Āboltiņa: nekad nesaki nekad

 “Vienotības” priekšsēdētāja neizslēdz iespēju pretendēt uz prezidenta amatu

Lai arī apvienības “Vienotība” un partijas “Jaunais laiks” priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas vārds tika iekļauts Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) sabiedriskās domas aptaujā par populārākajiem prezidenta amata kandidātiem, Saeimas spīkere šobrīd šādu iespēju neapsver, tomēr viņa arī neizslēdz, ka pie īpašas apstākļu sakritības varētu piekrist tikt virzīta Valsts prezidenta amatam. Ir.lv intervija ar Āboltiņu par Valsts prezidenta vēlēšanām.

Vai “Vienotības” atbalsts Zatlera atkārtotai virzīšanai otrajam pilnvaru termiņam nozīmē, ka “Vienotība” vairs nemeklē prezidenta kandidātus?

Zatlers ir kandidāts numur viens. Ja esošs prezidents piesakās, ka viņš ir gatavs pildīt šos pienākumus, tad politiķi novērtē viņu, un es uzskatu, ka viņš ir strādājis labi. Līdz ar to es neredzu iemeslu, kāpēc lai “Vienotība” meklētu citus kandidātus. Es gan joprojām kā parlamenta priekšsēdētāja uzskatu, ka Zatleram šobrīd parlamentā nav 51 balss.

Jūsuprāt, šis pirmais balsojums izgāzīsies?

Es negribu būt gaišreģe. Zinu, ka prezidents tiksies ar deputātiem un bieži vien tikšanās liek varbūt kādam mainīt domas. Katrā ziņā viņš tiksies ar “Vienotības” frakciju, kurā nav nekādu diskusiju vai iebilžu, viņš tiksies arī ar Zaļajiem zemniekiem, es pieņemu, ka arī ar opozīcijas partijām. Varbūt tas, ko teiks Zatlers, gan pats dodot novērtējumu savai darbībai, gan runājot par to, ko viņš cer izdarīt nākošajos četros gados, domāju, ka tas var kādu cilvēku uzrunāt.

Gadījumā, ja politiskā situācija nemainās, ko “Vienotība” darīs?

Man nepatīk spēles, kas būs, ja būs. Mēs redzējām, ka arī publiski Brigmaņa kungs un Zaļo un Zemnieku savienība ir paudusi savu atbalstu Zatlera kungam Dombura raidījumā, kur mēs kopīgi piedalījāmies. Manuprāt, būtu ļoti svarīgi, lai tajos datumos, kad kandidāti būs jāizvirza, zem Zatlera būtu ne tikai “Vienotības”, bet vēl kāda politiskā spēka atbalsts.

Vai “Vienotība” uzturēs Zatlera kandidatūru, ja būs skaidrs, ka nav šī atbalsta?

Šobrīd nav tāda situācija. Ja tāda būs, tad šis jautājums jāsaskaņo ar pašu kandidātu. Es vairākkārt esmu paudusi, ka prezidents ir valsts tēls un simbols. Ar viņu nevar spēlēties. Ja viņam nav 51 balss un tas tiek pateikts ļoti atklāti, tad, manuprāt, ir jājautā vēlreiz Zatlera kungam, vai viņš vēlas vēlreiz kandidēt.

Zaļo un Zemnieku savienības aptaujā par populārāko prezidenta amata kandidātu aiz pirmā publiskotā trijnieka atrodams jūsu vārds. Vai jūs jebkad ar Aivaru Lembergu vai kādu citu ZZS politiķi esat pārrunājusi jūsu iespējamo startu prezidenta vēlēšanās kā kompromisa figūrai?

Nē, šādas sarunas nav bijušas. Man to žurnālisti ir jautājuši tādā līmenī, ka viņiem šķiet, ka es varētu būt kandidāts. Par šo aptauju, protams, esmu dzirdējusi, bet, manuprāt, arī tur ir trīs spēcīgi kandidāti priekšā un mana prioritāte ir darīt to darbu, ko es esmu uzņēmusies.

Es gribētu tomēr skaidrāk noprecizēt, vai jūs ne pie kādiem apstākļiem nepiekristu tikt virzīta prezidenta amatam?

Pēc tik ilgas pieredzes politikā..nekad nesaki nekad, bet katrā ziņā tā nav mana prioritāte. Ir jābūt kādiem ļoti, ļoti būtiskiem apstākļiem. Katrā ziņā es par to neesmu domājusi. Uz īso jautājumu, vai jūs kandidēsiet – mana īsā atbilde ir nē. Ja jūs uzdodat jautājumu, vai ne pie kādiem apstākļiem? Protams, var būt tādi apstākļi, kas liek izšķirties [par to]. Katrā ziņā man kā politiķim ir svarīgi iesāktos darbus pabeigt un es neuzskatu, ka politiķa cienīga rīcība ir, pastrādājot neilgu laiku, mēģināt mainīt, neizdarot to, ko es esmu mēģinājusi definēt. No otras puses, man ir arī privāti apsvērumi, kapēc es neizskatu šādu jautājumu, bet katram politiķim var tikt nolikta priekšā situācija, kurā jāizvēlas mazākais ļaunums, vai tā ir viņa atbildība šo amatu uzņemties. Ir jābūt veselai virknei apstākļu sakritībai, kurai jābūt [ lai piekristu].

Kādiem?

Tā varētu būt politiskā stabilitāte, tā varētu būt pārliecība, ka tas ir vienīgais veids, kādā nosargāt, lai tas valsts kurss pa lielam nemainās ļoti kardināli. Gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski. Tur jābūt veselai virknei ļoti nopietniem argumentiem, lai es to lēmumu mainītu.

Vai sarunās par prezidenta amatu vienlaikus tiks aktualizēts jautājums par šīs valdības darba efektivitāti un iespējamām izmaiņām?

Es šos jautājumus negribētu saistīt. Bet Urbanoviča kungs un opozīcija publiski norāda, ka prezidenta jautājums ir koalīcijas jautājums. Ar to domājot ne tikai to, ka tas ir jāizdara “Vienotībai” un Zaļajiem zemniekiem, bet ar to liekot saprast, ka viņi par šo jautājumu būtu gatavi lemt tad, ja šī koalīcija mainītos. Bet, nesaistot šo jautājumu ar prezidenta ievēlēšanu, es domāju, ka valdībai būtu ļoti rūpīgi uz sevi jāpaskatās. Lai kā mēs vērtējam protestus, kas notika, bet tas politiķiem ir signāls, ka cilvēki ir gatavi savu neapmierinātību par to, kas notiek valstī, izrādīt arī publiski. Tas nozīmē, ka vai nu netiek skaidrots vai kaut kas netiek pareizi darīts. Lai arī protesti bija pie parlamenta un prezidenta pils, nevis valdības, bet, pirmkārt, tie acīmredzot ir tie lēmumi, kurus sagaida no valdības.