“Katra ābele ir unikāla, ar savu raksturu. Nav divu vienādu ābeļu, katra prasa individuālu pieeju. Tas ir senču aicinājums – turpināt to, kas ir iesākts. Manam vectēvam bija liels āugļu dārzs un es esmu trešā paaudze, kas šeit saimnieko,” stāsta augļkopis Māris Šņickovskis Jelgavas novada Elejas pagastā.
“Šobrīd notiek pāreja no agrākās viensētu domāšanas uz sadarbības un “viens otram palīdzēšanas” domāšanu. Savādāk nevar izdzīvot. Sadarbojoties mēs spējam paveikt lielākas lietas,” ir pārliecināts Māris.
“Ir svarīgas abas lietas – gan Latvija kā valsts, gan Latvija kā zeme. Es mīlu abas divas, abas man ir svarīgas. Tās nevajag dalīt uz pusēm, jo bez abām mēs nebūsim.”
Vairāk iedvesmas stāstus, ko stāsta jauni cilvēki visā Latvijā, skatieties lapā TUESI.lv te.
Komentāri (20)