Rīgas pils atjaunošanas padomi vadīs Lancmanis

Pilī esošo muzeju krājumus uz pagaidu telpām varētu pārvietot februāra sākumā

Rīgas pils atjaunošanas projekta ietvaros ir nodibināta Rīgas pils atjaunošanas padome, ko vadīs Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Finanšu ministrijā.

Rīgas pils atjaunošanas padome dibināta, lai nodrošinātu Rīgas pils kā nozīmīga valsts kultūras pieminekļa saglabāšanu un atjaunošanu, sniedzot profesionālu viedokli projekta realizācijas gaitā.

Padomē līdzdarbosies arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Rīgas pilsētas būvvaldes, Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas pilsētas arhitekta birojs”, Latvijas Amatniecības kameras Restauratoru ģildes, pilnsabiedrības “Pils projekts”, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Valsts prezidenta kancelejas, kā arī Kultūras ministrijas, Finanšu ministrijas un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārstāvji.

Pēc padomes locekļu ierosinājuma kā padomes locekļi var tikt pieaicināti arī citu valsts vai pašvaldību pārvaldes iestāžu, kapitālsabiedrību deleģēti pārstāvji, kā arī eksperti un konsultanti ar padomdevēja tiesībām.

Padomei paredzēts sniegt priekšlikumus par Rīgas pils kompleksa un tam pieguļošās teritorijas pārvaldīšanas jautājumiem, tai skaitā mākslinieciskajiem risinājumiem, izvēloties atbilstošāko restaurācijas metodi un attīstības risinājumus Rīgas pils kā nozīmīga valsts kultūras pieminekļa ilgtspējīgai saglabāšanai. Tāpat padomei ne retāk kā vienu reizi kalendāra gada ietvaros jāsagatavo un jāiesniedz finanšu ministram pārskats par padomes darbu, kā arī jāinformē sabiedrība par projekta realizācijas gaitu un padomē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem. Padomes pieņemtie lēmumi ir saistoši Rīgas pils atjaunošanas projekta realizācijai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros.

Padome ir finanšu ministra izveidota institūcija, kas veiks projekta, tajā skaitā izpētes un būvprojektu izstrādes darbu, īstenošanas uzraudzību un Rīgas pils kompleksa pārvaldīšanas jautājumu (uzturēšanas, apsaimniekošanas, labiekārtošanas) koordinēšanu.

Rīgas pils atjaunošanas padome tiek veidota ar VNĪ iniciatīvu, kas novērtē pārvaldīšanā nodotās Rīgas pils sabiedrisko un kultūrvēsturisko nozīmību, kā arī vienlaicīgi izvirzītās īpašas drošības prasības kā Latvijas prezidenta rezidencei.

“Padomes izveidošana ir būtisks solis sekmīgai Rīgas pils atjaunošanai. Padomē aicināti darboties jomas profesionāļi, kas sniegs rūpīgi izvērtētus priekšlikumus pasaules līmeņa vēstures mantojuma saglabāšanai un atjaunošanai, ievērojot gan kultūrvēsturiskā mantojuma ilgtermiņa saglabāšanas principus, gan ļoti nepieciešamos drošības pasākumus,” uzsvēra finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība).

Pagājušā gada 20.jūnija vakarā Rīgas pilī, kurā noritēja rekonstrukcijas darbi, izcēlās ugunsgrēks. Kopējā pils degšanas platība bija 3200 kvadrātmetru – izdega jumta konstrukcijas un bēniņu telpa 2400 kvadrātmetru platībā, 4.stāvā – 600 kvadrātmetru platībā, bet 3.stāvā – 200 kvadrātmetru platībā. Par ugunsgrēka iemesliem tika sākts kriminālprocess.

Jūnijā notikušā Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas izdevumi tiks segti no pils būvniecībai paredzētā finansējuma 19,65 miljonu latu apmērā, 3.decembrī nolēma valdība.

Lai arī Rakstniecības un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ar saviem ugunsgrēka dzēšanas laikā apskādētajiem fondiem joprojām pagaidām atrodas Rīgas pilī, cerams, ka februāra sākumā tie varētu tikt pārcelti uz pagaidu telpām. Kā vēsta avīze “Diena”, Vēstures muzeja apmeklētājiem pieejamā ekspozīcija turpmāk piecus gadus mājos vēsturiskajā “Saktas” namā Brīvības bulvārī 32 Rīgā, kur savulaik atradās Latvijas Universitātes Vēstures un filosofijas fakultāte. Savukārt krājumu Kultūras ministrija nolēmusi pārvietot uz Lāčplēša ielu 106/108.

Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumiem pagaidu telpas rastas Tērrbatas ielā 75. Muzeju krājumi Rīgas pilī varētu atgriezties tikai pēc tās rekonstrukcijas, kas paredzēta pabeigt 2018.gada vasarā.