Kozlovskis skaidrību par ugunsgrēku pilī sola ne ātrāk kā pēc mēneša (papild.)

VKPAI: Nopietnākie zaudējumi ugunsgrēkā nodarīti pilij, nevis muzejiem

Slēdziens par ugunsgrēka iemesliem Rīgas pilī nebūs zināms ātrāk kā mēneša laikā pēc ekspertīžu analīzes, pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezdentu Andri Bērziņu teica iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP). Valsts prezidents tika informēts par Latvijas un Lietuvas laboratorijās veiktajām ekspertīzēm, lai noteiktu ugunsgrēka cēloņus Rīgas pils telpās.

Ministrs, norādot uz glābēju trūkumu, arī piebilda: „Ja degtu pils un paralēli dzīvojamā ēka, protams, mēs glābtu cilvēku dzīvības. Tādā gadījumā pils būtu nodegusi līdz pamatiem.”

Tikšanās laikā pie Valsts prezidenta tika pārrunātas glābšanas dienestu tehniskā aprīkojuma prioritātes nākamajam gadam. Viena no tām būs tehniskais aprīkojums, lai šādas situācijas Rīgā neveidotos, taču galvenais uzsvars tiks likts uz cilvēkresursiem. „Ja mums nebūs, kas strādā, nekāda tehnika nepalīdzēs,” skaidro iekšlietu ministrs.

Līdz 1.septembrim varētu tikt veikta kultūrvēsturisko pieminekļu atkārtota ugunsdrošības pārbaude, pirmdien pēc tikšanās ar prezidentu pieļāva Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš.

Āboliņš pievienojas iekšlietu ministra teiktajam un uzskata, ka „nepieciešama resursu pārdislokācija”. Ministrs norādīja – lai motivētu cilvēkus strādāt iekšlietu sistēmā, darbiniekiem jānodrošina sociālās garantijas, pabalsti, virsstundu samaksa.

Tieši ugunsdzēsības un glābšanas dienests patlaban ir visneapskaužamākajā situācijā, jo krīzes gados samazinātais finansējums joprojām kritiski ietekmē dienesta darbu. Ja tuvākajā laikā neizdosies kaut daļēji atjaunot ugunsdzēsēju un glābēju autoparku, var nākties slēgt virkni lauku apvidu depo staciju, tādējādi aptuveni 40% teritorijas samazinot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti.

Kopumā cilvēkresursu prioritātēm budžeta pieprasījumā ministrija ietvērusi 5,8 miljonus latu, bet ugunsdzēsēju transporta vienību nomaiņai trijos gados būtu nepieciešami 25 miljoni latu, jo šobrīd no 406 speciālajiem auto 202 ir aptuveni 20 gadus veci, kuru ekspluatācija ar katru gadu izmaksā nesamērīgi lielas naudas summas, informē Valsts prezidenta kanceleja.

VKPAI: Lielākie zaudējumi ugunsgrēkā nodarīti Rīgas pilij

Visnopietnākos zaudējumus ugunsgrēks nodarījis Rīgas pilij kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklim, nevis pilī izvietotajiem muzejiem un to krājumiem, Ir.lv informē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis. Pirmdien Valsts policijas preses sekretāre Sigita Pildava Ir.lv vēl neatklāja, vai ir noskaidroti ugunsgrēka izcelšanās iemesli, vien norādīja, ka izmeklēšana turpinās.

Savukārt Latvijas radio pirmdien Dambis stāstīja, ka Rīgas pils Baltās zāles griesti faktiski ir zuduši, Svētku zālē iegruvuši griesti 1/6 daļā no kopējās platības, Sūtņu zāle ir tikai nolieta ar ūdeni, bet glābjama, taču ir nopostīta pils oriģinālā jumta konstrukcija, ko var atjaunot, bet tas vairs nebūs oriģināls.

VKPAI vadītājs stāstīja, ka darbi Rīgas pilī pēc ugunsgrēka notiek inspekcijas uzraudzībā. VKPAI ir norādījusi, kādā secība veicami darbi – vispirms tika uzdots atbrīvot pils telpas no ūdens, tās žāvēt, atbalstīt tos elementus, kas draud nokrist un iet bojā. Dambis uzsvēra, ka atjaunošanas darbus nedrīkst sasteigt un galvenais ir tos veikt kvalitatīvi. Inspekcijas vadītājs pieļauj, ka darbi var ieilgt vairāk nekā par līdz šim izskanējušo pusgadu.

Pils apsaimniekotāja VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina, vaicāta par to, vai pirms rekonstrukcijas darbiem visi vērtīgie priekšmeti no Valsts prezidenta kancelejaas daļas bija pārvietoti, informēja: „Runājot par Rīgas pils zālēm un citām telpām, kurās risinās rekonstrukcijas darbi, droši varam sacīt, ka tajās neatradās nekādas mēbeles. Arī parkets bija daļēji izņemts. Tas viss patlaban atrodas pilnsabiedrības “SBRE” [Rīgas pils rekonstrukcijas ģenerāluzņēmējs] restaurācijas darbnīcās.”

Tā kā vislielākos postījumus uguns nodarījusi pils ceturtajam stāvam, kur atrodas arī Valsts prezidenta kancelejas noliktava, Ir.lv interesējās, kas tajā atradās. Tomēr visi – gan kanceleja, gan VKPAI un VNĪ – atteicās sniegt šādu informāciju. Institūcijas vien informēja, ka liesmas noliktavu neesot skārušas, tā esot „daļēji cietusi” no ūdens ugunsgrēka dzēšanas darbu laikā.

VKPAI vadītājs Dambis atzīst, ka pēc ugunsgrēka apskatījis cietušās telpas, tai skaitā arī prezidenta kancelejas noliktavu. Viņš konstatējis, ka tā „pielieta, lietas bija saliktas kartona kastēs, to saturu nepārbaudīju”.

Iepriekš Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne medijiem ziņoja, ka Valsts prezidentu portreti ugunsgrēkā nav cietuši. Ir.lv viņa teica, ka tie atradušies noliktavā. Vaicāta, vai portretus un citus priekšmetus nav sabojājis ūdens, viņa atsakās sniegt komentārus: „Pašlaik notiek bojājumu apsekošanas darbi, līdz to beigām mēs komentārus nesniedzam.”

VKPAI Ir.lv informē par savulaik veiktajiem Valsts prezidenta kancelejas telpu apsekojumiem Rīgas pilī, kur tā noteikusi priekšmetu kultūrvēsturisko vērtību.

Tā 2009.gada martā sakarā ar tolaik sāktajiem Rīgas pils rekonstrukcijas priekšdarbiem inspekcija apsekojusi pils interjeru un eksterjera mākslinieciskās vērtības, veikusi to aprakstu un fotofiksāciju. Apsekotas Baltā zāle, Sūtņu zāle, Svētku zāle, ieejas vestibils un kāpņu telpa, iekšpagalms, kurā atradās skulptūras „Valters Pletenbergs” un „Madonna ar bērnu”, tāpat pie vērtībām fiksēti pils ieejas metālkaluma vārti.

Kā vērtīga un aizsargājama atzīta mēbeļu garnitūra Sūtņu zālē, kuru 1929. gadā darinājis lietišķās mākslas meistars Ansis Cīrulis, interjera dekoratīvā apdares Svētku zālē un Baltajā zālē, kuru noformējumā ietilpst arī vienlaicīgi ar šīm telpām radītie apgaismes ķermeņi.

Kā liecina VKPAI sagatavotie dokumenti Valsts prezidenta kancelejai, pēc inspekcijas speciālistu 2009.gadā veiktajiem Rīgas pils apsekojumiem prezidenta reprezentācijas un darba telpās konstatēts, ka pilī atrodas vairāk nekā 200 kultūrvēsturiski mākslas priekšmeti, kas izgatavoti vai iepirkti pils interjera iekārtošanai.

Inspekcija par kultūrvēsturiski nozīmīgām atzinusi visas oriģinālās, līdz Otrajam pasaules karam darinātās Rīgas pils vērtības, kā arī kopijas, kas darinātas pēc oriģinālu parauga un ir bijušas saistītas ar Rīgas pils vēsturiskajiem interjeriem. Kultūrvēsturiska nozīme piešķirta arī „atsevišķi antikvāriem vai augstas mākslinieciskās vērtības priekšmetiem, kas ir tikuši iegādāti pēc 1991.gada”.

Inspekcijas atzinums liecina, ka valsts aizsargāti ir arī latviešu mākslinieku oriģināldarbi, kas tapuši XX gadsimta otrajā pusē.

Savukārt 2010.gadā kanceleja lūgusi VKPAI sniegt atzinumu par tai piederošo kultūrvēsturisko priekšmetu atzīšanu par vienotu un nedalāmu Rīgas pils interjera sastāvdaļu. Tādējādi 2010.nogalē VKPAI atzinusi, ka viss kultūrvēsturisko priekšmetu kopums radīts speciāli Valsts prezidenta reprezentācijas telpām Rīgas pilī un tāpēc uzskatāms par neatņemamu pils sastāvdaļu. Inspekcija norāda, ka „rūpes un atbildība par kultūras pieminekļu un mākslas priekšmetu saglabāšanu jāuzņemas ēkas apsaimniekotājiem”, proti, VNĪ.

(papildināta ar Riharda Kozlovska viedokli)