priekšā, vienlaicīgi būdami noslēgti savā autonomajā esībā. Nav atklātas ekspresijas, nav atklāta stāstījuma. Mēs vērojam gluži dzīvus organismus, tādus kā ķermeņus ar sadzijušām rētām, lāsmojošu ādu… Tā vairs nav salient painting un ne still-life, bet salient life – pati dzīve, ko radījis mākslinieks.

Man rodas iespaids, ka Barbara Gaile pašlaik atrodas zināmā radošās attīstības pacēlumā – tik pārliecinoši viņa kultivē savu meistarību, tik stabila ir viņas glezniecības tehnolo?iskā puse un organiska autora pozīcija."

Komentāri (41)

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu