ZZS pret veselo saprātu neies

Brigmanis: Programmas publiskošana ir slidena lieta

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) līderis Augusts Brigmanis ir pārliecināts, ka deputātu komandā nebūs pašnāvnieku, kas premjera kandidāta Aivara Lemberga personisko interešu dēļ ies pret veselo saprātu. Pirmsvēlēšanu intervijā viņš atklāj, kāpēc ZZS nepublisko savu programmu un kā veidojusi kandidātu sarakstu. Publicējam pilnu intervijas tekstu.

Jūsu īsajā programmā rakstīts, ka “jāstrādā, lai labotu pieļautās kļūdas”. ZZS ir bijusi visās 8. un 9.Saeimas valdībās — Repšes, Emša, Kalvīša, Godmaņa, tagad Dombrovska. Kas ir šīs kļūdas, un kāda ir ZZS atbildība par tām?

Domāju, ka dažas kļūdas ir saistītas ar to, ka vienu otru ministru nevajadzēja tik ilgi atstāt amatā. Cilvēkam ar laiku iestājas nogurums. Domāju, uz priekšu, kad mēs būsim valdībā, skatīsimies, lai viens otrs ministrs tik ilgi amatā nepaliek. Otra lieta, ja mēs runājam varbūt par konkrētu savu stāju, domāju, kļūda bija, ka tik ilgi atļāva Kalvītim strādāt. Tā ir viena no tādām fundamentālām kļūdām. Nu, bija zināmi apstākļi, kāpēc tas tā bija, bet, es domāju, ātrāk vajadzēja veikt šo nomaiņu. Nu, tas ir tā, divos vilcienos, ko es redzu.

Tā ka visas kļūdas ir saistītas ar personāla politiku, un nav, teiksim, ar ekonomisko politiku?
Es domāju, ka jā, jo pamatā politiku realizē cilvēki, un, ja redz, ka tas cilvēks nevelk vienu vai otru lietu, tad viņš jāmaina.

Katrai partijai ir darbi, ar ko lepoties. Piemēram, Kalvītis lepojas ar, kā viņš to dēvē, nepieredzētu labklājības uzplaukumu viņa valdības laikā, Dombrovskis — ka izglābis valsti no krīzes, kurā to iedzina Kalvīša valdība. Ko jūs varētu uzrādīt vēlētājiem kā labi paveiktu darbu?
No vienas puses, cilvēki saka, ka tas ir labi vai tas ir slikti, ka mēs visu laiku esam bijuši klāt tajās valdībās. Es vairāk domāju tā, ka tas ir, kopumā ņemot, pozitīvs rādītājs priekš partijas. Vai tā ir krīzes situācija, vai tie ir treknie gadi, nu, viņa tomēr ir strādājusi un nesusi atbildību par smagām sfērām — labklājību, izglītību, zināmā mērā arī zemkopību. Domāju, tas labais darbs ir, ka partija nebaidījās no atbildības un tomēr uzņēmās un vadīja šīs sfēras, kad citi tās negribēja vadīt.

Bet tādā gadījumā — kas ir ZZS atbildība par šo krīzi, kurā nonāca Latvija?
Es domāju, ka šajā krīzē nevar būt ZZS atbildība tādā vispārinātā nozīmē. Neviens jau vēl nav izpētījis, vai tā krīze bija saistīta ar politiķu neprasmi strādāt, un cik bija saistīta ar zviedru banku ietekmi. Cik politiķi varēja ietekmēt zviedru banku rīcību un līdz ar to mūsu ekonomisko un finansu stāvokli un cik varēja treknajos gados iebāzt naudu seifā un paturēt nebaltām dienām — te ir tas lielais jautājums. Vai politiķi varēja pateikt — Krīger, aizver muti! — un arodbiedrībām — ejiet prom! Vai arī pateikt arodbiedrībām — jums ir taisnība, naudas ir daudz, pieliekam algas skolotājiem un pensijas pensionāriem.

Igaunijā ir tikai zviedru bankas, un tomēr viņu valdība spēja nolikt naudu nebaltai dienai.
Nu, lai šajā situācijā pateiktu, ko “zaļie zemnieki” varēja vai nevarēja darīt, ir jāsaprot, ka šajos astoņos gados “zaļajiem zemniekiem” nekad nav bijis finanšu ministrs — pat pie Emša, kā atceraties, bija TP finanšu ministrs —, viņiem nekad četros gados nav bijis ekonomikas ministrs. Ļoti īsu brīdi mums bija premjers, kas, godīgi sakot, tika vairāk vai mazāk kontrolēts no Tautas partijas uzraugu puses, bet beigās viņi nekaunīgā kārtā norāva viņu nost. Bet vairāk mūsu uzdevums un sfēra bija iet un faktiski visu laiku prasīt naudu no valsts budžeta.

Jūsu bijusī partijas biedrene nesen žurnālam Ir par “zaļajiem zemniekiem” teica: “Viņi labi peld, jo nepieņem nekādus lēmumus.” Tad jūs piekrītat šādam vērtējumam?
Nu, kur ir Ingrīda Ūdre un kur ir “zaļie zemnieki”? Kur viens ir aizpeldējis, citi peld tālāk.

Tātad jūs tomēr peldat?
Domāju, tas nav īstais vārds — “peld”. Īstais vārds — reāli novērtē situāciju un uz to virza savu rīcību. Tad, kad ir šie mežoniskie politiskās cīņas likumi, ir ārkārtīgi svarīgi, kādu tu izvēlies taktiku un cīņas metodes savu mērķu sasniegšanai.

Var piekrist, ka jūsu minētās ir atbildīgas jomas. Taču jūs tagad norobežojaties no kopējās atbildības, un tādā gadījumā — vai esat gatavi uzņemties galveno atbildību kādā valdībā nākotnē?
Protams, mēs izvirzām savu premjera amata kandidātu, un tas parāda tikai to, ka mēs esam gatavi. Ja tas ir saistīts ar to, ka mēs vadīsim valsti pilnā spektrā — premjers ar savu finanšu ministru —, nu, tā jau ir nopietna atbildība.

Pirms iepriekšējām vēlēšanām prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pateica, ka nenosauktu jūsu premjerministra kandidātu Aivaru Lembergu kā valdības veidotāju. Kāpēc jūs domājat, ka prezidents Valdis Zatlers to darītu?
Es domāju, ka būs situācija, kurā Zatleram būs jāizvēlas, ko viņš darītu. Viņam būs vienkārši jāizvēlas. Un tas, kurš atnāks un noliks galdā pāri pār 50 balsīm, — nebūs jau izvēles.

Un jūs domājat, ka Lembergs varētu būt tas cilvēks?
Kāpēc gan ne?

Savulaik Lembergs salīdzināja Šķēli ar Hitleru, Šleseru apvainoja valsts nozagšanā. Starp šiem cilvēkiem ir bijušas ļoti asas attiecības. Kāpēc jūs domājat, ka Šķēle un Šlesers dos Lembergam iespēju kļūt par premjerministru?
Domāju, ka ļoti daudzi pārspīlē to, cik tas Šlesers ar Šķēli vai Lembergu var vienoties. Tā komanda, kas startē uz šīm Saeimas vēlēšanām no Zaļo un zemnieku savienības, ir ļoti daudzšķautņaina. Tur ir cilvēki no Liepājas partijas, no Ventspils, zaļie, zemnieki. Plus — ir atsevišķas individualitātes. Nu, vai Eigims klausīs, ko Lembergs teiks?  Stipri šaubos. Diez vai Imants Kalniņš arī tāds būs, ja viņš tiks iekšā. Vai Jānis Klaužs, kas arī ir ļoti savdabīgs cilvēks. Tā ka es domāju, ka galvenā loma būs kopējās komandas tālāka kopēja pragmatiska viedokļa veidošana, un nebūt nebūs tā, ka Lembergs vai Šķēle, vai Šlesers kaut ko novienosies.

Vai tas jāsaprot tā, ka ZZS konkrētā politiskā izvēle būs atkarīga no konkrētiem cilvēkiem, kuri tiks ievēlēti?
Domāju, ka zināmā mērā — jā.

Tātad “zaļie zemnieki” ir gatavi uzņemties atbildību par valdību kopumā, katrā ziņā pretendē uz lomu nākamajā valdībā. Vai Latvijai būtu jāturpina sadarbība ar Starptautisko Valūtas fondu?
Viennozīmīgi — jā. Es pats esmu to parakstījis, un es nekad nemētājos ar savu parakstu. Es uzskatu, ka tas ir jādara. Es kā zemnieks esmu bijis vairākas reizes saistīts ar bankām, ņēmis un atdevis kredītus. Te no vienas puses ir tīri biznesa attiecības. Paņemt naudu un uzmest — tā nedrīkst darīt. Un no otras — tā ir faktiski uzticība kopumā, vai starptautiskā sabiedrība saprot, ka Latvijas valsts ir nopietns partneris.

Tātad tas nozīmē, ka nākamgad budžeta deficīts ir jāierobežo līdz 6,5 procentiem?
Jā, tur šaubu nav. Mēs esam ar Dombrovski par šo tēmu runājuši, es neredzu nekādu iemeslu, kāpēc mēs nevarētu ar Vienotību kopā strādāt, un jau tagad esam sprieduši, ko tur darīt tālāk.

Jūsu premjerministra kandidāts Lembergs nupat televīzijā izteicās, ka jāpārskata vienošanās ar SVF budžeta deficīta palielināšanas virzienā.
Tas varētu arī būt solis, kas varētu būt darāms. Nu, bet vai tas izdosies, ir grūti pateikt. Bet mēģināts jau nav zaudēts. Un, ja neizdodas, tad jāpilda saistības.

Jums programmā arī teikts: “Saglabāt pensijas un sociālos pabalstus esošajā līmenī.” Jūs ticat, ka ir iespējams samazināt budžeta deficītu un pildīt šo solījumu?
Es atkal atsaukšos uz premjeru un to, ko mēs esam ar viņu pārrunājuši. Ka tas ir patreiz ļoti diskutējams jautājums par to apjomu. Jā, nu, publiskajā telpā ir joprojām šie 400 miljoni. Vai tie būs 400, 200 vai 100, domāju, ka jebkurā gadījumā neizbēgsim no nodokļu palielināšanas. Kādu konkrēti, grūti pateikt, domāju, ka tiem ir jāskar nekustamā īpašuma nodokli. Domāju, ka par otro pensiju līmeni premjers ir pārsteidzīgi pateicis, bet, nu, ja dzīve spiedīs, var būt, ka viņam būs taisnība. Visi jau prasa, lai tagad pirms vēlēšanām nāk klajā ar šo situāciju, un te ir tas jautājums — vai nākt klajā ar pilnu budžetu, vai kādiem segmentiem. Domāju, ka vēlētājiem ir godīgi jāpasaka, ka bez nodokļu palielināšanas mēs neiztiksim. Bet precīzi — tas jau ir finanšu speciālistu piedāvājums.

Jūs domājat, ka varētu tikt paaugstināti nekustamā īpašuma nodokļi?
Tie varētu tikt paaugstināti. Protams, visi te runā par to progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, nu, mēs arī esam programmā 1000 latu ielikuši, mēs saprotam, ka zināmā mērā ir ļoti pateicīgi par to runāt — nu, ka baigi populistiski, ņems no bagātajiem, no nabagiem mazāk. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka tas ir tāds morālas dabas jautājums — vai ir kaut kāda solidaritāte, vai nav. Tur fiskālā efekta, protams, nav, būsim reālisti. Te jāizsver — vai iet uz šo soli kā morālu kompensāciju, vai neiet. Mēs ar to kā ar karogu neplivināmies, bet, nu, ja mums konkrēti prasa, mēs atbildam tā.

Un samazinātās PVN likmes?
Nu, to mēs esam pateikuši masu medijiem, jo to jau ne tikai konkrēti izdevumi, bet arī Kilbloka, Zvaigzne skaidri pateica — kas tās grāmatas vairs pirks? Es pats labprāt grāmatas pērku, bet, ja par vienpadsmit, divpadsmit latiem jāpērk — diez kas nav.

Jūsu īsajā programma nav ne vārda par tiesiskuma nostiprināšanu. Vai tas vairs nav aktuāli?
Es domāju, ka ir. Bet es gribētu par šo programmu plašāk. Mans viedoklis ir tāds, ka šo 4000 zīmju programmu rakstīšana ir faktiski ķeksīša pievilkšana. 4000 zīmju programma nekad nevar atspoguļot reālo partijas skatījumu. Ja man paprasa, kas ir mūsu prioritātes, es pateikšu — protams, lauki. Skaidrs, ka līdz ar to mēs labāk par zemkopību, par laukiem uzrakstām vairāk, kādu citu sfēru neietveram. Es vairāk esmu piekritējs tam, ka varētu likumu mainīt un pateikt partijām — uz vēlēšanām rakstiet programmu, cik garu gribat. Ja nav ko pateikt, tad nerakstiet neko.

Bet jums jau nav garās programmas. Iznāk — nav ko pateikt?
Mums ir. Es vienkārši līdzi nepaņēmu, mēs to nepubliskojam, jo programmas publiskošana — tas arī ir ļoti slidens variants. Žēl, ka nepaņēmu līdzi, bet mums viņa ir, tāds pabiezs papīrs.

Tā jums ir savai lietošanai?
Savai — cilvēkiem, kas mums iet uz šīm politiskajām debatēm. Ielaižot viņu masu mediju telpā, protams, atkal entie eksperti, kas ir cits par citu gudrāki, izkritizēs viņu, nemaz nelasot.

Bet programma jau nav domāta tikai ekspertiem. Vēlētāji tomēr grib zināt, ko jūs pārstāvat. Latvijā gan ir pieņemts teikt, ka tās programmas neko nenozīmē, bet, ja skatāmies uz šīm vēlēšanām, ir, piemēram, fundamentālas atšķirības starp to, kas teikts Vienotības programmā, un kas — ''Par labu Latviju!'' programmā. Varbūt vēlētāji gribētu redzēt arī to, ko jūs sakāt. Varbūt ieliksiet tomēr internetā to programmu?
Internetā es negribētu likt. Paskatīšos, cik tā ir apstrādāta tīri valodnieciski. Jo, redziet, viena lieta ir, kad tu pasaki domu, un otra lieta — kad pēc tam valodnieks to tādās dziļās, foršās tēzēs.  Man liekas, ka tur ir skartas visas šīs jomas, bet es jums tagad momentā nepateikšu. Ja jau jūs šo jautājumu uzdevāt, es to vēlreiz apskatīšos un, ja būs vēlme, jums iedošu.

Vai tas nozīmē, ka tā nav īsti programma, bet ir tāda kā instrukcija partijas biedriem, kas jārunā par konkrētiem jautājumiem?
Tuvu tam, jūs diezgan precīzi formulējāt. Bet tur ir šie uzstādījumi — par vienu tēmu, par otru, par trešo. Bet viņa iet zem izvērstās programmas markas. Ja cilvēkam aiziet jautājums par kādu konkrētu tēmu, viņš redz šo programmatisko nostādni vai, ja gribat, instrukciju par šo konkrēto jautājumu. Nu, to ir veidojuši cilvēki, nav tā, ka kāds viens rakstījis. Kāpēc to nelaidām ārā? Jo mums ir partijā atsevišķas komisijas. Ir, piemēram, komisija par tiesiskuma jautājumu, par to ir Rolands Broks, viņš ir jurists. Ir, piemēram, sadaļa par izglītību, tur ir Tatjana Koķe, Jānis Strazdiņš. Ir par aizsardzību — ļoti liela, plaša sadaļa, ko vada Kārlis Krēsliņš, plus vēl Vectirāns klāt. Viņi katrs ir rakstījuši to programmu, kāda viņiem ir tā valoda. Mēs tās sadaļas esam salikuši kopā tīri mehāniski, līdz ar to, lai publiski parādītu, ka viņa ir baigi valodnieciski noslīpēta, nu, to mēs nevaram.

Bet ja nu atnāk viens zemnieks uz jūsu biroju un saka — nu, veči, iedodiet man jūsu programmu! Ko jūs darīsiet, teiksiet — nē, nē, mēs jums pastāstīsim?
Nē, ja jums interesē konkrētā sadaļa par tādu un tādu lietu, nu, tad mēs atveram vaļā — šeit ir tā sadaļa par lauksaimniecību, ja tam zemniekam interesē, nu, es nezinu, par ko viņam vēl var…

Par tiesiskumu.
Nu, tad viņš atver to un redz.

Un kas tad jums tur teikts par tiesiskumu?
Nu, tas nav daudz jāmeklē, tas arī iepriekšējā situācijā, kas bija uz šo Saeimu, un to lietu mēs neesam slēpuši, un tas ir — visu tiesisko orgānu depolitizācija.

Maizīti neapstiprināja — jūs bijāt pret, un ir labi zināma Lemberga noraidošā attieksme. Zaigu Vrubļevsku, kas bija pieņēmusi vairākus Lembergam labvēlīgus lēmumus, jūs bīdījāt uz Satversmes tiesu, bet Viktoru Skudru, kas bija pārstāvējis Lembergu tiesā, tur arī iebīdījāt. Loskutovu apstiprināja amatā pēc tam, kad viņš bija ar Lembergu parunājies džipā, savukārt Vīgantu, kas bija pieņēmis lēmumu par Lemberga apcietināšanu, neapstiprināja Augstākajā tiesā. Vai tā nav tiesu sistēmas politizācija?
Nē, es nedomāju, ka visi šie cilvēki ir ar kaut kādām biedra kartēm kabatā. Ne Maizītis, ne Loskutovs nav. Ne jau arī tā Vrubļevska ir kāda Zemnieku savienības biedre, pasarg Dievs! Katram tiesnesim dzīvē ir dažādi gājis, un ne jau tā Vrubļevska Lemberga lietas vien skatījusi.

Bet tiesneši pēc likuma nedrīkst būt partijas biedri. Kur tad ir problēma?
Ja konkrēti par Maizīti, ir pilnīgi skaidrs un nepārprotami, ka cilvēks ir godprātīgi savus divus termiņus nokalpojis, un mēs neredzam nekādu grēku, ja nāk cits, demokrātiskā veidā ievēlēts cilvēks. Kāda tur problēma?

Jūs runājat par “politizāciju”, un pret pirmīt nosauktajiem cilvēkiem Aivaram Lembergam ir ļoti skaidra attieksme, visi ir bijuši saistīti ar lēmumiem, kuri viņu skāruši. Vai tā nav politizācija?
Nu, par šito tēmu mēs varam runāt droši vien ilgi un dikti. Es pat smejos, ka nevar būt kaut kur mūsu partijā Lemberga frizieris vai Lemberga pārdevējs. Es negribētu tomēr mūsu sarunas laiku mest tikai uz kaut kādu viņa to cilvēku, personāliju bīdīšanu. Mēs jau varam entos piemērus atrast. Nu, kāpēc zināmā mērā sagāzās visa tā Repšes valdība? Kad sākās visa tā jezga ar ziedojumiem, izrādījās, ka visiem ir kaut kādas problēmas, bet izvelk “zaļos zemniekus” pašā priekšā, knābis noliek — blaukt! — tie ir tie lielākie blēži. Nu, kā lai to citādi pasniedz, kā tikai to, ka tas orgāns tolaik, tālā vēsturē, ir strādājis tikai tādā virzienā. Kas viņam tādu komandu devis, vai viņš to pats izdomājis?

“Lemberga stipendiātu” sarakstā pārstāvētas visas partijas, nav jau tikai “zaļie zemnieki”. Mēs arī negribam visu interviju tikai par Lembergu, bet ir svarīgs jautājums — viņš tiek apsūdzēts ļoti smagos noziegumos, viņš tiek tiesāts, tomēr ir jūsu premjerministra kandidāts. Ir pamats bažīties, ka, ja viņš tiešām kļūtu par premjerministru, varētu izmantot šo varu savās personiskās interesēs. Un mums ir virkne gadījumu, kuros tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji tiek akceptēti vai neakceptēti atbilstoši tam, vai viņi ir bijuši labvēlīgi Lembergam. Šis ir nopietns jautājums.
Bet es tīri konkrēti varu atbildēt — visas tiesas, kas līdz šim bijušas iztiesātas par viņu, viņš visās ir attaisnots, trīs tiesās.

Visās trīs vienā vienīgā — Grinberga lietā.
Nu, vienalga, tiesas ta trīs!

Nav vienalga — tā ir tikai viena lieta trīs instancēs.
Nu, jā, nu, labi, tagad notiek citas tiesas. Mēs tagad ''a priori'' vēlamies par to situāciju runāt, nezinot tiesas rezultātu.

Bet jūs nevarat salīdzināt Grinberga lietu ar pašreizējām apsūdzībām, kas ir ļoti smagas  — naudas atmazgāšana, kukuļņemšana, amata stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.
Kamēr nav lēmuma, man par šo jautājumu savādāks viedoklis nav — kamēr cilvēks nav notiesāts, viņš nav vainīgs. Mums vienkārši ir dažādas pieejas. Nebridīsim tālāk šajā mežā, jo vienkārši mēs katrs paliekam pie sava viedokļa par šo jautājumu.

Vai jums nav bažas, ka Lembergs varētu izdarīt to pašu, ko Berluskoni Itālijā, kurš kļuva par premjerministru un tad mainīja likumus, lai viņu nevarētu notiesāt?
Es domāju, ka viņš to vienkārši nevar izdarīt. Pirmkārt, manuprāt, viņš netaisās neko tādu darīt, un otrs — nu, kā to var izdarīt? Vai tad kāds ZZS ir pašnāvnieks, kas sāks pieņemt pilnīgi tādus lēmumus, kas ir pret visu veselo saprātu?

Bet jūsu deputāts Bresis atnesa ''mutatis mutandis'' likumu, ko viņš pats nesaprata, bet kas būtu stipri ierobežojis iespējas atklāt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Skaidrīte Pilāte un Baiba Rivža atnesa likuma grozījumus, kurus pašas nesaprata, bet kurus Valsts prezidents no Saeimas tribīnes nosauca par valsts nozagšanu. Tie ir tikai divi konkrēti piemēri šīs Saeimas laikā.
Ja mēs atgriežamies pie tā ''mutatis mutandis'', tad es principā, pēc būtības esmu pret stukačiem.

Jūsu premjerministra kandidāts gan nav pret stukačiem. Viņam ļoti vajadzēja, lai darbā paliek KNAB darbinieks Bode, jo viņš pienesa viņam ziņas — tie Lemberga un Loskutova sarunu ieraksti ir pieejami.
Bet arī interesanti, ka jums viņi ir pieejami, bet man nav pieejami.

Tie ir jebkuram pieejami internetā. Taču jautājums ir par stukačiem — Lembergam tādi ir vajadzīgi, bet jūs esat pret. Kā jūs to saskaņojat?
Es nedomāju, ka viņam ir vajadzīgi stukači.

Nu, ir gan — viņš Loskutovam stāstīja, ka ļoti vajag.
Jums ir visas iespējas Lembergu uzaicināt pie sevis un visas šīs lietas no pirmavotiem uzzināt.

Viņš nekandidē vēlēšanās.
Bet viņš ir premjera amata kandidāts!

Nē, viņš nav, premjerministra amata kandidātu nosauc Valsts prezidents. Bet, labi, par zemniekiem — jūsu programmā rakstīts: “Ņemot vērā ražošanas un sociālās jomas nesaraujamo mijiedarbību, nepieļaut mazo ražotāju un zemnieku diskrimināciju nodokļu un valsts atbalsta jautājumos.” Savukārt jūsu ministrs Dūklavs pēdējā mēneša laikā ir nozīmīgi kavējis zemnieku kooperatīva izveidošanu, kas varētu izveidot jaunu uzņēmumu un piesaistīt lielu Eiropas naudu. Vai tas netiek darīts esošo pārstrādes uzņēmumu interesēs?
Ļoti laba tēma. Bet jums ir pilnīgi nepareiza informācija. Par to piena lietu es aizņemtības pēc nebiju pēdējā laikā iedziļinājies, bet, pie manis griezās gan Zemnieku saeima, gan LOSP. Es neatreferēšu sarunu, tā kā tā ir ražošana, tie ir Eiropas līdzekļi, bet tajā pacēlās jūsu pieminētais jautājums par piena pārstrādes uzņēmumu, par šiem kooperatīviem, un tur ļoti plaši šīs puses diskutēja par to, kā šo naudu apgūt, un mēs esam viennozīmīgi par to, lai šis pārstrādes uzņēmums nonāk zemnieku kooperatīva rokās. Tā problēma ir, ka tur ir nofokusējušās divas zemnieku grupas, plus ir tā atsevišķā pārstrādātāju grupa, kuri uz to naudu pretendē. Izšķiršanās acīmredzot būs tuvākajā laikā, jo katram tam kooperatīvam doti uzdevumi, bet nav tā, kā jūs sakāt. Mēs uzreiz jau norunājām, ka, Dūklavam nākot šajā amatā, mēs viņam nediktēsim, ko šajos sarežģītajos jautājumos darīt. Tā ka mēs, partija, nevaram iesaistīties šajā procesā, tas ir pilnīgi nepieņemami, jo tur ir vairāki miljoni, kas jāapgūst. Tā ir atbilde, ka tā problēma tiks atrisināta. Es ļoti ceru, ka vistuvākajā laikā. Tur ir nianses, katram tam kooperatīvam ir jāpierāda, kāpēc tieši viņš var būt tas. Kurš ir labākais, to izšķirs viņu piedāvājums.

Vēl viens punkts jūsu programmā: “Nostiprināt latviešu valodas kā valsts valodas lomu un lietošanas kultūru visās publiskās darbības jomās.” Kā tas ir savienojams ar skandalozā bijušā Daugavpils mēra Riharda Eigima iekļaušanu sarakstā, kurš pats ir atzinies, ka viņš ļoti slikti runā latviski, un ir sodīts par to, ka pašvaldībā nerunā?
Mēs ar Eigimu par šo tēmu runājām. Es viņam pateicu — dārgais draugs, tu atnāci nacionālā apvienībā, ja tu tiec ievēlēts, tev būs jārunā latviski, nekādu runu. Mēs visas šīs sarunas ar viņu vedam latviski. Es neizslēdzu to, ka, risinot kādu tīri operatīvu jautājumu, es ar viņu runāju arī krieviski. Neuzskatu par apgrūtinājumu sev arī žurnālistiem atbildēt krieviski. Tāpat ir ar Eigimu, bet viņam nekādas atlaides valodas jomā nebūs.

Šķēle tagad ir teicis, ka pašvaldībās vajadzētu būt gataviem uzklausīt un atbildēt krieviski. Jūs piekristu šādai nostājai?
Es neesmu kaut kāds šausmīgs karojošs tikai vienas valodas… Bet ir noteiktas normas un noteikta kārtība, kur latviešu valoda ir jālieto. Bet, ja tā ir vienkārša sarunu valoda, ja es redzu, ka cilvēkam ir grūti latviešu valodā, es pāreju uz krievu valodu.

Jūs teicāt — Eigims ir atnācis uz nacionālu apvienību, tad nu lai protas.  Pēc kāda principa tad jūs ņemat cilvēkus savā nacionālajā apvienībā? Vai viņš pēkšņi kļuvis ārkārtīgi latviski nacionāli noskaņots un norūpējies par zemniekiem un zaļu Latviju? Jeb vai tā ir balva par kādiem nopelniem, vai vienkārši izdevīgs darījums?
Mums kritēriji ir ļoti precīzi. Ir jautājumi, kurus var uzdot un skaidri paprasīt, ko viņš par to lietu domā. Pirmkārt, elementāras lietas — bija vai nebija Latvijas okupācija? Ir divas valodas Latvijā vai ir viena valsts valoda — latviešu valoda? Kā būs, kad būs balsojums Saeimā, vot, par visiem šiem karaspēkiem Afganistānā, Irākā — ko tu darīsi, vai balsosi kopā ar Saskaņas centru, vai nē? Ko tu darīsi, ja uzliks jautājumu nepilsoņiem dot tiesības vēlēt pašvaldības? Tie ir ļoti precīzi, konkrēti, indikatīvi jautājumi, kas tomēr uztaisa to barjeru. Viņš atbildēja, ka piekrīt mūsu nostādnei.

Bet viņš Daugavpilī ir organizējis svinības par godu padomju armijas ienākšanai 1944.gadā. Vai tas nav pretrunā ar šīm nostādnēm?
Nu, es nezinu, kādā veidā viņš to ir organizējis. Es nezinu, vai tas ir par ienākšanu organizēts, vai tas ir kritušo karavīru kaut kāds godināšanas pasākums, vai arī speciāls pasākums, kad pie mums ienāca okupanti. Tur ir starpība.

Tas bija par godu padomju armijas ienākšanai. Bet jūs viņam pašam to neprasījāt?
Man ir pretjautājums — kad tas notika, šogad vai tad, kad viņš bija mērs?

Kad viņš bija mērs.
Nu, es jums nevaru atbildēt. Man nav tā informācija.

Jūs minējāt Afganistānu. Jums programmā ir divi punkti — “izstrādāt valsts militāro stratēģiju, kas noteiktu Latvijas aizsardzības politiku, kuras pamatā ir kolektīvās aizsardzības principi”, un “tuvākajā laikā izvest karavīrus no Afganistānas”. Vai tie nav pretrunā?
Absolūti nē. Man ir bijušas dažādas tikšanās ar ārlietu speciālistiem, un visiem es esmu paudis skaidru viedokli, ka mūsu prioritāte ir Rietumu sabiedrotie, NATO, un katrā gadījumā, ja būs jautājums par Afganistānu  — vai saglabāt karaspēku — mēs balsotu par. Un jūs varat to intervijā ierakstīt — nekad mēs šo soli nedarīsim bez saskaņošanas ar mūsu sabiedrotajiem.

Tātad oktobrī jūs balsosiet par?
Oktobrī mēs balsosim par. “Tuvākajā laikā izvest karaspēku no Afganistānas”  —  tas nozīmē diskusijas uzsākšanu. Protams, šādus līgumus neviens nevar pārtraukt vienpersoniski. Tas, par ko mēs runājam, un arī Lembergs, starp citu, ir runājis — kāda ir loma Latvijai, iesaistoties visā šajā lietā, vai Latvija arī kaut kādu labumu var gūt. Es neesmu tik liels speciālists, nezinu, vai Latvija var piegādāt maizi vai zābakus, vai paletes konteineriem. Bet tas ir pozitīvs signāls, ka septembrī ir organizēta šāda tikšanās, es pieņemu, ka tur uzņēmēji varēs par šo lietu runāt.

Tā ir Lemberga tēze, ka vajag kādu labumu. Kādu tieši labumu jūs gribat?
Domāju, ka neiet runa par labumu no Afganistānas, ir runa par labumu no NATO. Vai, teiksim, Latvijā nevar būt kaut kādi uzņēmumi vai rūpnīcas, kas kaut ko precīzi, pēc pasūtījuma ražo šai lielajai organizācijai. Es zinu, ka ir uzņēmumi, kas konkrēti arī ražo. Es nezinu, kā pie tādiem pasūtījumiem var tikt — vai tie ir konkursi, vai kāda uzticamības lieta — , bet kāpēc Latvija nevarētu, nu, kaut vai šprotes ražot uz turieni?

Jautājums par koalīciju. Cik noprotams, ar PCTVL jūs nebūtu gatavi. ''Saskaņas centrs''?
''Saskaņas centrs'' — nu, Ozoliņa kungs jau mūs tur ir ielicis, ko es tur piebildīšu.

Tātad jūs piekrītat?
Nē, nu, sākam pilnīgi konkrēti. Patreiz ir reāla valdība, kas strādā. Es neredzu nekādas problēmas strādāt arī pēc vēlēšanām kopā. Jo Dombrovskis, man liekas, ir ļoti normāls valdības vadītājs, un arī Lembergs to atzinis. Viņš ir pragmātisks, konservatīvs politiķis, kas vienkārši dara savu darbu, un, ja ir kādas problēmas, mēs pie viņa varam aiziet izrunāties. Redziet, tas ir patreiz viņš, kas kontrolē mazākuma valdībā kaut kādu daļu deputātu skaita un kas faktiski pie šīs situācijas ir spiests vai arī, pēc būtības būdams demokrāts, gatavs rēķināties ar pārējo partneru lomu. Nu, pieņemsim, ja šis deputātu loks nākošajā valdībā Vienotībai ir lielāks. Kā tad notiek šī politiskā spēka tālākā rīcība, un vai viņi pie tā galda riktīgi neizplešas un pasaka — nu, dārgie draugi, mēs esam ar pavisam citu ietekmi, jūs tā kā saraujieties, mēs vairs nebūsim tik demokrātiski, kas ir priekšnieks, tas arī ir. Man ir ļoti grūti pateikt, kā jaunā situācijā un ar kādu jaunu deputātu korpusu rīkosies šis politiskais spēks.

Jūs par ''Vienotību'', bet neatbildējāt uz jautājumu par SC.
Atbilde ir — kā pirmo mēs, protams, izskatām iespēju strādāt kopā ar ''Vienotību''. Ja mēs neatrodam kopsaucēju ar šo politisko spēku kā stratēģisko partneri — nu, tā kā mūsu stratēģiskais partneris ir Rietumi, tad ir loģiski, ka mūsu stratēģiskais partneris politikā ir partija, kas ir orientēta uz Rietumu vērtībām, viennozīmīgi. Jautājums ir, kas notiek, ja Vienotība ar saviem uzstādījumiem nosacīti aizgriež mums ciet mūsu rīcības darbību, uzstāda kaut kādas savas prasības un noliek mūs pilnīgi otrā lomā. Tad jāskatās, ar ko citu var veidot.

Tad jūs ejat uz Austrumiem?
Tad ir jautājums, ko tas Austrumu prasa. Tas Austrumu uzstādījums ir tie jautājumi, ko es jums pateicu. Es nestādos priekšā, kā tādā valdībā var strādāt. Nu, piemēram, uzliks vēlāk kaut kādu jautājumu, es nezinu, nevis par Afganistānu, bet kaut ko citu. Nu, un ko tad tagad — SC visu laiku balsojis pret šīm misijām, un tad pēkšņi sāks balsot par? Un kā tad tā valdība strādās? Es domāju, ka tad vienkārši nestrādās.

Tomēr jūs esat pieļāvuši iespēju strādāt Urbanoviča valdībā.
Ja viņi atbild un pilnīgi konkrēti koalīcijas līgumā vai kur saraksta veselu virkni šo punktu, ka ir kontinuitāte šai politikai, kas līdz šim ir vesta. Nu, tad ir jautājums — vai viņi to darīs?

Jūs esat pieredzējis politiķis un zināt, ka ir kaut kāda kontinuitāte arī tajā, ko politiķi saka un dara. SC taču nesāks pēkšņi rīkoties pretēji visam tam, ko darījis un solījis.
Nu, ja viņi tā nedarīs, tad acīmredzot nekas ar mums viņiem nesanāks. Bet principi atdoti nebūs. Jūs jau saprotat — mums jau vēlētājs arī nepiedos kaut kādus galēji tādus soļus, kas ir pret mūsu lietām.

Kas ir jūsu prezidenta kandidāts?
Mēs speciāli neesam meklējuši un arī par to tēmu runājuši, bet es varu atbildēt par sevi — man Zatlers nekādas problēmas neizsauc. Nu, neteiksim problēmas, bet viņš, man liekas, ir audzis. Laiks vēl ir, droši vien kādus kandidātus citi nosauks, bet, ja šodien jābalso, es nobalsotu par viņu.

Un partijai vēl nav viedokļa?
Partija nav runājusi.

Mēs runājām par Eigimu, bet jums sarakstā ir vairāki interesanti kandidāti. Piemēram, Ščerbatiha kungs. Šajā Saeimā viņš vairāk laika pavadīja svaru zālē nekā Saeimas sēžu zālē.
Viņš nav runājis nevienu reizi ar’.

Un jūs paņemat klāt vēl arī kultūristu Visocki. Vai šie ir piemēroti kandidāti deputāta amatam?
Kaut kā man šķiet, ka tomēr tie cilvēki izvērtēs to situāciju. Es domāju, ka cilvēkam tomēr ir jādod iespēja izvēlei.

Bet tad jūs tur varētu izlikt jebkuru? Tā taču ir jūsu izvēle, ko piedāvāt.
Redziet, tā — nu, tai pašā Latgales sarakstā mums ir Šķesters, bijušais un esošais Saeimas deputāts. Klaužs no Tautas partijas atnāca, bet arī — cilvēkiem ir izvēle. Ir šis Ščerbatihs, ir Eigims. Nu, lai tauta izvēlas. Nu, Rīgā Seržants.

Par viņu arī gribējām jautāt — viņš ir otrais numurs Rīgā, kaut gan viņam nav nekādas politiķa pieredzes. Vai tas nav populisms?
Nē, nu, labi, es jums atbildēšu ļoti precīzi, kā mēs vispār viņus saranžējām, lai pilnīgi būtu skaidrs, kā vispār šie cilvēki nokļuva viens pirmajā vietā, otrs trešajā, un vispār — kā viņš tur tai sarakstā tika. Protams, pirmais solis ir, ka pašas nodaļas pēc sava prāta un līdzības virza, ko viņas tur iedomājas. Jo tas demokrātijas process ir jāsāk no apakšas. Nu, tad viņi no partijas nodaļām salasīja šos cilvēkus, un mēs atsijājām, kas tad tur reāli varētu būt. Un tad tas saraksts tika iedots ļoti pazīstamajai firmai SKDS. Tas sākās jau pagājušā gada decembrī — lai vēlētājs saliek plusiņus un mīnusiņus. Un tad es jums varu atklāt mazu noslēpumu — pilnīgi bez variantiem Koķe, un te ir atbilde, kāpēc Koķe nav nevienā sarakstā. Jo faktiski viņa izdarīja diemžēl šo melno darbu izglītības jomā, un cilvēki to redz, un — nav. Un te jums atbilde — Rīgā vispozitīvāk tiek vērtēti Seržants un Visockis.

Bet šādā veidā mēs dabūsim Saeimu, kas sastāv tikai no estrādes zvaigznēm un televīzijas diktoriem.
Bet mēs gribam, lai tauta izvēlas. Nu, protams, viens pret vienu jau viņus tur nesalika. Bet, nu, ļoti zolīds un kārtīgs cilvēks Straume, bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs, man liekas, normāli cilvēks strādāja. Bet mēs uzlikām viņa atpazīstamību, bet, nu, diemžēl cilvēki nevelk to krustiņu viņam. Un tāpēc tas jautājums — kā tu izvēlies? Protams, ir jābūt sabalansētam gan ar cilvēkiem, kas ir sabiedrībā pazīstami, un, protams, liekot iekšā šos cilvēkus, kuri varētu…

Bet tomēr tā ir jūsu izvēle, kurus jūs piedāvājat. Un tad ir jautājums atkal par principiem. Jo, piemēram, jūsu sarakstā ir Aleksandrs Kiršteins, ko TP izmeta no partijas par antisemītismu.
Bet viņu ļoti pozitīvi vērtē, un nekāds brīnums nebūs, ja viņš arī būs ievēlēts no Vidzemes.

Hitleru arī savulaik pozitīvi vērtēja…
Bet ko mēs lai darām?

Kā — ko? Formulējiet savus principus un kritērijus, kādus uzstādāt partijas biedriem.
Bet visi šie cilvēki, protams, zem šīm lietām, ko mēs jau iepriekš runājām, parakstījās, ka tās viņi ievēros. Cik katram būs prasme tos pēc tam realizēt — nu, neviens meistars no gaisa nekrīt.

Bet antisemītisms jums nav problēma?
Vienu lietu es esmu pateicis visiem mūsu draugiem. Par cik es esmu Cilvēktiesību komisijā, es uzskatu, ka tur es nestrādāju tikai tāpēc, ka jāstrādā, bet arī zināma slodze jānes. Ka visām šīm lietām, kas skar konkrēti jautājumu par attieksmi pret minoritātēm, konkrēti — ebrejiem, jautājumiem, kas  skar seksuālās minoritātes, — ka šeit nevar būt kaut kādas naida attieksmes izpausmes, un es nekad nepieļaušu, ka mūsu apvienība ar tādām izies kā ar partijas viedokli. Ja kāds konkrēti mēģina ar tām iziet — kā varbūt Leopolds Ozoliņš savā laikā, dod Dievs viņam veselību, vai nu Aleksandrs —, es viņus pārmācīt nevaru, viņam tas ir iekšā un viņš uzskata, ka tā ir pareizi.

Varbūt Kiršteins ir populārs zināmā daļa sabiedrības, pateicoties tieši viņa antisemītiskajiem uzskatiem?
Es domāju, ka nē.

Bet kāda vērtība ir no tāda partijas biedra? SKDS pateica, ka viņam labs reitings?
Jā. Bet neapsteigsim notikumus.

Cik vietas jūs dabūsiet nākamajā Saeimā?
Es domāju — divdesmit, tas ir vidējais starp astoņpadsmit un divdesmit divi, ko patreiz mums uzrāda.