airBaltic zīmola pārdevējiem jāatkāpjas

Kāpēc valsts ar vienu roku iegulda aviosabiedrībā, ar otru atsakās no tās zīmola?

Zīmola ''airBaltic'' pārdošana kompānijas vadītāja Bertolta Flika privātajam uzņēmumam ''Baltijas Aviācijas sistēmas'' ir kārtējais darījums jau agrāk aizsāktā procesā, kurā valsts teorētiski kontrolētās ''airBaltic'' aktīvi, bizness un iespējas tiek pārpumpēti šīs aviosabiedrības privātajam akcionāram – tam pašam Flika uzņēmumam.

Lai atceramies, ka ''airBaltic'' zīmols kopš pērnā gada baro Flika un Jāņa Nagļa privāto biznesu – taksometru firmu ''Baltic Taxi''. Lai atceramies, ka ''Baltijas Aviācijas sistēmām'' daļēji piederošais uzņēmums ''North Hub Services'' ieguvis tiesības lidostā apkalpot ''airBaltic'' (un citas) lidmašīnas, nokožot biznesa kumosu no valstij piederošās starptautiskās lidostas Rīga. Tagad atklājies, ka privātais akcionārs ieguvis preču zīmes ''airBaltic'', ''airBaltic.com'', ''airBaltic Travel.com'', ''airBalticHotels'', ''Baltic Miles'' un ''Baltic Taxi''. Tajā pašā ''airBaltic'' 2009.gada pārskatā, kas pavēstī „lielisko” jaunumu par zīmola pārdošanu, rakstīts, ka daļu savu parādsaistību (SAS un bankai) ''airBaltic'' grasās segt, noslēdzot darījumus par jaunu lidmašīnu iegādi un vienojoties ar šo lidmašīnu finansētājiem. Kādu pārsteigumu Flika kungs vēl gatavo? Vai līdz ar lidmašīnām ''airBaltic'' īpašnieku vidū parādīsies kāds ''Jaunā viļņa'' viesis (lai atceramies arī to, ka Krievijas stratēģiskajā plānā par Baltijas valstu uzņēmumu iegādi prioritāte ir arī transporta joma)?

Neatkarīgi no tā, cik atbilstoša ir cena (9 miljoni latu), ko Flika uzņēmums samaksājis ''airBalti''c par zīmolu, šis darījums valsts daļu vērtību uzņēmumā samazina. Tādēļ nav skaidrs, kāpēc vienlaikus valsts ir piekritusi palielināt ''airBaltic'' pamatkapitālu un no savas puses tajā šogad iemaksāt 15,6 miljonus latu. Lai vienā brīdī attaptos ar tukšu čaulu rokā?

Flikam kā patiesajam ''airBaltic'' līdzīpašniekam ir tikpat grūti noticēt kā tam, ka ''Diena'' pieder Roulendiem. Vai viņš varētu tik pārliecinoši un izaicinoši, atvainojiet, čakarēt valsti, ja būtu bez spēcīgas aizmugures? Vai tas, ka Flikam padomus dod Edmunds Krastiņš un Helēna Demakova no ''labo'' cilvēku apvienības, ir nejaušība?

Valsts kā ''airBaltic'' lielākais īpašnieks līdz šim ir izcēlusies ar apbrīnojamu nespēju vai nevēlēšanos savaldīt Fliku. Zīmola pārdošana ir slieksnis, kas visiem šī darījuma veicējiem un uzraudzītājiem prasa uzņemties atbildību un atkāpties no amata – tas attiecas gan uz politiski atbildīgo ministru Kasparu Gerhardu (TB/LNNK), gan valsts pārstāvjiem ''airBaltic'' padomē, gan pašu Fliku. Viņu rīcība pelnījusi arī tiesībsargājošo iestāžu pārbaudi (pirmais tests jaunievēlētajam ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeijeram).

Par to, ka Flikam pēdējais laiks atkāpties no ''airBaltic'' vadības, liecina arī uzņēmuma finanšu rādītāji. Jau otro gadu pēc kārtas ''airBaltic'' noslēdzis uz maksātnespējas sliekšņa – arī 2009.gadā uzņēmuma parādsaistības pārsniedz tā apgrozāmos līdzekļus (par 42,5 miljoniem latu) un auditori gadā pārskatā spiesti atzīt, ka „pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par sabiedrības spēju turpināt darbību”. Pērnā gada 10,6 miljonu latu peļņa (iepretim 27,8 miljonu latu zaudējumiem 2008.gadā) atspoguļo nevis aviosabiedrības sekmīgo darbību, bet ir mākslīgi uzkonstruēta, pārdodot zīmolu, par kura izmantošanu ''airBaltic'' turpmāk maksās licences maksu Flika uzņēmumam.

''airBaltic'' darījumi liek domāt, ka šīs zemes varenie pirms vēlēšanām ir atteikušies no klasiskām privatizācijas shēmām, bet tas nenozīmē, ka zudusi vēlme sagrābt valsts aktīvus. Tas pašlaik notiek mūsu acu priekšā.