“Jau simts gadus mana dzimta šeit dzīvo. Es jūtos droši, jo tās ir saknes, kas ir neizkustināmas,” saka Linda Lieljukse, kura cep maizi un uzņem viesus Sakā, Pāvilostas novadā.
“Dzīvojot laukos, jušanas ir daudz izteiktākas, emocijas – daudz spilgtākas un niansētākas. Tā ir arī maniem bērniem, es redzu, kā viņi jūt dzīvi. Tā nav nolemtība, bet tas ir “forši”. Labi, ka tu esi atšķirīgs, labi, ka tu neesi kā visa pelēkā masa, labi, ka tu esi savādāks,” ir pārliecināta Linda.
“Latvija ir tāda, kādi esam mēs. Es Latviju izjūtu ar dzimtas cilvēkiem un ar vietu kurā es dzīvoju. Es te vienkārši esmu. Un tas nozīmē, ka es esmu Latvija.”
Vairāk iedvesmas stāstus, ko stāsta jauni cilvēki visā Latvijā, skatieties lapā TUESI.lv te.
Komentāri (22)