Vienošanās par atbalstu Rinkēvičam acīmredzot paredz citādu valdību
Valsts prezidenta vēlēšanu iznākums ir labs. Edgars Rinkēvičs būs labāks prezidents, nekā būtu Uldis Pīlēns. Politikā svarīgākais ir rezultāts, un šoreiz tas ir Latvijai labākais no iespējamajiem.
Jaunā Vienotība par Rinkēviča ievēlēšanu acīmredzot samaksāja Zaļo un Zemnieku savienībai ar solījumu paņemt to valdībā. Vai to izpildīs un kā, būs jau nākamais politiskā procesa cēliens. Tas nebūs ne ātrs, ne vienkāršs. Taču prezidenta vēlēšanas bija sekmīgas. No trim kandidātiem, par kuriem Saeima balsoja 31. maijā, ilggadējais ārlietu ministrs Rinkēvičs ir vispiemērotākais valsts augstākajam amatam.
Uzreiz pēc vēlēšanām Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība sacēla brēku, ka esot notikusi nodevība un pārkāpti principi. No šā trokšņa gan ir grūti izlobīt šo partiju ieskatā labāko alternatīvu rīcību, kad Edvarda Smiltēna un Raivja Dzintara ieskatā viss būtu noticis godīgi un taisnīgi. Vai ZZS atbalsts Rinkēvičam bija, viņuprāt, tik nepieņemams, ka JV bija jāļauj, lai Saeima ievēlē Pīlēnu? Taču arī Pīlēnu varēja ievēlēt tikai ar Lemberga «zaļo zemnieku» atbalstu.
AS kandidāts varēja rēķināties tikai ar savas apvienības 15 un Aināra Šlesera Latvija pirmajā vietā 9 deputātu balsīm un cerēt uz NA 13 un Stabilitātei! 10 balsīm, tātad kopā 47. (Par Pīlēnu balsoja vēl arī no Rosļikova aizgājusī Glorija Grevcova.) Taču NA un Stabilitātei! paziņoja, ka nebalsošot ne par vienu, bet ZZS par savām izšķirīgi vērtīgajām balsīm, saprotams, paprasīja samaksu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.