Ķīlis atvieglots, ka pēc demisijas tiešajā ēterā varēs saukt „idiotus” īstajā vārdā
Tā ir izglītības ministra personiska atbildība, ka izglītības nozarē nav notikušas reformas, uzskata Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (Vienotība). Viņa uzskata, ka jānovērš domstarpības par valodu lietojumu augstākajā izglītībā, kā arī citi koalīcijas partneru iebildumi, tikai tad varēs vienoties par jauno izglītības ministra kandidatūru demisionējušā Roberta Ķīļa vietā.
Otrdien Druviete LNT rīta raidījumā „900 sekundes” teica, ka valdošajā koalīcijā par Reformu partijas izvirzīto izglītības ministra kandidātu Vjačeslavu Dombrovski valda piesardzīgs optimisms. Gan „Vienotība”, gan Nacionālā apvienība varētu strādāt šajā ministrijā. Tomēr, pēc Druvietes domām, vissvarīgākais ir partijām būt vienotam viedoklim par izglītības reformām.
Patlaban izglītības reformas, ko skaļi pieteicis Ķīlis, palikušas tikai vārdu līmenī. Druviete nepiekrīt, ka nozares iesīkstējušie darbinieki bremzējuši reformas – par to atbildīga ir vien Izglītības un zinātnes ministrija.
Savukārt demisionēt nolēmušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pēc amata atstāšanas plāno nodarboties ar to, ko vislabāk protot – analīzi un stratēģiskajiem risinājumiem, savā tviterkontā vēsta Ķīlis. “Es nekur nepazūdu un beidzot varēšu darīt, ko labi māku – analīze un stratēģiski risinājumi. Arī idiotus tagad tiešajā ēterā tā varēšu saukt,” raksta Ķīlis.
Otrdien intervijā Latvijas Radio Ķīlis atzina, ka demisiju esot atlicis nepiedodami ilgi un veselības problēmu dēļ to vajadzējis darīt jau pirms četriem mēnešiem.
Runājot par tālākajām iecerēm, ministrs norādīja, ka ir lietas, ko viņš ļoti labi darot – stratēģija un analītiskie risinājumi, un kuru viņam pietrūcis, darbojoties ministra amatā. Viņš arī tālāk plānojot pievērsties izglītības sfērai, piedāvājot dažādus risinājumus, piemēram, domnīcas veidā.
Jau ziņots, ka veselības problēmu nomāktais izglītības un zinātnes ministrs Ķīlis pirmdien pauda gatavību demisionēt, ja tiks nodrošināta viņa iesākto reformu pēctecība.
“Kopš stāšanās amatā esmu pabijis slimnīcā četras reizes, divās no tām būdams tuvu infarktam. Darbs izglītības ministra amatā ir bijis milzu slodze, fizisks un emocionāls ieguldījums. Patlaban man būtu sarežģīti nodrošināt darbu uz 200% slodzi, kā tas būtu nepieciešams šajā nozare. Tomēr vēlos būt pārliecināts, ka ministrijā darbs turpināsies iesāktajā virzienā un valstij nepieciešamās reformas nepaliks novārtā. Brīdī, kad būšu par to drošs, esmu gatavs šo amatu nodot tālāk,” akcentē Ķīlis.
„Kopumā es jūtos labi [šobrīd]. Bet tas ir tāpēc, ka ar mani strādā virkne ārstu, un es izeju cauri virknei procedūru,” radio sacīja Ķīlis un norādīja, ka iepriekš divas reizes jau bijis pirmsinfarkta stāvoklī.
Ķīlis radio otrdien atzina, ka Reformu partijas biedrs un Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Vjačeslavs Dombrovskis būtu labs viņa darbu turpinātājs. Tieši kopā ar Dombrovski, Ķīlis esot izstrādājis augstākās izglītības reformas. „Viņš noteikti ir diplomātiskāks nekā es. Tā ir viņa priekšrocība,” teica Ķīlis.
Komentāri (116)
Ieva 30.04.2013. 09.08
Druviete, kā zināms, bija izglītības ministre. Un tad izglītības sfēra mierīgi attīstījās par to ceļu, kur ir pašreiz – nonāca katastrofālā stāvoklī. Druviete nebija labāka vai sliktāka par iepriekšējiem un nākošiem ministriem. Visi turpināja “reformēt” – lauzt to, kas bija labs, bet nedot neko citu vietā. Rezultātā viso izglītības kvalitātes rādītājos esam stipri zemu. Un tas notika arī ar Druvietes svētību… Vai šis fakts dod viņai pamatu kritizēt? Vai tas, ka esi pasūdzējis automobili nolaist gravā dod pamatu kritizēt tā ārā vilcējus? Manuprāt, nē!
Tieši normālas izglītības trūkumā redzu vislielāko Latvijas nelaimi, jo tieši tas stimulē jaunos censoņus studēt ārzemēs. Pārejais ir sekundārs, dzīves apstākļi, atalgojums, bet, ja tu nevari iegūt normālu izglītību, tas stimulē jaunos talantus doties prom. Ja aizbrauc gatera strādnieks, nav liela nelaime, bet, ja aizbrauc tas, kas palikdams varētu attīstīt Latviju, tad tas jau ir kritiski.
Ķīlis mēģināja situāciju labot. Druviete, rektori, un citi konservanti nevis sadarbojās, bet pretdarbojās.
Jā, Ķīlis nebija diplomāts, nebija taktiķis, nebija praktiķis, bet šī bija tā vieta, kur idejas jāpārvērš praktiskos soļos, datumos…
Visvieglāk ir stāvēt malā un riet. Druvietei un kompānijai tas izdodas labi.
Norēja… Arī Ķīļa veselību!
4
Signija Aizpuriete > Ieva 30.04.2013. 09.48
——Ķīps: “(..) Tieši normālas izglītības trūkumā redzu vislielāko Latvijas nelaimi, jo tieši tas stimulē jaunos censoņus studēt ārzemēs.” ============================================================================ Kādam “nelaime”, a kādam “māmiņa mīļā”:
“Tagad jau visa politika vērsta uz to, lai latvieši, kuri grib kaut ko sasniegt, emigrē” J.Stradiņš http://www.ir.lv/2013/3/27/trukst-antinu
Ķīļa aktivitātes droši var nosaukt par noteiktas biznesa politikas īstenošanas pasākumiem, ņemot vērā bij. ministra paveikto LIAS 2030 sastādīšanā, kā arī darbošanos SSE Riga. Process turpinās…..
Ķīlis ir tiešs – visus zinātnieku projektus nespējam finansēt
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=376689:lis-ir-ties-visus-zintnieku-projektus-nespjam-finanst
0
kristaps_drone > Ieva 30.04.2013. 10.38
” Vai tas, ka esi pasūdzējis automobili nolaist gravā dod pamatu kritizēt tā ārā vilcējus?” – ha, ha, ha! Ķīlis bijis “ārā vilcējs”! Dievs, pasargi no šādiem vilcējiem!
0
alexander > Ieva 30.04.2013. 10.16
Gan Druvietei, gan Šadurskim tā vietā, lai kritizētu Ķīli, būtu kritiski jāvērtē pašu neizdarība laikā kopš 2002. līdz 2006.gadam, kad abi vadīja Izglītības ministriju un vajadzīgās reformas neuzsāka. Turklāt abi ir darbojušies un darbojās arī Saeimas Izglītības komisijā. Kas nozīmē, ka atbildība par šīs nozares stagnāciju, degradāciju un prestiža zudumu ir jāuzņemas arī viņiem, un Ķīļa vainošana neizdarībā viņu atbildību nemazina. Varbūt vienīgi psiholoģiski palīdz kompensēt pašu neefektīvās darbošanās apzināšanos.
0
austrisv > Ieva 30.04.2013. 10.01
Ķīp, piekrītu daļai no rakstītā, jo tieši vāja augstskolas izglītība un dārga, liek studēt jaunajiem ārzemēs. Izglītiba ir vāja it seviški augstākā, bez tam kādas stik programma nav sataisītas- bezjēgā, bet vajadzību pēc tām nekādas!
Ķīlis tikai patrokšņoja un ar to viss beidzās. Lai veseļojas. Bet, ne jau nu viena Druviete te visu laiku to izglītību bremzēja, bet gan patvaļā atstātās augstskolas, kuras pašas radīja neskaitāmas mācību programmas un bezjēgā tukšoja valsts budžetu.
0
RaivoLeimanen 30.04.2013. 09.11
Vispirms jārunā par pašas Druvietes kā bijušās izglītības ministres atbildību.
1
Una Grinberga > RaivoLeimanen 30.04.2013. 09.32
Nez, kurš vada Izglītības Saeimas komisiju kopš 2010.gada novembra (2.5 gadi). Izcilniece Druviete – izdarīts nav pilnīgi nekas! Un nekas arī netiek plānots!
0
guncho 30.04.2013. 08.43
Druvietes kundze, vai reformu neīstenošana nav arī Jūsu un Jums līdzīgi domājošo personiska atbildība?!
Ļoti žēl… Paši labi saprotam, ka daudzās nozarēs mums ir pamatīgas problēmas. Demagogi sauc – vajag reformas. Bet, kad kāds kaut ko mēģina reformēt (jā, pieļaujot kļūdas, taču virzoties pareizā virzienā), tad izrādās, ka gandrīz neviens reformas tā īsti nemaz negrib.
2
+7
-9
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
@Sandris Maziks > guncho 30.04.2013. 11.15
Ansis
“Demagogi sauc – vajag reformas.”
Demagogi savu haotisko un nervozo darbošanos starp dzeršanas reizēm devē par “reformām”. Reformas ir jāsāk no pamatiem, bērnudārzos un sākumskolās, kā piedāvāja NA, lai augtskolās jau nonāktu mācīšanos apguvuši jaunieši, kam svarīgas zināšanas, bet ne ģiploms, lai vairotu ierēdņu dunduku armiju, ko latviešu valsts vairs nevar pavilkt. Pēc sanaidošanās ar pasniedzējiem un studentiem, pat tiešām sakarīgs un gudrs cilvēks, kas Ķīlī nav novērots, tiešām, reformas, vairs nevarētu veikt.
Par krievu valodas ievazāšanu, nolūkā pasliktināt studiju kvalitāti, Ķīlis reiz lauztu sprandu, paslīdējis uz studenta pamestas banānu mizas.
0
Gunārs Nažinskis > guncho 30.04.2013. 17.59
Diemžēl zem “reformām” bija noslēpts slims cilvēks.
Ko tad īsti reformēja – cik es esmu sapratis tad:
(1) no peles uzpūta ziloni;
(2) sarīdīja dažādas sabiedrības daļas;
(3) nespēja rast risinājumus paša uzpūstām problēmām;
(4) tad saplīsa.
0